Viedokļi: Nerezidentu transakcijas ir jāapliek ar nodokli! 7 komentāri
 
Viedokļi

Nerezidentu transakcijas ir jāapliek ar nodokli!

 
F64

Viens no ļoti augstiem Latvijas finanšu sistēmas riskiem ir pārāk lielais nerezidentu naudas īpatsvars Latvijas komercbanku sektorā. Pašlaik lielākā daļa (54% uz šī gada sākumu) no visiem banku noguldījumiem pieder ārzemniekiem vai ārzemēs reģistrētiem uzņēmumiem.

Daudzu Eiropas valstu (tostarp Latvijas, Islandes un citu) pieredze 2008. un 2009. gada finanšu krīzes laikā apliecināja, ka tēze par nerezidentu naudas īpaši labvēlīgo iespaidu uz ekonomiku izrādījās liels malds. Nerezidentu nauda atstāj noteiktu pozitīvu ietekmi uz valstu ekonomiku, bet tikai izaugsmes un stabilitātes laikā. Tiklīdz rodas nestabilitāte, liela apjoma nerezidentu noguldījumi kļūst par nestabilitāti pastiprinošu faktoru. Savukārt pēkšņa un masveidīga nerezidentu noguldījumu izņemšana radīja valsts bankrota draudus īpaši tad, kad vietējo sistēmu veidojošo banku likviditāte tika glābta ar valsts līdzekļu palīdzību.

Tomēr liela apjoma nerezidentu noguldījumi rada problēmas ne tikai krīžu un panikas laikā. Liela apjoma nerezidentu noguldījumi rada arī vairākus nozīmīgus ģeopolitiskos riskus. Latvijas bankas var neko nezināt par nerezidentu finanšu noziegumiem. Latvijas bankas var labticīgi pieņemt, ka nerezidentu veiktie pārskaitījumi ir juridiski korekti, īpaši tad, ja formālie drošības kritēriji tiek ievēroti. Bet tik un tā Latvijā reģistrētās bankas var saskarties ar negodprātīgiem un noziedzīgiem klientiem, par kuru patiesajiem nolūkiem kļūst skaidrs tikai labu laiku pēc pārskaitījuma veikšanas. Tikai tad var atklāties, ka Latvijas jurisdikcija ir izmantota gigantiska apmēra afērām un noziegumiem.

Caur Latvijas jurisdikciju tika īstenota Moldovas valsts izzagšana miljardu eiro apjomā, nozogot teju vai desmito daļu no valsts IKP lieluma.

Pat pilnīgi labticīga Latvijas banku dalība šādā skandalozā epizodē var radīt būtiskus zaudējumus daudziem ar finanšu sektoru nesaistītiem Latvijas uzņēmumiem un Latvijas biznesam kopumā. Izskatās, ka komercbanku klientu - nerezidentu - afēru sekas būs ASV dolāru pārvedumu sadārdzinājumi un ierobežojumi, arī tiem Latvijas uzņēmumiem, kas nekādas nelietīgas transakcijas nekad nav veikuši un kas vienmēr bija likumpaklausīgi.

Pie dažādām politiskām grupām piederošu nerezidentu noguldījumu apkalpošana var radīt noteiktus riskus, kas var skart Latvijas ārējo tirdzniecību. Nerezidentu noguldījumu apkalpošana var radīt smagas negatīvas sekas ar komercbanku sektoru nesaistītiem uzņēmumiem. Apkalpojot nerezidentu naudas norēķinus, Latvija var tik iejaukta autoritāru valstu iekšpolitiskajās cīņās vai arī reālos vai falsificētos korupcijas skandālos.

Līdz ar to ir normāli, saprotami un loģiski, ka tie, kas gūst lielu peļņu, radot ievērojamu zaudējumu risku citiem, dalās ar visiem citiem, kam viņu peļņas gūšanas forma var radīt (vai jau ir radījusi) zaudējumus. Viena no Latvijas vispelnošākajām nozarēm ir finanšu starpniecība. Tieši komercbanku sektors, apkalpojot nerezidentu naudas norēķinus, uzrāda ļoti augstus peļņas rādītājus. 2015. gadā komercbanku nesadalītā peļņa pārsniedza 400 miljonus eiro.

Tāpēc priekšlikums - no nākamā gada Latvijā ieviest nerezidentu finanšu līdzekļu vai kapitāla transakcijas nodevu vai arī nerezidentu finanšu uzkrājumus aplikt ar noteiktu fiksētu ikgadēju nodokli (vai riska nodevu) - ir jāuzskata par taisnīgu atlīdzību par ES un Latvijas jurisdikcijas izmantošanu. Līdz šim ieguvumus no riskantās darbības ar nerezidentu naudu saņēma tikai Latvijas komercbanku īpašnieki, bet Latvijas valsts, Latvijas pilsoņi un Latvijas uzņēmumi bija tie, kuri maksāja par zaudējumiem, ko izraisīja ar nerezidentu noguldījumiem saistītās problēmas. Pat Parex bankas un Krājbankas bankrotu galvenais cēlonis bija nespēja izpildīt saistības pret nerezidentiem.

Nerezidentu finanšu līdzekļu vai kapitāla transakcijas nodeva ir līdzsvarots veids, kā taisnīgi sadalīt ieguvumu no ES un Latvijas jurisdikcijas izmantošanas. Latvijā uzglabātā ārzemnieku nauda atrodas daudz lielākā drošībā un ar daudz augstāku aizsardzības pakāpi nekā viņu mītnes zemēs - trešajās valstīs. Taču šī aizsardzības, drošības un garantiju sistēma ir valsts juridiskās sistēmas, valdības un ES vadības, nevis komercbanku nopelns. Līdz ar to ir normāli un taisnīgi, ka valsts, kas nodrošina nerezidentu noguldījumu aizsardzību, saņem taisnīgu atlīdzību nodokļu vai nodevu veidā.



Komentāri [7]
#
zj 29.augusts 2016 14:45 atbildēt
Kamēr Rimševičs sēž tur, kur viņš ir iesēdināts, nekas tamlīdzīgs nenotiks. Punkts.
 
#
aha 29.augusts 2016 12:21 atbildēt
Un pēc tam Paiders brīnīsies kāpēc apvienoto DNB/Nordea banku reģistrēs Igaunijā un šausmīgi brēks, ka tas ir pazemojums Latvijai un "valdošās kliķes" lēmumu rezultāts.
 
#
ah ah » aha 29.augusts 2016 12:41 atbildēt
Nu un tad? Visiem mīļš nebūsi tāpat! Kas mums tādas DNB&Nordejas? Da nekas.... ;-)
 
#
nu tad priecājies » ah ah 29.augusts 2016 23:18 atbildēt
Tās nevajadzīgās DNB&Nordejas maksās nodokļus Igaunijai, kur nav tādu idiotu, bet tu ar paideru turpināsi kviekt cik viss Latvijā slikti un saņemt honorārus no Šaburina.
 
#
seftmanis 29.augusts 2016 8:46 atbildēt
Savulaik Kipras banku kontos tika bloķēta ne tikai krievijas bagātnieku, bet arī krievijas valsts nauda. Nu un?
 
#
Goldmann 29.augusts 2016 8:38 atbildēt
Ņemot vērā nerezidentu sfērā darbojošās personas, šāds aicinājums jāuzskata par klaji antisemītisku.
 
#
ha 29.augusts 2016 8:30 atbildēt
.... nu kā tad tā var - aicināt ņemt nost nabadziņu komecbanciņām peļņu? Īpašnieciņi taču raudās, ka viņiem, nesavtīgajiem nabadziņiem, atkal naudiņa atņemta! Vai, vai, vai..... ;-)
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers