Es joprojām uzskatu, ka pirmā filma Cietais rieksts (1988) ir izcils action un labākais, kas ir sanācis aktierim Brūsam Vilisam. Kāpēc iet skatīties jau piekto filmas turpinājumu (A Good Day to Die Hard), ja jau Cietajā riekstā 4 Vilisa varonis paguva izglābt Ameriku no pilnīga datoru kraha?
Vai skatīties tādēļ, lai novērtētu, kādus trikus spēj veikt novecojošs aktieris, kurš Krievijas pilsonību nav pieņēmis, bet no Krievijas ienākumus gūst, jo ilgus gadus ir Krievijas bankas Trast reklāmas seja?
Dezinformācijas kanāls
Ja spējat atslēgt smadzeņu racionālo pusi un jūs netracina loģikas trūkums, ģeogrāfiskas kļūdas un elementāras nejēdzības, tad filma jums ļoti patiks. Mani, raugoties ļoti kvalitatīvajā datorgrafikas un triku ņirboņā, māca skumjas pārdomas par kino komercializācijas destruktīvo ietekmi uz pieaugušo tālākizglītību.
Plašas auditorijas filmas ir viens no svarīgiem pieaugušo tālākizglītības posmiem. Ar filmām ir iespējams ļoti plašu auditoriju apmācīt gan par jauno tehnoloģiju iespējām, gan par to, kā mums būtu jārīkojas, nonākot nestandarta situācijās, par to, kas ir svarīgs, bet skolās un augstskolās nekad netika mācīts. Kā rīkoties pareizi, nokļūstot kuģa avārijā? Ja šādu zināšanu nav, tad civilizēti ļaudis, arī dreifējot Meksikas līcī kruīza kuģī Carnival Triumph, kuram nestrādā kanalizācijas sūkņi, turpina kakāt klozetpodos, līdz apakšējo stāvu kajītes pārplūst ar sūdiem, padarot ekonomiskās klases pasažieru dzīvi avārijas apstākļos vēl nejaukāku. Doma, ka gadījumos, kad nestrādā kanalizācijas sūkņi, kakāt vajadzētu spainītī, lai pēc tam saturu pārlietu pār bortu, dzīves izlutinātajiem amerikāņiem – pasažieriem un apkalpes locekļiem – neienāca prātā.
Diemžēl mūsdienās visskatītākās filmas komercializācijas iespaidā transformējas par sabiedrības dezinformācijas kanālu. Lai būtu lielāki ienākumi, sižeta spraiguma uzturēšana ir svarīgāka par elementāram patiesībām. Daudzos gadījumos no filmām iegūto izturēšanās modeļu izmantošana nevis atvieglos vai uzlabos, bet dramatiski pasliktinās situāciju. Ko siltzemju ļaudis uzzinās par to, kā jāglābj dzīvība ļoti liela sala apstākļos, ja viņi šīs zināšanas smelsies tikai no filmas Diena pēc rītdienas (The Day After Tomorrow, 2004)? Ja spīd saule un ir bezvējš, tad no debesīm tūdaļ nāks mīnus simt piecdesmit grādu auksta gaisa plūsma, tāda, ka cilvēks sasals ledū pat skrējienā. Tad ir nekavējoties jāslēpjas patvērumā. Savukārt, kad ir sākusies sniega vētra, tad ragavu lences plecā un uz priekšu – tas ir labākais laiks, lai ceļotu. Pat mēs apjēgtu, ka mīnus divdesmit bezvēja laikā nav viens un tas pats, kas mīnus divdesmit sniega vētrā. Taču, ja Floridas iemītnieki, avarējot lidmašīnai, nonāks Kanādas ziemeļos un izdomās kopēt filmā Diena pēc rītdienas redzēto, tad uz filmas veidotāju sirdsapziņas būs lielāks upuru skaits.
Filma Cietais rieksts 5 ir jāiekļauj destruktīvo filmu topā.
Kā izdzīvot?
Filmas darbības kulminācijas risinās radioaktivitātes piesārņotajā Černobiļas zonā, precīzāk, Pripetes pilsētā.
Kā jārīkojas ikvienam, lai izdzīvotu vidē ar augstu radioaktīvo piesārņojumu – Fukušimas apkārtnē, Nevadas vai Novaja Zemļa kodolpoligonos utt.?
Iepazīsimies:
Makleinu ģimenes un viņu pretinieku uzvedības kodekss Černobiļas zonā.
1. Ierodieties radioaktīva piesārņojuma vietā ar pēc iespējas jaudīgāku helikopteru, saceļot pēc iespējas lielāku putekļu mākoni.
2. Kad putekļu mākonis ir sacelts, tad novelciet drēbes un puspliki, bez respiratora, skraidiet pa putekļu mākoni. Elpojiet dziļi.
3. Nonākot vidē ar augstu radioaktīvo piesārņojumu, droši – ar plikām rokām – aizskariet visus dzelzs priekšmetus; nekad nelietojiet respiratorus vai gāzmaskas.
4. Kad redzat kastes, kurās varētu būtu urāna 235 radioaktīvais izotops, droši šaujiet automātu kārtu katrā aizdomīgajā kastē. Granātas sprādziens, izsvaidot pa gaisu izotopa U235 šķēpeles, nerada nekādu radioaktīvu piesārņojumu.
5. Pirms pametat vietu ar radioaktīvo piesārņojumu, ieleciet ūdens baseinā, jo lietus ūdens, kas no ēkas jumta ir desmitiem gadu piepilinājis pilnu baseinu, nekādā gadījumā nevar būt radioaktīvs utt.
Katrs, kurš, nonācis Fukušimas vai Černobiļas apkārtnē (vai nokļuvis vietā, kurā tikko notikusi radiācijas noplūde), vadīsies pēc filmas padomiem, būtiski samazinās savas dzīves ilgumu un radīs papildu apdraudējumu visiem, kas ir tuvumā.
Ja neticat, tad izlasiet Valda Gavara grāmatu Atomelektrostacijas, kuru izdevniecība Zinātne laida klajā 2008. gadā. Ļoti pamācoša ir Latvijas slavenākā Černobiļas avārijas seku likvidatora Valda Zatlera pieredze, kas noslēdz V. Gavara grāmatu.
Tātad vienkāršos vārdos.
Sauss un no putekļiem tīrs gaiss principā nav radioaktīvs. Kodolkatastrofu vietās radioaktīvi ir putekļi un priekšmeti, uz kuriem putekļi ir nosēdušies. Radioaktīvs ir ūdens, kurā ir izšķīduši radioaktīvie izotopi. Teritoriju, kas ir radioaktīvi piesārņota, var šķērsot relatīvi droši, ja vien netiek sacelti putekļi. Pats svarīgākais – neļaut radioaktīvajiem putekļiem nonākt plaušās. Ir jālieto respirators, samitrināta sejas maska no drēbes vai arī gāzmaska. Pēc radioaktīvas vietas apmeklējuma putekļus var noskalot, bet drēbes būs jānoglabā kopā ar radioaktīviem atkritumiem. Ūdens baseins, kurā satek lietus ūdens no jumta, noteikti būs radioaktīvs, jo putekļi veidos nosēdumus un, uzduļķojot ūdeni, tas kļūs ļoti bīstams.
Cilvēks, kurš būs kārtīgi izvārtījies Černobiļas putekļos, sarijies un saelpojies tos, pats kļūs par radioaktīvā piesārņojuma avotu. Viņš tiks turēts izolācijā, kamēr viņu neatzīs par pilnīgi tīru un citus neapdraudošu.
Lai pārvietotu vienai atombumbai nepieciešamo urānu 235, nav vajadzīgs celtnis un lieljaudas tehnika, jo vienai atombumbai pietiek ar 52 kilogramiem U235 utt. Celtnis būtu vajadzīgs atombumbas čaulai, jo tā svērs vairākas tonnas, bet kontrabandisti filmā savāc urānu, nevis atombumbas čaulu.
Kaut mazliet loģikas
Noslēgumā par ģeogrāfiskām un citām kļūdām. No Maskavas līdz Černobiļai ar zagtu auto (600 km pa Krievijas un Ukrainas bedrainajiem ceļiem, šķērsojot daudzas apdzīvotas vietas – Tulu, Orlu (vai Obņinsku) un Kijevu, kā arī Ukrainas robežu) var nokļūt tikpat ātri, kā lidojot turp ar helikopteru!!!
Ja helikopters zaudē savu aizmugurējo (vertikālo) propelleru, tad tas vairs nav vadāms (filmā ir!), jo helikoptera korpuss sāks griezties ap vertikālā propellera asi utt.
Tomēr filmā ir vērojama liela amerikāņu paškritika. ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde Krievijā darbojas pilnīgi brīvi. Vienīgais, kas CIP traucē iecelt un atcelt Kremļa vadību, ir pārāk lielie sastrēgumi uz Sadovoje koļco Maskavā. Taču galvenais! Tie Krievijas politiķi, kuriem amerikāņi palīdz, izrādās vēl lielāki nelieši par tiem spēkiem, kurus amerikāņi palīdz nogalēt vai atbīdīt no varas.
Tā laikam ir amerikāniska ironija par to, kā arābu pavasaris pārtapa islāma fundamentālistu ziemā.
