«Anturāžai anglosakši pie Saeimas aizdedzinās pusduci automobiļu riepu un izsmidzinās hlorpikrīnu no dzelteniem baloniem ar uzrakstu Hlors. Nofilmēs ar puņķiem un asarām klātos deputātus un parādīs šos briesmīgos kadrus telekanālos BBC un Euronews. Paziņos, ka tas ir Krievijas darbs. Agri no rīta amerikāņu specvienības un vietējā Drošības policija arestēs kādu pussimtu krievu aktīvistu un ievietos viņus koncentrācijas nometnē. (..) Man šķiet, ka tā būs iekārtota Skonto stadionā.»
Tas nav Kremļa propagandistu šausmu filmas scenārijs, to pilnā nopietnībā savā sejugrāmatas lapā publicē Aleksandrs Gapoņenko, apokaliptisko ainu papildinot ar apgalvojumiem, ka amerikāņi veikšot «etnisko paraugtīrīšanu», jo kāds viņa «amerikāņu draugs» esot brīdinājis, ka laikā no 12. līdz 15. maijam, kad Latvijā notikšot NATO spēku mācības, amerikāņu specvienība izspēlēšot «krievu sacelšanās» scenāriju. Kāpēc tāds stāsts nepieciešams? Tāpēc, ka «tieši amerikāņi ir atbalstījuši krievu skolu slēgšanu Latvijā un uzmundrinājuši vietējo koloniālo administrāciju; tas bija bonuss par tās gatavību ieviest rusofobisku un antikrievisku ārpolitiku, graujot pašiem savas ekonomiskās intereses».
Ja to paustu no 6. palātas izsprucis galvas slimnieks, mēs varētu nepievērst viņam uzmanību, sak, agrāk vai vēlāk šis pacients nonāks tur, kur viņam jānonāk, - trako kreklā. Bet, izrādās, Gapoņenko nav izsprucis no Aleksandra augstumiem: viņš ir izkritis no citas ratu pakaļas - Gapoņenko ir nereģistrētās pretvalstiskās organizācijas «nepilsoņu kongress» vadonis, kurš aktīvi iesaistās krievu skolu aizstāvības šovinistiskajos maršos, savulaik piedalījies valodu referenduma organizēšanā un jūsmojis par Krievijas agresiju A ustrumukrainā, sapņojot par «krievu maidanu» Rīgā. Viņa «labo darbu» kontā ir arī aktīva Latgales autonomijas propaganda: 2012. gadā Gapoņenko grāmatas Latgale: citas esības meklējumos prezentāciju Maskavā organizēja un vadīja SAB identificēts Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks.
Savukārt krieviski runājošo pensionāru masu pasākumi, kuros ždanokveidīgie kopā ar visādiem gapoņenko mēģina pierādīt, ka krievu skolēniem ir jābūt tikpat neaptēstiem kā viņu prokremliskās babuškas, jau ir iegājuši nākamajā attīstības stadijā: tie vairs nav laikā izkliedēti, neorganizēti protesti, bet gan rūpīgi saplānotas akcijas pret Latvijas valsti, regulāras kā iksestdienas gājiens uz sabiedrisko pirti ar polšiņu, ziepēm un mačalku padusē. Nākamā «sadusmoto vecvecāku» protesta ieziepēšanās gaidāma bijušajos darbaļaužu svētkos - 1. maijā, kad Ždanoka ar saviem kolorādo lentēs ietītajiem pakaļskrējējiem draud aizņemt Brīvības ielu un apturēt satiksmi.
Tiktāl viss skaidrs. Demokrātija, runas brīvība etc. Bet kaut kur tomēr ir robeža starp brīvību un valsts pamatu graušanu. Uz šādām izdarībām beidzot vajadzētu sākt raudzīties nopietni: iesīkstējusī interfrontiste Ždanoka vēl tikai spēlējas ar demokrātijas brīvībām, bet Gapoņenko jau reāli pietuvojies noziedzīgai darbībai, sējot paniku nestabilākajos iedzīvotāju slāņos. Trešdien Saeimas deputāts, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (Vienotība) nosūtīja iesniegumu Drošības policijai (DP), lūdzot izvērtēt, vai Gapoņenko paziņojumā nav saskatāmas nozieguma pazīmes. Būs interesanti pavērot, kā rīkosies DP: nereti šī institūcija ir tikai pasīvas novērotājas lomā, reizēm uzsākot kādu pārbaudi, kas beidzas ne ar ko, bet reizēm pat nereaģējot uz trauksmes celšanu.
Gapoņenko jau ir stājies tiesas priekšā par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook. Tiesas sēde notika 2017. gadā, jo pirms tam Drošības policijā ar iesniegumu vērsās Saeimas deputāti Einārs Cilinskis un Gaidis Bērziņš (abi NA). Tika ierosināta krimināllieta. Tiesas prāva vēl nav beigusies, tāpēc ir cerība, ka patoloģisko nacionālā naida kurinātāju Gapoņenko tomēr sodīs: par šādiem nodarījumiem draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Un joprojām ir cerība, ka DP nevis tikai inerti secinās, ka tādi kā Gapoņenko un Ždanoka valstij rada drošības draudus, bet arī darīs visu, lai viņus sauktu pie atbildības. Pretējā gadījumā viņu pirtsdienas paliks arvien biežākas, un tas jau sāks kļūt apnicīgi.
