Viedokļi: Māneklis Latvijas uzņēmējiem 12 komentāri
 
Viedokļi

Māneklis Latvijas uzņēmējiem

 
F64

Kāpēc cilvēki dodas uzņēmējdarbībā? Tāpēc, ka vēlas nopelnīt un kļūt bagāti! Peļņa ir uzņēmējdarbības mērķis. Ir normāli un saprotami, ja peļņa no uzņēmējdarbības tiek aplikta ar nodokli. Uzņēmējdarbības matemātika ir ļoti vienkārša. Ir ienākumi no preču vai pakalpojumu pārdošanas, un tiem pretī ir izdevumi. Ja ienākumi ir lielāki par izdevumiem, tad starpība būs peļņa, kura tiek aplikta ar nodokli.

Tiklīdz šāds princips likumdošanā ir nostiprināts, uzreiz rodas jautājums, kā radīt sistēmu, lai nodokļu maksātāji neblēdītos, lai īpašnieki vai uzņēmumu vadītāji savus patēriņa izdevumus neuzrādītu kā uzņēmuma ražošanas (saimnieciskos) izdevumus. Ir divas galvenās pieejas. Amerikā vislielākos personiskos ienākumus no uzņēmējdarbības var gūt no uzņēmumu vērtības pieauguma. Darba algas tiek apliktas ar lieliem nodokļiem, bet ienākumi no uzņēmuma vērtības pieauguma (uzņēmuma akciju vai kapitāla daļu pārdošanas), ja tie bija īpašumā ilgāk par gadu, netiek aplikti ar nodokļiem vispār.

Ja galvenais uzņēmējdarbības stimuls ir uzņēmuma vērtības pieaugums, tad uzņēmēji ir ieinteresēti uzradīt pēc iespējas lielāku peļņu. Tad veidojas cita uzņēmēju un valsts attiecību kultūra. Peļņa nevis jāmaskē un jāslēpj, bet tieši otrādi - ir interese uzrādīt lielāku peļņu, nekā tā ir patiesībā. Peļņas pieaugums nodrošinās uzņēmuma akciju cenas pieaugumu un strauju bagātības pieaugumu. Otra pieeja ir ar likumu aizliegt peļņas aprēķina izdevumos iekļaut izmaksas, kas tieši neattiecas uz saimnieciskajiem izdevumiem. Tad ar likumiem, noteikumiem un instrukcijām ir jānosaka, kuras transakcijas ir uzskatāmas par saimnieciskās darbības izdevumiem, bet kuras ir jāpielīdzina peļņas sadalei. Izdevumus, kurus neatzīst par saimnieciskas darbības (ražošanas) izdevumiem, neatbrīvo no peļņas nodokļa. Par tiem tad ir jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (UIN).

Tā kā daudzi uzņēmēji nemitīgi meklē veidus, kā optimizēt nodokļus, tad pretējā puse - valdības un likumdevēji - meklē veidus, kā identificēt pārskaitījumus, kurus nedrīkstētu attiecināt uz saimnieciskajiem izdevumiem. Latvijā ir tieši šāda sistēma, tāpēc Latvijā ir nemitīgi vērojama virzība uz ļoti reglamentētu uzņēmējdarbības izdevumu uzskaiti, bet Latvijas uzņēmumi nevar normāli darboties bez kvalificētu grāmatvežu pakalpojumiem.

Pašlaik Latvijā ir izveidojusies ļoti sarežģīta UIN sistēma, kas turklāt neveicina investīciju pieaugumu. UIN vienkāršošana un taisnīgāka aprēķināšana ir jautājums, kas jau ilgu laiku ir lielāko Latvijas uzņēmēju organizāciju darba kārtībā.

Īpaši tāpēc, ka kaimiņos Igaunijā ir vienkāršāka UIN sistēma, kas nodrošina lielāku kopēju investīciju plūsmu. No uzņēmēju puses visai ilgstoši izskanēja aicinājumi tuvināt Latvijas visai komplicēto UIN sistēmu Igaunijas UIN modelim, aicinot atbrīvot reinvestēto no UIN.

Vispirms ir jāatgādina, ka Latvijā par investīcijām, kas tiek veiktas, tērējot uzkrāto nolietojuma (amortizācijas atskaitījumu) daļu, UIN nav jāmaksā. Jau pašlaik investīcijas, lai nolietotu iekārtu aizvietotu ar jaunu, Latvijā, pa lielam, netiek apliktas ar UIN.

Savukārt jau tagad ir dzirdamas indikācijas, ka reformas laikā solījums - atbrīvot no UIN reinvestēto peļņu - tiks izpildīts, attiecinot solīto tikai uz jauniem un tiešiem iekārtu un tehnoloģiju pirkumiem. Reformas laikā tikšot atcelti agrākie nolietojuma atskaitījumi, nosakot, ka gadījumā, ja nolietojuma atskaitījumu apjomā uzreiz netiks veikti investīciju pirkumi, tad visi šie ienākumi tiks aplikti ar UIN un jau ar 20% likmi!

Izskatās, ka jaunās nodokļu reformas patiesais mērķis ir ar lētu un sabiedrībā populāru mānekli apčakarēt lielāko daļu Latvijas uzņēmēju, jo pēc šādas reformas tiks ievērojami palielināta ar UIN apliekamā bāze. Ja šīs bažas piepildīsies, tad visu kameru un konfederāciju biedri, kas eiforiskā apmātībā tagad aplaudē Finanšu ministrijas iecerēm, smilkstēs aiz izmisuma, kad uzzinās patiesos reformas virzienus.

Ja jau tuvinām Latvijas UIN sistēmu Igaunijai, tad ir jāsaprot, ka apgalvojums, ka Igaunijā ar uzņēmuma ienākuma nodokli neapliek tikai reinvestēto peļņu, nav īsti precīzs. Igaunijā ar 20% nodokli apliek tikai to uzņēmumu ienākumu daļu, kas tiek sadalīta, no kuras tiek izmaksātas dividendes, veikti pārskaitījumi mātes kompānijai vai īpašnieku uzņēmumiem u.c. Šī izmaksu daļa tiek aplikta ar UIN. Igaunijā ar UIN neapliek līdzekļus rezervju un uzkrājumu veidošanai, izdevumus saimnieciskiem tēriņiem un izdevumus jebkurām investīcijām ražošanā. Igaunijā ar UIN apliek peļņas pārdali, bet neapliek ienākumu uzkrāšanu vai izdevumus ražošanas un attīstības vajadzībām. Ja mainām Latvijas UIN sistēmu, tad pārejam tieši uz tādu modeli, kāds ir Igaunijā, nevis slepus ļaujam būtiski palielināt ar UIN apliekamo ienākumu bāzi.

Cilvēki, esiet modri! It pamats bažām, ka, maskējoties ar nodokļu reformu, Latvijas uzņēmējiem tiks uzspiests vēl briesmīgāks nodokļu režīms nekā līdz šim.



Komentāri [12]
#
opis no laukiem 17.novembris 2017 13:53 atbildēt
Paidera kunga raksta tēma ir - uzņēmējdarbība un valsts PĀRVALDES budžeta ieņēmumi. Raksts mazliet vienpusīgs,tāpēc,ka ir apiets jautājums par valsts patiesajiem (EKSPORTA) ieņēmumiem un valsts pārvaldes darbības ietekme uz tiem. Diemžēl valsts pārvaldes intereses aprobežojas tikai ar valdības budžeta siles piepildīšanas interesēm un ļaunākais ir tas ,ka VALSTS PĀRVALDES budžeta ieņēmumi tiek jau oficiāli saukti par VALSTS ,nevis valdības (valsts pārvaldes)ieņēmumiem,tādā veidā sabiedrisko domu apzināti novirzot uz nepareizām sliedēm. Šajā sakarā jautājums - kā reinvestētās peļņas aplikšana ar lielākiem nodokļiem,kas nozīmē ražošanas lielāku apgrūtinājumu, ietekmēs uzņēmuma produkcijas eksportspēju? Atkal dominē valdības budžeta ieņēmumu intereses,jo budžeta ieņēmumi pieaugs,bet eksportspējas mazināsies. Kāpēc valstij vajadzīgs eksports? Tāpēc,ka rezidentu veiktais eksports valsts ekonomiskajā telpā ieved nopelnītu naudu,kas nav apgrūtināta ne ar atdošanas saistībām,ne kredītprocentiem un nav vairs vajadzīga aizņemšanās.. Bet Latvijas ekonomiskajā telpā darbojas daudzi ārvalstu investoru uzņēmumi,kas arī savu produkciju eksportē,tad kur paliek viņu peļņa? Ārvalsts investora peļņas cipariņi paliek Latvijas IKP sastāvā ,bet reālā peļņa aiziet uz investora saimniekvalsts NKI. Tādā veidā ārēji var it kā sabalansēt importa un eksporta rādītājus,bet nevar sabalansēt reālās naudas plūsmas ko izraisa imports un eksports. Kāpēc valsts pārvalde nevada ekonomiku tā,lai aktivizētu rezidentu uzņēmējdarbības eksporta ieņēmumus,kas nodrošinātu iekšējo tirgu ar nopelnītiem apgrozības līdzekļiem,kas maksimāli izslēgtu vajadzību pēc nerezidentu banku kredītiem? Kāpēc visi drīkst pelnīt izņemot valsti? Kāpēc tāda valsts diskriminācija?
 
#
nu... 20.aprīlis 2017 12:38 atbildēt
Valsts pārvalde neko citu nedara, kā plāno savas tautas apsčakarēšanu...
 
#
vectēvs 20.aprīlis 2017 6:49 atbildēt
Par valdības darba vērtību ir jāspriež pēc rezultātiem. Kādi tie ir uz šo brīdi? Latvija vai visos ekonomikas rādītājos ir Eiripas pašā apakšā. Ja Pirmās republikas pastāvēšanas 25 gados Latvija nostājās EiropaS galvgalī, tad tagad "veiksmīgi" velkamies astē. Kāpēc? Igauņi un leiši sāka reizē ar mums un no nedaudz sliktākas starta pozicijas. Bet viņu rezultāti krietni labāki. Tātad vainu novelt uz apstākļiem nevar. Vaina ir mūsu politiķos, kurus mēs, tos ievēlēdami, pieņemam darbā, vai mūsos pašos, par cik balsojam mēs paši. Ja mūsu galvās esošā pelēkā viela nav salmi vai kas sliktāks, pienākot vēlēšanām\, ir tomēr labi jāpadomā un jāatrauj dibeni no dīvāniem un jaiet pašiem savu dzīvi kārtot. Pēc tam kulakus vicināt nav nekāda jēga. Nekādi neticu, ka mums trūkst cilvēku, kuri māk veikt savu darbu labā kvalitātē.
 
#
Jāņonkols no laukiem. 19.aprīlis 2017 14:06 atbildēt
Cik lielu bruto peļņas daļu ieskaitīs ražošanas izmaksās un cik atstās peļņu no kuras aprēķināt UIN, jau ir detaļas. Lielākiem uzņēmumiem var noteikt prasību veikt atklāto grāmatvedību, lai būtu varāk redzams, ko uzņēmums dara. Bet galvenais ir, ja saglabājam PVN priekšapmaksu, tad visi pūliņi attīstīt ražošanu būs veltīgi.
 
#
Vecais 19.aprīlis 2017 10:32 atbildēt
Jauno nodokļu sistēmu palīdz izstrādāt Latvijas patriotiskākie un tālredzīgākie uzņēmēji. Viņi labi saprot, ka no šīs reformas nevar gaidīt tūlītējus ieguvumus. Taisnība Cilpai - ar katru avīzes numuru kļūst skaidrāk redzams, kurš cenšas komandēt parādi.
 
#
esi siles prostitūta ? » Vecais 19.aprīlis 2017 18:18 atbildēt
Kāpēc tā centies ? Vēl par maz tūkstošu par neko nedarīšanu "saņem" ???
 
#
hi-hi, » esi siles prostitūta ? 19.aprīlis 2017 18:20 atbildēt
veca siles prostitūta !!!!!!!!!!!!!!!!
 
#
meklē bebrus citā dīķī ! » esi siles prostitūta ? 19.aprīlis 2017 18:31 atbildēt
bezd par "patriotiskākiem un tālredzīgākiem" [un cionistiskākiem] "uzņēmējiem", kuri nemaz netaisās gaidīt kaut ko, bet grābj visu, ko var tuvākā apkārtnē sasniegt ar savām čaklajām, tuklajām roķelēm !
 
Skatīt visus 12 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers