Šonedēļ naftas cenas piedzīvoja kārtējo lejupslīdes rekordu un jau pietuvojās trīsdesmit dolāru atzīmei par vienu barelu.
Naftas cenu lejupslīdes automātiski nozīmē Krievijas rubļa vērtības samazināšanos, un 76 rubļi par vienu dolāru jau ir šīs nedēļas realitāte. Krievijas valsts budžets spēj noturēties salīdzinoši sabalansētā stāvoklī tikai tad, ja nodokļi no naftas eksporta rubļu izteiksmē paliek nemainīgi. Tāpēc naftas cenām samainoties, rubļu attiecībai pret dolāru ir proporcionāli jāpalielinās. Tur neko īsti nevar padarīt, un ar to ir jāsamierinās visiem, kuri nodarbojas ar eksportu uz Krieviju. Krievijas rubļa devalvācija nozīmē Latvijas un citu valstu eksportētāju ienākumu samazinājumu. Krievijā algu un ienākumu lielumi rubļu izteiksmē paliek nemainīgi vai pat samazinās. Importa preču cenas pēc rubļa kārtējās devalvācijas ir jāpaaugstina, un līdz ar to importēto preču relatīvā pieejamība un pārdošanas apjomi pēc katras devalvācijas samazinās. Tāpēc eksporta samazinājums uz Krieviju skar visus, gan tos, pret kuriem ir oficiāli izsludinātas sankcijas, gan tos, pret kuriem sankciju nav.
Kad sākās ES un Krievijas sankciju karš, tad Krievijas vadība lepni paziņoja, ka Āzijas tirgus kompensēs visu, ko Krievija zaudēs tirdzniecībā ar Eiropu. Notika plaši reklamētas starpvalstu vizītes, kurās tika parakstīti skaļi memorandi, utt.
Realitāte Āzijas eksportētājiem ir tieši tāda pati kā visiem citiem. 2015. gadā Ķīnas eksports uz Krieviju (32 miljardi dolāru) bija par 34,4% mazāks, salīdzinot ar 2014. gadu. Savukārt Krievijas eksports uz Ķīnu samazinājās par 18,1%, ļaujot sasniegt līdzsvaru eksporta un importa attiecībā (http://www.rbc.ru, 13. janvāris). Savukārt Latvijas eksports uz Krieviju 2015. gada pirmajos trijos ceturkšņos ar visām sankcijām (kas ir pagarinātas vēl uz gadu) bija tikai par 24,4% mazāks nekā 2014. gada pirmajos trijos ceturkšņos.
Ķīnas eksports uz Krieviju samazinājās ievērojami lielākos apjomos nekā Latvijas eksports uz Krieviju. Rubļa devalvācijas ir ar daudz nozīmīgāku iespaidu uz eksporta iespējām salīdzinājumā ar esošajām sankcijām.
Tā kā jaunākie iespaidīgie rubļa vērtības kritumi ir saistīti ar pagājušā gada decembri, tad, paliekot dolāra vērtībai 70–80 rubļu robežās pret dolāru ilgāku laiku, veidosies jauna ārējās tirdzniecības realitāte, kuras sekas mēs redzēsim 2016. gada statistiskā.
Tātad. Naftas cenas samazinājumi naftas importētājiem – tostarp Latvijai – dod ekonomiskus ieguvumus, bet naftas cenas samazinājuma sekas ir zaudējumi eksportētājiem uz Krieviju. Vai šie lielumi ir savstarpēji salīdzināmi?
Vadoties no 2015. gada pirmo 11 mēnešu ārējās tirdzniecības statistikas (CSP), var aprēķināt, ka Latvijas kopējās izmaksas par visu naftas produktu iegādi 2015. gadā būs par 160–170 miljoniem eiro mazākas nekā 2014. gadā. Tas ir, pat ņemot vērā to, ka naturālā izteiksmē naftas produktus 2015. gadā Latvija iegādājās par aptuveni 20% vairāk nekā 2014. gadā. Ieguvumi no naftas cenu samazinājuma pārdalās arī par labu valsts budžetam, jo Saeimas vairākums izmantoja lēto naftas cenas laiku, lai ievērojami palielinātu benzīna cenā iekļautos nodokļus. Ja nebūtu nodokļu palielinājuma, tad šogad benzīna cena būtu par kādiem 4% lētāka. Latvijas gadījumā degvielas cenu ietekmē arī konkurences samazināšanās degvielas tirgū. Lukoil aiziešana no Latvijas un Lietuvas jau ir izsludināta, un līdz ar to Latvijā konkurence vairāk nav tik agresīva kā senāk. Mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem šogad jārēķinās ar augstākām degvielas cenām, nekā kādas tās varētu būt asas konkurences iespaidā.
No naftas cenu samazinājuma ieguvumi ir. Kādi ir zaudējumi? Sankcijas un Krievijas rubļa devalvācijas samazināja eksporta ienākumus uz Krieviju. Vadoties no 2015. gada pirmajiem trim ceturkšņiem, Latvijas eksportētāju ienākumi no eksporta uz Krieviju 2015. gadā būs aptuveni par 250 miljoniem eiro mazāki nekā 2014. gadā. Ņemot vērā to, ka izdevumi naftas produktiem makroekonomiski būs par 170 miljoniem mazāki, var secināt, ka lielos vilcienos Latvijas ekonomikai ieguvumi no naftas cenu samazinājuma kompensēja Krievijas tirgus samazinājumu. Tomēr ieguvumi un zudumi nesadalās vienmērīgi, jo uzņēmumi, kuriem specializācija bija eksports uz Krieviju, noteikti zaudē vairāk par iespējamajiem ieguvumiem no naftas produktu cenu samazinājuma.
