Pasaulē ir uzvirmojis kārtējais atmaskojumu skandāls. Šoreiz ir noplūdināti miljoniem dokumentu no kādas Panamas juridiskās firmas.
Islandes premjerministrs ir atkāpies. Vladimira Putina bērnības draugs un britu premjera Deivida Kamerona tēvs taisnojas par to, ka izmantojuši Panamas ofšorus.
Aiz kadra paliek jautājums, kāpēc tik daudziem cilvēkiem būtu vajadzīgs doties tieši pie Panamas juridiskās firmas tā vietā, lai reģistrētu nodokļus minimizējošu ekonomisko darbību Šveicē vai Kiprā.
Lai to saprastu, mēģināsim atbildēt uz jautājumu: kur būtu jāreģistrē ekonomiskā darbība uzņēmumam, kuram ir trīs īpašnieki – viens no Ķīnas, viens no Marokas un viens no Ukrainas, ja uzņēmuma galvenā ekonomiskā darbība ir kravu pārvadājumi starp Persijas līci un Latīņamerikas ostām?
Tāpēc ir normāli un loģiski, ka šādas ekonomiskas darbības tiks reģistrētas tās valsts jurisdikcijā, kas ir visvairāk piemērota konkrētajam biznesam. Pēc Panamas kanāla atklāšanas 20. gs. sākumā Panama kļuva par vietu, kurā laiku pa laikam ieradās lielākie pasaules transporta kuģi. Tad bija loģiski, ka tieši Panama izveidoja specializāciju – ar ļoti izdevīgiem noteikumiem piedāvāt savu valsti kā kravas kuģu reģistrācijas vietu. Vērtējot pēc tonnāžas, 2007. gadā Panamā bija reģistrētas gandrīz ceturtā daļā no visām pasaules jūras pārvadājumu jaudām (www.gov.uk/government/statisticaldatasets/fle05worldfleetregisteredvessels). Protams, arī vairākas citas valstis centās nokopēt šādu specializāciju. Visai veiksmīgi savu karogu ir izdevies pārdot Libērijai, Maltai, Grieķijai, Singapūrai.
Laikā, kad izveidojās Panamas specializācija, stratēģiskais Panamas kanāls bija pilnīgā ASV kontrolē. Panama bija ASV kabatas republika, tās naudas vienība bija ASV dolārs, bet, kad ASV intereses apdraudēja kāds vietējais prezidents (ģenerālis Norjega), to amerikāņu jūras kājnieki nolaupīja un aizveda uz ASV, lai tur notiesātu.
Gadu tūkstošu mijā situācija mainījās. Panama atguva ietekmi pār kanālu, un ASV pozīcijas Panamā kļuva vājākas. Ar ASV saistītajiem biznesiem tika ieteikts neatbalstīt Panamu, bet kā lēto karogu izmantot kādu citu ASV kabatas republiku – Bahamu vai Māršala salas. Nopietnais bizness padomus uzklausīja, tāpēc pat valsts uzņēmuma statusā Latvijas kuģniecība savus jaunos kuģus reģistrēja Māršala salās, nevis Panamā. Pašlaik visi Latvijas kuģniecības kuģi izmanto Māršala salu karogu. Māršala salu tirdzniecības flote pēc tonnāžas jau ir 50% lielumā no Panamā piereģistrētā.
Tagad miniet trīs reizes, kāpēc, noplūdinot informāciju par Panamu, neparādās daudzi politiski ietekmīgi uzvārdi no Latvijas? Tie glabājas ar ASV cieši saistītajās Māršala salu juridiskajās firmās.
Miniet trīs reizes, kāpēc starp miljoniem dokumentu nav atmaskojumu par ASV pilsoņiem? Te gan ir iespējamas vienlaikus divas atbildes. Iespējams, tie, kas nodeva šo dokumentu blāķi žurnālistiem, pirms tam nofiltrēja visus liekos – informāciju, kas skar ASV pilsoņus un ASV sabiedrotos. Taču tīri objektīvi – ASV pilsoņu mahinācijas ar nodokļiem glabājas Māršala salu un Delavēras štata (ASV iekšējais ofšors) juridiskajās firmās.
Sausais atlikums ir bēdīgs. Informācijas noplūdes prognozējamās sekas (bez tā, ka tiks kompromitēti sarakstos atrodamie) būs Panamas pozīciju sagraušana lēto karogu specializācijas segmentā par labu ASV kontrolē esošajām Māršala salām un citam juridiskajām.
Lai cik nepatīkami ir apzināties, ar žurnālistu rokām, to lielākajai daļai, iespējams, pat neapzinoties, tika kārtotas globālas specdienestu spēlītes, pārdalīti ofšoru tirgi.
Manuprāt, Panamas dokumentu noplūde ir zināma atbilde par to dokumentu noplūdi, kura bija saistīta ar ASV specdienestu darbinieku Eduardu Snoudenu. Atbilde ir pietiekami rafinēta. Publiskojot Panamas dokumentus, necieš svarīgi cilvēki, bet ikviens, kurš ir izmantojis attiecīgo ofšoru, bet kura uzvārds nav izplatītajā pakā, var gaidīt šantāžistus, kuri aicinās sadarboties, atteikuma gadījumā piedraudot vismaz ar to kaunu, kas bija jāpiedzīvo Islandes premjeram.
Diemžēl ir jākonstatē, ka globāla pētnieciska žurnālistika pārtop par specializāciju, kurai piemērotāks nosaukums būtu «specdienestiem kalpojošā žurnālistika».
