Pagājušā nedēļā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka valdībai ir skaidrs redzējums, kā nodrošināt gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā.
Ir apsveicams ministra optimisms, bet ir pamats lielām bažām, ka Latvijas atbildīgā ministrija nevēlas vai nespēj novērtēt tos riskus, kurus izraisīs gāzes tirgus liberalizācija bez Baltijas valstu pieslēguma vienotai ES gāzes cauruļvadu sistēmai. Turklāt, redzot Baltijas valstu vadītāju apmātību ar gāzes tirgus atvēršanas ideju, arī citi sāk gatavot savus biznesa plānus, lai labi nopelnītu, ja Danielam Pavļutam izdosies panākt to, ka Latvijas gāzes tirgus tiks atvērts, pirms Baltijai būs tiešs pieslēgums ES gāzes cauruļvadu sistēmai. 22. maijā Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pieņēma lēmumu sākt visu Baltkrievijas gāzes krātuvju modernizāciju, lai palielinātu to ietilpību.
Plānots, ka tuvāko gadu laikā Maziras gāzes krātuves (Gomeļas apgabals) ietilpība tiks palielināta no 150 miljoniem kubikmetru līdz vienam miljardam kubikmetru, Piebugas gāzes krātuve tiks modernizēta, lai palielinātu tās ietilpību no 400 miljoniem kubikmetru līdz 600 miljoniem kubikmetru. Pēc modernizācijas Maziras, Piebugas un Osipoviču (300 miljoni kubikmetru) gāzes krātuvēs kopējais uzglabājamās dabasgāzes daudzums sasniegs divus miljardus kubikmetru.
Salīdzinājumam – Inčukalna gāzes krātuves kapacitāte ir 2,3 miljardi kubikmetru dabasgāzes, kuru pēc modernizācijas varētu palielināt līdz 3,2 miljardiem kubikmetru. Nākamajos piecos sešos gados Gazprom kontrolē Baltkrievijas teritorijā nonāks reāla alternatīva Inčukalna gāzes krātuvei.
Pēc Baltkrievijas dabasgāzes krātuvju sektora modernizācijas Inčukalna unikalitāte un šķietamā vērtība būtiski samazināsies, jo Gazprom kontrolē būs lieli dabasgāzes krājumi tiešā Baltijas tirgus tuvumā. Ja Baltijas gāzes tirgus tiks atvērts bez savienojuma ar ES cauruļvadu sistēmu, tad Baltijas gāzes operatoriem (vai operatoram) būs jānodrošina Gazprom gāzes piegāde no Baltkrievijas krātuvēm (tās ir ārpus ES jurisdikcijas) bez jebkādiem šķēršļiem vai iebildumiem. Ja Baltijas gāzes sektora liberalizatoriem izdosies sagrābt kontroli pār dabasgāzes sektoru un ieviest šeit svārstīgu tirgus centru, tad vasarā dabasgāze būs ļoti lēta, bet ziemas sezonā (īpaši ļoti aukstās ziemās) – ļoti dārga. Tieši siltuma tīkotāji ziemā, maksājot superaugstus rēķinus, apmaksās Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālī investēto un gādās par peļņu Lietuvas enerģētikas sektora uzņēmumiem. Tikai pēc Baltkrievijas gāzes krātuvju modernizācijas, ja gāzes tirgus tiks atvērts, negaidot pieslēgumu ES cauruļvadu sistēmai, tikpat lielus labumus kā Lietuvas bizness iegūs arī Gazprom, izmantojot Baltkrievijas dabasgāzes krātuvju iespējas. 22. maija lēmums liecina, ka Gazprom nopietni gatavojas, ka Baltijas valstu valdības atbalstīs tirgus atvēršanu bez pieslēguma ES cauruļvadu sistēmai. Galu galā, ja Baltijas valstu valdībām ir tik dīvaina apmātība, ka milzīgas gāzes un apkures cenas ziemas periodā ir tā laime, pēc kā tiecas visi Baltijas valstu iedzīvotāji un visi uzņēmēji, tad kāpēc nesagatavoties un nesākt pelnīt no šādu plānu īstenošanas?
Turklāt Baltkrievijas gāzes krātuvju kapacitātes palielināšana līdz diviem miljardiem kubikmetru ir nieki pret to potenciālu, kāds pavērsies, tiklīdz Krievija izlīgs ar Ukrainu, jo Ukrainas rīcībā ir 13 gāzes krātuvju ar kopējo potenciālu 30 miljardu kubikmetru apjomā, turklāt ārpus ES jurisdikcijas.
Tikmēr pavļuti, kariņi, zīles un citi «eksperti» stāsta pasakas, ka liberalizācija samazinās Gazprom ietekmi un iespējas, ka darbības, kas atbilst Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa investoru biznesa interesēm, ir vienīgā iespējamā Latvijas gāzes sektora politika, noklusējot tos riskus un apdraudējumus, kādus izraisīs gāzes tirgus atvēršana bez Baltijas valstu gāzes sistēmas tieša pieslēguma ES cauruļvadu sistēmai. Šajos apstākļos Latvijai ir jāiesaldē jebkuras aktivitātes par tirgus atvēršanu līdz brīdim, kamēr netiks uzbūvēts tiešs dabasgāzes starpsavienojums starp Poliju un Lietuvu, lai Baltija tiktu tieši pieslēgta ES dabasgāzes cauruļvadu sistēmai.
Latvijas valdībai ir jāpanāk vienošanās ar Latvijas gāzes īpašniekiem par savstarpēji izdevīgiem Inčukalna gāzes krātuves izmantošanas noteikumiem.
Latvijas interesēs nav par katru cenu dzīties pēc liberalizācijas mirāžas. Latvijas interesēs ir vienoties par ilgtermiņa risinājumu ar galveno gāzes piegādātāju – Gazprom, lai nodrošinātu vispirms savu iedzīvotāju un uzņēmumu intereses. Pašlaik lielie Latvijas gāzes sektora reformatori mūsu zemi pārvērš par kājslauķi Lietuvas biznesa interesēm.