Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs šogad veica pētījumu par sabiedrības destabilizācijas iespējamību Latvijā un potenciālajiem nacionālās drošības apdraudējumiem.
Sākumā iegūtie dati laikam šķita tik nelāgi, ka bija slepeni, bet vēlāk daļēji publicēti. Nevar teikt, ka rezultāti būtu iepriecinoši, bet nav arī tā, ka būtu pavisam slikti. Pastāv acīmredzama atsvešinātība starp valsti un sabiedrību - liela neuzticēšanās valdībai un parlamentam. 30 procenti latviešu un 35 procenti krievu vēlētos emigrēt, ja citā valstī varētu pelnīt vairāk un dabūt labākas sociālās garantijas. Tas ir brīdinājuma signāls - ekonomiskā un etniskā plaisa rada apstākļus, lai varētu virzīt vēstījumu par Latviju kā neizdevušos valsti. Pētījuma autori ir brīdinājuši, ka abas problēmas jārisina integrēti, jo riska potenciāls var pieaugt, ja ekonomiskās problēmas summējas ar etniskās integrācijas problēmām.
Izzondēts arī krievvalodīgo atbalsts Krievijas vēstījumiem. Gandrīz puse atbalsta Krievijas vēstījumus par to, ka Latvijā atdzimst fašisms, ka krievi Latvijā tiek diskriminēti un ka nebūtu slikti, ja atnāktu Putins ar zaļiem cilvēciņiem un tankiem. Bet šajā sliktajā ziņā ir arī labā ziņa - vairāk nekā puse krievvalodīgo tā nedomā.
Par šo otru pusi valdībai vajadzētu cīnīties ar zobiem un nagiem, lai šis cipars nesaruktu vai vismaz paliktu līdzšinējais. Premjers Māris Kučinskis sacīja, ka darīs visu, lai krievvalodīgie nejustos Latvijā sveši. Bet nu nebūs viegli Mārim, jo koalīcijā jādala gulta ar nacionālistisko Nacionālo apvienību un arī pati premjera partija ZZS šad tad grib nacionāļus pat pārspēt.
Būtu jauki, ja viss sliktais par krievvalodīgo diskrimināciju būtu tikai kaimiņvalsts propagandas radīts murgs. Mēs, latvieši, esam pieraduši krievu neapmierinātību skaidrot ar to, ka viņiem atņemtas padomju laiku privilēģijas un tāpēc viņi kunkst. Taču tad nevajadzētu radīt precedentus un provokatīvus gadījumus, kad tik tiešām krievvalodīgajiem ir iemesls apvainoties. Nesenais piemērs ar to, ka Valsts valodas centrs ir sodījis ar naudas sodu Rīgas mēru Nilu Ušakovu par to, ka viņš interneta vietnē Facebook sazinās ar savu elektorātu arī krievu valodā, ir akurāt tāds gadījums. Kur gan vēl brīnišķīgāku liešanu uz Krievijas propagandas ērgļa Vladimira Solovjova dzirnavām? Diskriminācijas fakts, kā saka krievi, ir «uz sejas».
Sabiedriski aktīvais rakstnieks Otto Ozols ir piedalījies Krievijas televīziju raidījumos, kur sparīgi turējies pretī visai tai ahiņejai, ko pār Latviju nes putiniskie diskutētāji. Taču ar kādu bagāžu lai viņš dodas uz Maskavu nākamreiz? Ja viņam uzbrauks, ka Latvijā krieviem aizliedz rakstīt feisbukā krieviski, ko viņam būs atbildēt? Laikam Otto tuvākajā laikā nevajadzētu vairs braukt uz Maskavu... Vismaz kamēr vēl nav tiesiski noskaidrots, cik pamatots bijis sods, cik korekti rīkojies Valsts valodas centrs, cik korekti ir Valsts valodas likuma panti un to interpretācija. Laikam jau necik daudz korekti tie nav, ja iespējama šāda situācija.
Skaidrs, ka ar drūmo ekonomisko situāciju uzreiz ap brokastlaiku nekas dižs nav izdarāms - vidējā ES ļaužu turības līmeņa sasniegšana ir kā gājiens uz saulaino tāli, plaisa starp varu un sabiedrību nav aizberama ar vienu ekskavatora kausu. Taču etniskā plaisa būtu stipri vien mazināma, ja vien būtu politiskā gribēšana. Vajadzētu lēmumus un likumus, kas būtu pretimnākšana, rokas padošana, lai Latvijas krievs arī panāk pretī.
Milzīgais nepilsoņu skaits Latvijā ir bīstams un draudīgs. Mēs, latvieši, uzskatām, ka krievi nemaz negrib pilsonību, ka daudziem ir ērtāk būt nepilsoņiem, jo viņiem daudz darīšanu etniskajā dzimtenē un nepilsoņa statuss dod iespēju ietaupīt, jo nav jāpērk vīzas uz Krieviju. «Ja zirgu pieved pie upes, bet viņš nedzer, tad viņu nevar piespiest dzert,» sacījusi kādreizējā nācijas līdere Vaira VīķeFreiberga.
Taču tad vajag šo zirgu pievest pie upes un paskatīties, vai viņš tiešām nedzer. Daudzi krievi, kaut arī prot latviski un varētu kaut vai rītdien kārtot naturalizēšanos, nedara to aiz aizvainojuma sajūtas, ka viņš te ir dzīvojis vai dzimis, gadu desmitiem godīgi strādājis, bet viņam jānoliek kādi eksāmeni, atbildot uz jautājumiem, uz kuriem ne katrs latvis atbildēs. Ja Latvija zirgu paaicinātu: «Nāc, dzer!», varbūt etniskā spriedze stipri vien samazinātos. Tur vajadzētu šo to pārskatīt pilsonības iegūšanas kritērijos, atvieglot pilsonības iegūšanu.
Ak, bet tie jau laikam tikai sapņi. Daudziem politiķiem rusofobijas un ksenofobijas kultivēšana ir dienišķā maize. Nāk pašvaldību vēlēšanas. Atkal liela daļa ļaužu balsos nevis par to, cik politiķis saimnieciski vieds, bet vai viņš latvis vai krievs. Tāpēc valsts uz priekšu nekust.
