Sankcijas, ko ASV un ES līdz šim ir ieviesusi pret Krieviju, vismaz pagaidām krievu pusē izraisa jautrību un bravūru – tie, kam noteikts ceļošanas aizliegums, pat lepojas ar nonākšanu aizliegto listē un sauc to par apbalvojumu. Līdzīgi jokus dzen arī Amerikā, kur senators Džons Makkeins par savu asimetrisko iekļaušanu Krievijā neielaižamo personu sarakstā izsakās, ka viņam tagad izjūk pavasara brīvdienas Sibīrijā, aiziet bojā „Gazprom” akcijas un slepenie konti Krievijas bankās.
Ja sankcijas paliks tajā līmenī, ka notiek vēršanās pret amatpersonām, politiķiem un viņu neesošajiem īpašumiem un kontiem, tad tas tiešām ir komiski - tikpat labi ASV varētu bloķēt kontus Štrilicam, poručikam Rževskim un Čeburaškai, bet krievi – Džeimsam Bondam un Donaldam Dakam.
Taču tālāk jau ir mazliet nopietnāk. Ja sankcijas skars arī biznesu, tad var gadīties arī sāpīgi triecieni un dūrieni. Sāpe var rasties gan tiem, pret kuriem vērstas sankcijas, gan sankciju ieviesējiem.
Rietumvalstu vēršanās pret banku „Rossija” ir pagalam neizdevusies un ir Kremļa humora iedvesmas avots – Putins atvēris šajā bankā kontu, kurā tagad saņemšot savu algu. Vara sola šo banku visādi atbalstīt. ASV jau ir nobloķējusi norēķinus ar šajā bankā atvērtajiem kontiem piesaistītajām „Visa” un „MasterCard” kredītkartēm, kas beigu galā var izrādīties neizdevīgi pašām ASV. Ja amerikāņi paplašinās kaitēšanu krieviem tādā veidā, ka „Visa” un „MasterCard” vairs nedarbosies Krievijā, krievi milzu ātrumā izdomās savu sistēmu, ko likt amerikāņu sistēmas vietā. Līdzīgi tas notika jau savulaik Irānā.
Pašlaik augšup lejup lēkā, bet kopumā labi augstā līmenī ir degvielas cenas, kas ir izdevīgi Krievijai kā naftas un gāzes piedāvātājai. Amerikāņi gudro, kā varētu šo cenu nosist lejā, lai Krievija nejustos tik varena. Taču tas ir diezgan grūti. Viens no variantiem teorētiski būtu naftas intervence, sarunājot ar arābu valstīm, ka visi kopā ņemam un sitam cenu zemē. Taču tādas ietekmīgas valstis kā Saūda Arābija negrasās piedalīties pasākumā, jo tai ir liels īgnums par ASV politiku Sīrijā. Otrs variants ir mēģināt nosist cenu, iemetot tirgū ASV naftas uzkrājumus, kas arī ir diezgan slikts risinājums – tādā veidā naftas cenu var nosist uz relatīvi neilgu laiku, tā var nodarīt zaudējumus Krievijai, bet vēlāk tie būs zaudējumi ASV pašām. Būs iztērētas naftas rezerves, bet pēc tam tās kaut kā būs jāatjauno.
ASV prezidents Baraks Obama ir ieradies Eiropā, lai gudrotu, kā sodīt Krieviju par agresiju, taču nekādu spožu atrisinājumu laikam neizdosies atrast. Krievija ir bezkaunīgi pievākusi Krimu un turpina būt drauds. Ar ES amerikāņu prezidentam nebūs viegli vienoties par kopīgu taktiku arī tāpēc, ka eiropieši joprojām ir nikni, ka stratēģiskais partneris viņus noklausās un izseko.
Putins tikmēr ņirgājas, izsmejot iespējamo vēršanos pret Krievijas multimiljonāriem Timčenko, Kovaļčuku, Rotenbergu, kuru uzvārdi esot „tipiski moskaļiem”, un no šīm personām derot turēties pa gabalu. Timčenko un Kovaļčuks ir ukraiņu uzvārdi, bet Rotenbergs ir raksturīgs uzvārds ebrejiem. Putins diezgan nekautrīgi antiukrainiski un antisemītiski demonstrē, ka šie cilvēki nav viņa draugi un viņu problēmas viņu nesatrauks. Eiropā tagad jāsāk samulst un vērtēt, vai Putina nosauktie personāži tiešām ir pelnījuši sankcijas. Ir arī tā sagadījies, ka gan Genādijs Timčenko, gan Jurijs Kovaļčuks, gan brāļi Rotenbergi ir cieši saistīti ar Latviju. Timčenko un Kovaļčuks Latvijā aktīvi strādā gāzes un elektroenerģijas tirgus jomā. Sankcijas pret viņiem varētu aplauzt kādu labu projektu Latvijā, iznākt mūsu valstij neizdevīgas. Brāļiem Rotenbergiem pieder Latvijā strādājoša „SMP banka”, bet šajā gadījumā situācija jau ir laimīgi un labvēlīgi atrisinājusies – pret šo banku ASV un ES sankcijas netiks pielietotas.
No pašreizējās situācijas Ukrainā Latvijai ir nelieli īstermiņa ieguvumi un lieli zaudējumi ilgtermiņā. Krievijas preču un izejvielu tranzīta dienvidu virziens caur Melnās jūras ostām un Ukrainas teritoriju pašlaik ir apgrūtināts, tāpēc vairāk kravu iet caur Baltijas ostām. Šāds stāvoklis gan ilgi var neturpināties, jo, ja sankcijas pastiprināsies, aizbloķēsies arī Baltijas virziens. Kopumā Latvijas ekonomika jau tagad cieš zaudējumus. Krimas krīzes laikā krievu rublis pret dolāru un eiro ir zaudējis desmitdaļu vērtības, līdz ar to Latvijas preču eksports uz Krieviju pašlaik nerentējas. Tas ir nepatīkami piemēram zivju konservu ražotājiem, kuriem tradicionāli Krievijas tirgus ir bijis laba noieta vieta.
Attiecību sabojāšanās ar Krieviju visticamāk atstās negatīvu iespaidu uz Latvijas investīciju klimatu tādā veidā, ka potenciālie Krievijas investori var baidīties riskēt un ieguldīt Latvijā, jo nezina, vai rīt pret viņiem nevērsīsies kādas sankcijas. Jau tāpat mazticama bija pircēja atnākšana uz „Liepājas metalurgu” un investoru nākšana uz „airBaltic”. Tagad nākšana ir vēl mazāk ticama. Ar gudrām runām un drīzu investoru piesaistes solīšanu lieliski nopelnījis būs tikai investīciju baņķieris Ģirts Rungainis un viņa firma „Prudentia”. Bet tā dažkārt gadās – kas vienam bēdas, citam ir prieks.
