Vērtējot šī gada Saeimas vairākuma aktivitātes, neviļus rodas apmulsums. Nodokļu un maksājumu slogs tiek mērķtiecīgi un metodiski pārbīdīts no Latvijas bagātākā gala uz Latvijas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.
Neapliekamā minimuma sistēma ir izveidota tāda, lai piespiestu nabadzīgākos darba ņēmējus ievērojamu daļu no ikmēneša ienākumiem aizdot valstij. VID tiks dots uzdevums apzināti iekasēt nodokļos vairāk, lai pēc pusotra gada atmaksātu, bet tikai tiem, kas iesniegs gada deklarāciju. Latvijas lielo algu saņēmējiem aizdot valstij savus ienākumus pienākuma nav!
Obligātā iepirkuma komponenta maksājumu reforma tiek gatavota formā, kad mazākajiem elektrības lietotājiem proporcionāli būs jāmaksā vairāk par lielo mājokļu īpašniekiem un uzņēmumiem.
Ir ieviesta nekustamā īpašuma nodokļu sistēma, lai tie, kam ir nelieli ienākumi, maksātu daudzkārt lielāku daļu no saviem ienākumiem kā nodokli par īpašumu, kurā tie dzīvo, salīdzinot ar lielo ienākumu saņēmējiem. Par tautas iniciatīvu atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokli politiķi smejas kā kutināti! Turpiniet vākt parakstus! Saeimas miskastēs vietas pietiks vēl lielākam parakstu skaitam!
Latvijas Bankas idejas par obligāto veselības apdrošināšanu paredzēja, ka minimālās algas saņēmējiem (nabagiem) par apdrošināšanu būtu jāmaksā teju vai 10-15% no gada ienākumiem, bet menedžeriem un Latvijas Bankas valdes locekļiem obligātā veselības apdrošināšana veidotu tikai 0,4-0,6% no gada ienākumiem.
Daudzi ir pilnīgi apmulsuši. Vieni uzskata, ka pie varas Latvijā ir tikusi «lielā banda», citi zvana uz redakcijām un aicina žurnālistus pateikt patiesību valsts līderiem, jo patiesība no viņiem «tiek slēpta». Apmulsušie ārvalstu eksperti nesaprot, kāpēc koalīcija dara visu, lai padarītu nabadzīgo iedzīvotāju dzīvi Latvijā pēc iespējas pretīgāku?
Kāda loģika ir koalīcijas politikā?
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ierakstītais mērķis ir: «Saglabāt Latvijas cilvēkkapitāla bāzes vērtību un kāpināt tā ražīgumu līdz ES vidējam līmenim (17. lpp.)» Ar ražīgumu tiek saprasts IKP uz vienu iedzīvotāju. Šo mērķi neviens nav atcēlis.
Kā matemātiski var palielināt IKP uz vienu iedzīvotāju, ja ekonomika buksē? Izrādās, ka var. Ja IKP būs nemainīgs, bet iedzīvotāju skaits samazināsies, tad IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugs. Turklāt, ja IKP samazināsies, bet iedzīvotāju skaits samazināsies vēl straujāk, arī tad IKP uz vienu iedzīvotāju pieaugs.
IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju var veicināt, izspiežot no valsts tās iedzīvotāju grupas, kuru ieguldījums IKP ir mazāks par vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju.
Ja vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir 10 000 eiro gadā, bet valsti pametīs iedzīvotājs, kurš ģenerē 5000 eiro gadā, tad vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju palielināsies!
IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju īslaicīgi var veicināt, izspiežot no valsts grupas ar zemu produktivitāti - lauku iedzīvotājus, mazizglītotas etniskas minoritātes, kā arī veicinot mazāku bērnu skaitu ģimenēs utt.
Problēmas IKP izaugsmei rodas tad, ja valsti pamet personas, kas spēj ģenerēt IKP virs vidējā. Ja vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju ir 10 000 eiro gadā, bet valsti pametīs iedzīvotājs, kurš ģenerē 40 000 eiro gadā, tad vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju samazināsies!
Tāpēc bagātos aiztikt nedrīkst! Toties ir stingra loģika piespiest visus nabadzīgos latviešus meklēt citu dzimteni.
Diemžēl Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju var būtiski palielināt, tikai veicinot iedzīvotāju skaita samazināšanos, nabagu aizbraukšanu un bagāto palikšanu. Ir pašvaldības, kas kaut ko līdzīgu jau sen ir ierakstījušas savās attīstības pro-grammās. Piemēram, Kocēnu novada attīstības programmā
2014.-2020. gadam ir ierakstīts: «Pirmais mērķis ir palielināt novadā dzīvojošās vidusšķiras iedzīvotāju ar augstāko izglītību un ienākumiem vidējā līmenī vai virs tā īpatsvaru, kas nodrošinās stabilu nodokļu ieņēmumu īpatsvaru pašvaldības budžetā un ļaus veicināt novada kopējo labklājību, uzturot infrastruktūru un piedāvājot pieejamus un kvalitatīvus pakalpojumus.»
Izaugsme, pieļaujot augstu mirstību valsts mazāk produktīvai iedzīvotāju daļai vai veicinot mazāk produktīvu iedzīvotāju grupu aizceļošanu, ir amorāla.
Latvijas iedzīvotājiem morāli pieņemama būtu IKP izaugsme, veicinot IKP apjomu, nevis samazinot iedzīvotāju skaitu, bet diemžēl diskusija par šādu attīstības modeli ar esošo koalīcijas sastāvu nav iespējama.