Visa Āfrika pie Rīgas kanāla
Finansiāli un militāri atbalstot veco režīmu gāšanu Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, ASV un Eiropas Savienība ir rīkojušās bezatbildīgi un tuvredzīgi – rezultāts ir posts, haoss, ekstrēmu reliģisku fanātiķu nākšana pie varas, pilsoņu kari un ekonomikas sabrukums.
Latvieši varētu mazgāt rokas nevainībā un paši sev stāstīt, ka ne jau mēs bumbojām Lībiju. Taču Latvija ir ES valsts un NATO valsts – klusu ciešot vai atbalstot, līdzvainīga, līdz ar to nāksies vien uzņemties kādu daļu atbildības.
Ko nozīmē uzņemt 250 bēgļus? Tas ir daudz vai maz? Vai no tā bija iespējams atteikties?
Nē, nebija iespējams atteikties, jo tad no Briseles puses droši vien nāktu kādas nepatīkamas represijas par nepaklausību. Šī ir tā reize, kad mūsu valdībai jābučo rokas, ka tā «brīvprātīgi» uzņem tikai 250 bēgļus, jo to varēja būt arī 750.
Šī 250 bēgļu uzņemšana ir treniņš Latvijas varas iestādēm – pilotprojekts testa režīmā, lai mācītos, kā pareizi veikt visas procedūras ar patvēruma meklētājiem – kuriem kādu statusu piešķirt, kuriem kādas uzturēšanās atļaujas dot, kurus lemt deportācijai. Varēs patrenēties arī bēgļu integrācijā, kas gan ir bezjēdzīgs pasākums. Šie 250 bēgļi ir kā celtnes makets sērkociņu kastītes lielumā. Vai šī celtne, kas Latvijai jābūvē, būs neliela būdiņa vai augstceltne, tas atkarīgs no tiem mērogiem, kādos nākotnē vēl pletīsies plašumā globālā bēgļu krīze. Ja bēgļu krīze paliks kaut cik prognozējamos rāmjos, diezin vai Latvijai no tā būs kādas milzu ciešanas – nu nāksies kādu laiku paturēt pie sevis kādus divus, trīs, piecus tūkstošus afrikāņu un sīriešu. Varbūt vairāk.
Kā nebūt pārdzīvosim. Skaidrs, ka pie pirmās iespējas šie cilvēki no Latvijas bēgs pa galvu un kaklu, jo viņi sapratīs, ka šeit valda nabadzība, ja salīdzina ar Vakar-eiropu. Paši latvieši teciņus vien bariem dodas meklēt labāku maizi Anglijā, un turp dosies arī sīrieši, eritrejieši un lībieši.
Lai cik šaušalīgi šķistu jau pašreizējie pasaules bēgļu krīzes mērogi, var būt vēl daudz sliktāk. Pagājušajā gadā vien savu dzimto māju pasaulē ir bijuši spiesti pamest 14 miljoni cilvēku. Tikai trim miljoniem ir izdevies tikt pāri robežai līdz kādai kaimiņvalstij vai tālāk. Tātad 11 miljoni dzīvo kādās baisās nometnēs bez ekonomiska pamata zem kājām, cerot, ka humānas žēlastības veidā viņiem pievedīs miltus un ūdeni.
Anglijas sabiedrība šausminās par milzīgiem agresīvu bēgļu pūļiem, kas cenšas nokļūt pa Lamanša šauruma tuneli viņu valstī no Francijas. No angļu skatpunkta tā ir lielākā problēma pasaulē. Žurnāls The Guardian šajās dienās cenšas izglītot tautiešus, publicējot visādus faktus par bēgļu krīzi. Par Anglijā tikt gribētājiem caur kanālu žurnāls uzsver, ka tur ir runa tikai par kādiem 2000–5000 cilvēkiem. Tas ir 1–2,5% pret to cilvēku skaitu, kas pašlaik uzturas Itālijā un Grieķijā, kur «iestrēguši» apmēram 200 tūkstoši cilvēku. Savukārt itāļiem un grieķiem šķiet, ka viņu zemes ir viscietušākās pasaulē, lai gan Turcijā bēgļu ķibele ir nesalīdzināmi lielāka nekā šīm abām valstīm kopā – tur pašlaik ir 1,59 miljoni bēgļu. 200 tūkstoši bēgļu ir tikai 0,027% attiecībā pret 740 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Tad jau vēl nav tik traki.
Bet nu mums, latviešiem, nav pasaulē lielākas problēmas kā 250. Mums tas ir tā, it kā visa Āfrika tūdaļ gatavotos apmesties teltīs pie Rīgas skaistā kanāla. Eirodeputāts Andrejs Mamikins domā, ka latviešu protesta akcijas pret bēgļiem Eiropā var radīt nepatikšanas, ka Latvija var tikt uztverta kā «rasistiska valsts». Varbūt ir mazliet pārspīlēti tā biedēt, jo pašā Vakareiropā rasistu netrūkst, taču nevar noliegt, ka rasisma, ksenofobijas un visādu citādu fobiju velns sēž iekšā arī kādā latvju tautas daļā. Vairāk gan tur ir nevis kāds īpašs naidīgums, bet mulsums, neziņa, bažas par nākotni, jo saskarsmes ar citas ādas krāsas un reliģijas cilvēkiem ir bijis pamaz.
Taču nākamība ir skaidra un skaudra. Būtībā latviešiem ir tikai divas izvēles – vai nu latvieši mazgā atejas bagātajiem angļiem un vāciešiem, vai arī paši cenšas kļūt par bagātajiem latviešiem, kam atejas mazgā citi. Bet šajā otrajā variantā nāksies pieņemt, ka šeit būs šie citi. Ja jums kāds mēģina iestāstīt, ka pastāv kāds trešais variants, tad tā nav taisnība.