27. oktobrī Lietuvas ostā Klaipēdā ieradās peldoša sašķidrinātās gāzes krātuve Independence. Kad šīs krātuves dekompresijas moduļi tiks savienoti ar dabasgāzes cauruļvadu sistēmu, tad Klaipēdas osta spēs pieņemt aptuveni 2 miljardus kubikmetru gāzes gadā.
Vērtējot Lietuvas gada patēriņu – 3–3,5 miljardus kubikmetru dabasgāzes gadā, Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis varēs nodrošināt nedaudz vairāk par pusi no Lietuvas dabasgāzes vajadzībām. Klaipēdas SGT ir nozīmīgs solis, lai mazinātu Lietuvas un Baltijas atkarību no Krievijas dabasgāzes piegādēm. Tikai tas ir politisks solis. Klaipēdas SGT darbības uzsākšana nav «tirgus atvēršana» vai kas tamlīdzīgs. Tieši pretēji.
Lai nodrošinātos pret iespējamām cenu svārstībām, ja Gazprom pēc termināļa darbības uzsākšanas Lietuvas lielajiem dabasgāzes patērētājiem piesolīs zemāku cenu nekā SGT, Lietuvā ir noteikts obligātais iepirkums. 2012. gada 12. jūnijā Lietuvas Seims pieņēma īpašu Klaipēdas SGT likumu, nosakot obligātu pienākumu gāzes patērētajiem iepirkt vismaz 25 procentus no kopējā gada dabasgāzes patēriņa tikai no Klaipēdas SGT. 25% likums aizliedz Gazprom slēgt ilgtermiņa līgumus, neievērojot šo likumu. Lielajiem patērētājiem vismaz 25% no dabasgāzes ikgadējā patēriņa būs jāpērk no Klaipēdas SGT. Lietuvas gāzes sektorā attiecībā uz Klaipēdas SGT ir īstenots kaut kas līdzīgs Latvijas elektrības sektorā piekoptajai obligātā iepirkuma komponentei.
Ņemot vērā naftas cenu pazemināšanās ilgtermiņa tendenci pasaules tirgū un to, ka naftas cenām pastarpināti ir piesaistītas arī Krievijas dabasgāzes cenas, var prognozēt cauruļvadu gāzes cenu samazināšanos, visticamāk, jau nākamgad. Laikā, kad naftas cenas kāpa un tām sekoja dabasgāzes cenas, ES piedāvāja Krievijai mainīt dabasgāzes cenas formulu. Krievijas puse atteicās. Tagad tendence ir par labu ES patērētājiem. Ja, cauruļvadu gāzes cenai samazinoties, Klaipēdas SGT cena kļūs augstāka par Gazprom dabasgāzes cenu, tad šādos apstākļos Lietuvas patērētāji par dabasgāzi maksās vairāk, lai kompensētu Klaipēdas SGT un gāzes pārvades sistēmā (ar ES atbalstu tika pabeigta gāzes vada Jurbarka–Klaipēda būvniecība) ieguldīto. Taču lielākā maksa ir maksa par enerģētisko neatkarību.
Klaipēdas SGT nāks par labu Latvijai, jo tas iezīmē alternatīvu Krievijas piegādēm. Teorētiski Klaipēdas SGT ir paplašināms, sasniedzot kopējo kapacitāti nedaudz virs 4 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, kas veidotu 75–80% no Baltijas kopējā dabasgāzes patēriņa. Lai to īstenotu, ar Klaipēdas SGT jaudas palielināšanu nepietiek. Ar esošo gāzes vadu (Jurbarka–Klaipēda un Klaipēda–Kuršēni) jaudu ir iespējams transportēt gada laikā mazāk par 2 miljardiem kubikmetru gāzes. Tikai pēc visas Lietuvas gāzes sistēmas modernizācijas Lietuva teorētiski varētu palielināt Klaipēdas SGT jaudu un atteikties no Gazprom piegādēm vispār.
Latvijai tas nozīmē, ka, palielinot Klaipēdas SGT līdz maksimālai jaudai, zudīs jebkāda ekonomiskā jēga būvēt vēl kādu SGT termināli Baltijas valstīs. Ieplānotā Baltijas gāzes cauruļvadu sistēmas un Eiropas gāzes cauruļvadu sistēmas savienojuma jauda varētu būt aptuveni 2 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā. Šāds starpsavienojums, kas varētu tikt pabeigts 2018. vai 2019. gadā, kopā ar Klaipēdas SGT teorētiski varēs nodrošināt visu Baltijas valstu patēriņu.
Tāpēc, lai gan Klaipēdas SGT palielina Baltijas valstu enerģētisko drošību, tas būtiski samazina Latvijas iespējas piesaistīt investīcijas gāzes enerģētikā. Tāpēc mums Klaipēdas SGT nav jāatbalsta par katru cenu. Latvijas gāzes monopolstāvoklis beigsies 2017. gada aprīlī. Mums nav jāriskē ar soda sankcijām, lai atbalstītu Klaipēdas SGT. Latvijas perspektīvie zaudējumi no neiegūtajām investīcijām gāzes sektorā ir tik lieli, ka mēs varam ar tīru sirdsapziņu izmantot Klaipēdas SGT tikai tad, kad mums tas patiešām būs izdevīgi un neradīs lielu zaudējumu risku.
