15. decembrī, izpildot valdības lēmumu, AS Augstsprieguma tīkls noslēdza darījumu ar Uniper Ruhrgas International GmbH par tam piederošo gāzes krātuves operatora Conexus akciju iegādi. Ja darījums stāsies spēkā, tad 18% Conexus kapitāldaļu nonāks valsts īpašumā.
Spriežot pēc svaigākajiem valdības lēmumiem, koalīcija ir nopietni nolēmusi sagaidīt valsts simtgadi, atjaunojot Latvijas sociālistisko republiku. Jo kā gan lai citādi izskaidro valdības lēmumus sākt gāzes biznesa nacionalizāciju?
Kā paskaidroja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, pašreizējās valdības mērķis ir faktiski nacionalizēt uzņēmumu Conexus, iegūstot vismaz 70% akciju.
Protams, tik plaša mēroga nacionalizācija, kuras summa netiek publiski atklāta, var radīt daudz jautājumu Latvijas partneriem ES. Ieplānotais darījums vēl būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, un valdībai būs jāpārliecina EK, ka darījums atbilst tirgus nosacījumiem.
Jāsaka, ka tik vērienīgas nacionalizācijas sākums ir vēsturisks pagrieziens Latvijas ekonomikas vēsturē. Laiks, kad Latvijas vienīgā ideoloģija bija - privātais vienmēr strādā efektīvāk, ir noslēdzies. Tagad koalīcijas apstiprināti administratori nodarbosies ar gāzes biznesu.
Nākamais loģiskais solis pēc tik vērienīgas nacionalizācijas uzsākšanas ir visu koalīcijas partiju pieteikšanās uzņemšanai Eiropas Sociālistiskajā internacionālē un sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa uzaicināšana valdībā, jo no 15. decembra Latvijā pie varas ir viskreisākā valdība atjaunotās neatkarības vēsturē.
Šādi ir secinājumi, vērtējot uzsākto nacionalizāciju, tīri formāli. Diemžēl Latvijā var izteikt ļoti stiprus argumentus par enerģētikas nacionalizāciju. Tēze - privātais vienmēr strādā efektīvāk - nav attiecināma uz Latvijas elektrības ražošanu. Latvijas enerģētikā privātais bizness strādā vairākas reizes neefektīvāk par valsts uzņēmumiem. Latvijas privātais sektors elektroenerģijas ražošanā ir viens no visneefektīvākajiem Eiropas Savienībā. Latvijas privātais elektrības ražošanas bizness spēj ražot elektrību par cenām, kas pat vairākas reizes pārsniedz Ziemeļeiropas elektrības biržas cenu. Valsts enerģētika ražo elektrību daudz lētāk un strādā ar peļņu, maksājot valstij dividendēs vien desmitiem miljonu katru gadu. Savukārt Latvijā privātā enerģētika apslauc visus uzņēmējus un mājsaimniecības, izspiežot no mums dotācijas savam neefektīvajām biznesam. Privātā enerģētika elektrības ražošanā Latvijā ir parazīts, kas nogalina tautsaimniecības attīstību un iznīcina reālo ekonomiku. Tikai šāda kritika līdz šim nebija attiecināma uz gāzes enerģētiku - AS Latvijas gāze. Latvijas gāze un ar to saistītie uzņēmumi darbojās tieši tā, kā ir jāstrādā tirgus ekonomikā - uzlabojot efektivitāti, veidojot racionālāku saimniekošanas modeli utt.
Tomēr arī gāzes enerģētiku smagi ietekmēja negatīvie procesi Latvijas tautsaimniecībā. Iedzīvotāju masveida aizbraukšana un rūpniecības agonija nozīmē, ka gāzes patēriņam ir izteikta tendence samazināties. Gāzes enerģētiku, uzglābšanu un transportu negatīvi ietekmē arī kaimiņvalstu enerģētikas sektoru izaugsme.
Kādreiz Inčukalna gāzes krātuvei bija stratēģiska nozīme ne tikai attiecībā uz Latviju. No Inčukalna gāzes krātuves piegādēm ziemā bija atkarīga ne tikai Latvija, bet arī Krievijas ziemeļrietumu apgabali (Pleskavas un Ļeņingradas). Tomēr, attīstot gāzes cauruļvadu sistēmu, Krievija ir īstenojusi vērienīgu savas ziemeļrietumu daļas gāzes infrastruktūras modernizāciju un tai Inčukalna gāzes krātuve vairs nav vajadzīga. Ja Inčukalna gāzes krātuve vairs netiks izmantota kaimiņvalstu ziemas krājumu uzglābšanai, tad tās izmaksas būs jāiekļauj Latvijas gāzes cenās. Adekvāts Inčukalna gāzes krātuves tarifs sagraus iecerētos gāzes spekulantu biznesa plānus. Atverot tirgu, gāzes spekulanti bija iecerējuši labi pelnīt. Vasarā, kad gāze lēta, to nopirktu un iepumpētu Inčukalnā, bet ziemā noorganizētu gāzes iztrūkumu, tad uzrautu gāzes cenas tā, lai iztukšotu vietējā biznesa un no valsts vēl neaizbēgušo iedzīvotāju makus. Lai gāzes spekulantu plāni - regulāri aptīrīt vietējos iedzīvotājus - varētu tikt īstenoti, ir vajadzīgs ļoti lēts pārvades un uzglabāšanas tarifs un noteikumi, kas nosaka, ka tirgotājiem nav nekādu pienākumu uzglabāt stratēģiskus krājumus.
Tāpēc ir iespējams, ka Inčukalna gāzes krātuves nacionalizācijas patiesie mērķi ir saistīti ar to, lai pārvērstu Latviju par ērtu vieglas peļņas ieguves vietu dzimstošajam gāzes spekulantu klanam.
Diemžēl darījuma lielums un citi jautājumi par valdošās koalīcijas enerģijas lobiju biznesa plāniem nav publiski atklāti. Tāpēc būsim modri, lai līdztekus privāto parazītu apgrūtinātai elektrības sistēmai par līdzīgu parazitējošu biznesa midzeni netiktu pārvērsta arī gāzes enerģētika.
