Demokrātija pret eirokrātiju
6. aprīlī Nīderlandes vēlētāji ar ievērojamu balsu pārsvaru referendumā noraidīja Eiropas Savienības sadarbības līgumu ar Ukrainu. Referendumā piedalījās pietiekami liels balsotāju skaits, lai referendums tiktu atzīts par notikušu.
Ja šāds, nesaistošs referendums notiktu Latvijā, tad man ir pilnīga pārliecība, ka koalīcijas vairākums uzspļautu referenduma rezultātiem. Tā jau ir bijis brīdī, kad 80% iedzīvotāju noraidīja Latvijas dalību Irākas karā, bet Latvijas elite bija kara kurinātāju pirmajās rindās. Latvija tika ierauta karā, kura pamatojums tika falsificēts un kura rezultātā drošība reģionā vēl vairāk pasliktinājās.
Nīderlande nav Latvija. Latvijā politiskā elite soli pa solim likvidē demokrātiskās vērtības. Latvijā referendumi un tiešas demokrātiskās formas tiek aizvietotas ar totalitāru sodu un aizliegumu sistēmu. Savukārt Nīderlandē lielākas partijas apsolīja ņemt vērā tautas izpausto gribu.
Nīderlandes referendums labi izskaidro, kāpēc Latvijas valdošā koalīcija tā baidās no demokrātijas. Ja referendumi tiek faktiski aizliegti, tad politiskā elite var darīt ar valsti, ko vien vēlas. Var samazināt resursus veselībai un izglītībai, lai tos izdalītu politiski koruptīvos iepirkumos. Var piekrist straujai ES federalizācijai un noārdīt visas nacionālās robežas pretēji iedzīvotāju vairākuma noskaņojumam utt.
Ja šāds referendums ar tādiem pašiem rezultātiem notiktu Latvijā, tad komentētāju tūkstoši visā vainotu... Kremļa propagandu. Latvijā šāds referenduma rezultāts (ja referendums vispār tiktu pieļauts) tiktu pasniegts kā aktīvu un neizglītotu ļaužu ticības izpausme Krievijas propagandas kanāliem. Tā taču ir visvienkāršāk. Tiklīdz kāds pavērs muti, lai kritizētu valdības stulbību, tad publiski jāpaziņo, ka tas ir nozombēts Putina aģents, un problēmu var paslaucīt zem paklāja un aizmirst uz ilgiem gadiem.
Nīderlandē ar šādiem argumentiem neko nevar izskaidrot. Nav Kremļa propagandas kanālu. Nav krievvalodīgo, uz kuriem norakstīt daudzas problēmas. Nekā tāda nav.
Pat vairāk. Lai panāktu minēto līgumu atbalstošu balsojumu, Nīderlandes vēlētājiem tika atgādināts par Malaizijas notriektās lidmašīnas upuriem (vairāk nekā simts no nogalinātajiem bija Nīderlandes pilsoņi) un šīs masu slepkavības saistību ar prokrieviskajiem spēkiem vai Krieviju.
Kāpēc šis arguments nepalīdzēja? Tāpēc, ka atšķirībā no Latvijas informatīvās telpas, kurā notriektās Malaizijas lidmašīnas izmeklēšanas rezultāti tika atspoguļoti ļoti selektīvi, Nīderlandes informatīvajā telpā tika aplūkotas arī tās izmeklēšanas ziņojumu daļas, kuras pie mums noklusēja. Neatkarīgi no tā, kādas uniformas bija mugurā tiem noziedzniekiem, kas raķeti izšāva, Ukrainas valsts bija tā, kas norādīja maršrutu, ļaujot neaizsargātai civilai lidmašīnai lidot pār teritoriju, kurā notika karadarbība un jau bija notriektas vairākas militāras lidmašīnas, maldinot lidsabiedrību, ka maršruts ir drošs.
Nīderlandes referenduma rezultātus var vērtēt arī ciniski pragmatiski. Tie var tikt izmantoti, lai uzlabotu ES un Krievijas attiecības. Eiropas Savienības sadarbības līgums ar Ukrainu bija viens no jautājumiem, kas saasināja Krievijas un Rietumu attiecības. Tagad tas ir atcelts.
Tomēr bez starpvalstu attiecību pragmatisma ir arī tāda vērtība kā cilvēcība. Jā! Nīderlandes vēlētājiem ir tiesības lemt par savas valsts nākotni. Tomēr es esmu pārliecināts, ka Ukrainas ļaudis būs ne sliktāki eiropieši par latviešiem, lietuviešiem, igauņiem vai citām Eiropas tautām. Lielākā daļa ukraiņu un Ukrainas krievu nevēlas būt par mazvērtīgu darbaspēku nedz Krievijas, nedz Ukrainas oligarhiem. Šie ļaudis vēlas normālus dzīves un darba apstākļus, vēlas tiesības būt laimīgiem. Viņi nevēlas mūžīgi būt par beztiesīgiem vergiem korumpētu oligarhu klaniem.
Nīderlandes referendums ir smaga pļauka tieši šai – uz Eiropas vērtībām orientētai ukraiņu daļai. Manuprāt, šis ir īstais brīdis morāli atbalstīt Ukrainas tautu, aicinot to nenovērsties no virziena uz demokrātiju, bet turpināt aizsākto ceļu ar pašattīrīšanos, lēnām un pakāpeniski izsvēpēt to ofšoru un korumpantu pūzni, kas nozog Ukrainas nākotni un neļauj uzplaukt ar dabas resursiem un izglītotiem cilvēkiem tik bagātīgi apdāvinātai zemei, kāda ir Ukraina.