Sīrijas ķīmija

 
©F64

Lielā eiforija par to, kā Sīrijas konfliktā demokrātiski noskaņotā tauta karo pret asiņaino Bašara al Asada diktatūru, jau sen ir izplenējusi. Savulaik Saūda karaļnams izlēma aizvietot nepaklausīgo Sīrijas prezidentu ar citu līderi. Tā kā ikvienam autoritāram režīmam ir gan slepeni, gan atklāti pretinieki, tad jautājums bija tikai par finansiālo un starptautisko atbalstu. 2011. gadā Saūda Arābijas uzmundrinātie un finansētie Asada pretinieki sāka vietējo arābu pavasari, kas nemanāmi pārauga asiņainā pilsoņu karā.

Ap 2013. gada vidu kļuva skaidrs, ka pat ar Saūda dinastijas miljonu simtiem ir par maz. Opozīcijas spēki ir par vājiem, lai tikai ar pašu militārajiem spēkiem uzvarētu Asada spēkus. Asads bija gāžams tikai ar ārvalstu un, vēlams, ar ASV bruņoto spēku palīdzību. Kā piedabūt ASV armijas iesaistīšanos Sīrijas pilsoņu karā? Tā laika ASV prezidents Baraks Obama novilka sarkano līniju. ASV militāri iejauksies Sīrijas konfliktā tikai tad, ja tiks pierādīts, ka Asada režīms pret civiliedzīvotājiem pielieto ķīmiskos ieročus.

Tolaik Sīrija bija viena no dažām pasaules valstīm, kas nebija ratificējusi ķīmisko ieroču aizlieguma konvenciju. Sīrijas bruņojumā bija ievērojami ļoti bīstamu ķīmisko ieroču krājumi, kuri tika uzkrāti varbūtējam konfliktam ar Izraēlu.

Tiklīdz kļuva zināmi nosacījumi, ar kādiem ASV armija iebruks Sīrijā, ķīmiskie ieroči Sīrijā momentā tika pielietoti. 2013. gada 21. augustā ar zarīnu pildīta ķīmiskā raķete tika raidīta pa opozīcijas kontrolēto Ghouta pilsētas civilo kvartālu, nogalinot desmitiem nevainīgu cilvēku.

Jau tolaik Neatkarīgā rakstīja, ka prezidentam Asadam nekādā gadījumā nebija vajadzīgs šāds militāri bezjēdzīgs ķīmisko ieroču pielietojums. Savukārt opozīcijas līderi uzreiz pēc ķīmiskās raķetes sprādziena sauca un aicināja ASV sākt karu Sīrijā. Ķīmisko ieroču lietošana 2013. gadā Sīrijā ir pierādīta, bet atbilde uz jautājumu, kas palaida indīgo gāzi uz militāri bezjēdzīgu mērķi, nav zināma.

Saprotot riskus, Sīrijas prezidents piekrita ratificēt ķīmisko ieroču aizlieguma konvenciju un iznīcināt visus Sīrijas ķīmiskos ieročus. Asada rīcībā esošo ķīmisko ieroču iznīcināšana tika pabeigta 2014. gada augustā. Tomēr bruņotās opozīcijas kontrolētajās teritorijās (tostarp t.s. Islāma valsts okupētajā Sīrijas daļā) ķīmisko ieroču iznīcināšanu nebija iespējams nokontrolēt.

No 2015. gada, pateicoties Krievijas militārajam atbalstam, kara stratēģiskā iniciatīva ir Sīrijas prezidenta pusē un opozīcijas sakaušanai ķīmiskie ieroči nav nepieciešami. Alepo tika ieņemta ar konvencionālo ieroču palīdzību.

Jauns pavērsiens Sīrijas konfliktā iezīmējās šā gada 30. martā, kad ASV vēstniece ANO Nikija Heilija paziņoja, ka Sīrijas prezidenta Bašara al Asada gāšana vairs nav ASV prioritāte: «Mūsu prioritāte vairs nav vērsties un fokusēties uz atbrīvošanos no Asada.»

Šāds pavērsiens nozīmētu Saūda Arābijas Sīrijas politikas krahu un Saūda karaļnama apkaunojumu. Ir iztērēti miljardi. Agrāk plaukstoša zeme ir pārvērsta drupās. Pieci miljoni sīriešu devušies bēgļu gaitās, bet visietekmīgākais karaļnams pasaulē ir bezspēcīgs, lai aizmēztu sīku Sīrijas iznireli.

Jau 4. aprīlī no ļoti indīgas vielas Sīrijas nemiernieku kontrolētajā Hān Šeihūnā (Idlibas provincē) pilsētā gāja bojā vairāki desmiti mierīgo iedzīvotāju, tostarp bērni.

Opozīcija apsūdzēja Asadu ķīmiskajā uzbrukumā. Galvenie pierādījumi bija vietējo iedzīvotāju liecības, kuri apgalvoja, ka laikā, kad virs pilsētas lidoja bumbvedēji, bija skaidri redzams, kā no lidmašīnām tiek izpūstas ķīmiskās gāzes.

Es saprotu visu pasaules demokrātisko spēku vajadzību atbalstīt Saūda karaļnama intereses Sīrijā. Tik tolerants, iecietīgs un demokrātisks režīms, kāds tiek uzturēts Saūda Arābijā, ir jāatbalsta ar visiem ASV un ES resursiem.

Tomēr es neesmu aizmirsis militārās apmācības pamatus. Indīgas gāzes pa vējam izpūta Pirmā pasaules kara laikā, un arī tad tikai līdz 1917. gada vidum. Amerikāņi Vjetnamas kara laikā no lidmašīnām izpūta defoliantus, lai varētu nodedzināt džungļus, kuros slēpās partizāni. Mūsdienu ķīmiskie ieroči tiek pildīti artilērijas šāviņos, kaujas raķetēs un aviācijas bumbās.

Ja patiešām kāds spēks Sīrijā lieto ķīmiskos ieročus, tad, pirms izvirzīt apsūdzības, būtu saprātīgi noskaidrot, kuri ir tie ļaundari, kas īsteno noziegumus pret cilvēci? Ja tiek skartas Saūda karaļnama intereses, vainīgie nav jāmeklē!?

Jau 5. aprīlī ASV vēstniece ANO Nikija Heilija mainīja toni un paziņoja, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads ir cilvēks bez sirdsapziņas. ASV piedraudēja rīkoties vienpusēji - bez ANO Drošības padomes mandāta.

Karš paliek karš. Nav lielas starpības starp Asada spēkiem un «demokrātiski mērenās opozīcijas» pastrādātajām zvērībām. Ja Asada spēki sagūstītos pretiniekus nogalina «asiņaini», tad mērenās opozīcijas spēki sagūstītos spīdzina un pēc tam zvēriski nogalina, piesaucot demokrātiskas vērtības.

Cilvēces interesēs nav nostāties vienā no divu konfliktējošu spēku pusēm. Cilvēces interesēs būtu panākt, lai par noziegumiem pret cilvēci sodītu ne tikai tos, kuri izpildīja pavēles, bet tos, kas šīs pavēles deva - tās valdības, kas konfliktu aizsāka, finansēja un apgādāja ar ieročiem. Tikai diemžēl pasaule vēl nav gatava par nelietībām sodīt galvenos vaininiekus - lielvaru līderus.