Eh, vajadzēja tomēr aiziet uz Latvijas Zaļās partijas kongresu, kas notika sestdien. Tā kā sirdī esmu «zaļā», noteikti izbaudītu jaunu ideju vēsmas, kuras kongresā ievējotu zaļi un svaigi domājošie delegāti. Tā, piemēram, visi vienotā frontē diskutētu par depozītsistēmu, par atkritumu biznesu, piedošan, par atkritumu saimniecības sakārtošanu tikai un vienīgi mūsu joprojām zaļās dabas interesēs. Izrādās, ik gadu Latvijas iedzīvotāji uztaisa vismaz Mazgaiziņu ar sadzīves atkritumiem: tie ir divi miljoni tonnu – mēs katrs piedalāmies šā kalna tapšanā ar 300 kilogramiem atkritumu. Noteikti būtu sarunas par to, vai jāturpina Latvijā ievest autoriepu tonnas. Katrā ziņā kāds rosinātu domāt par vilku un lūšu nežēlīgu iznīcināšanu Latvijas mežos.
Un tad kongress nonāktu pie optimistiskas atziņas, ka joprojām esam 2. vietā pasaulē kā viena no zaļākajām valstīm. Ko vēl var vēlēties! Bet izrādās, ka mēs jau sen neesam nekādā 2. vietā, turklāt šī it kā otrā vieta ir metodoloģiskas kļūdas rezultātā radies «panākums», kuru 2012. gadā prezentēja Jeila universitāte. Pāris gadus vēlāk gan atklājās, ka nekādā 2. vietā neesam, taču viens otrs valdības kundziņš joprojām mēģināja vientiešiem iestāstīt, ka mums nav, par ko uztraukties, jo esam teju viszaļākie.
Tiešām gribas domāt, ka Zaļās partijas kongresa delegāti runāja par Latvijas zaļajām lietām. Meklēju ziņu lentēs apliecinājumu savām gaidām, bet... Atradu ko citu. Izrādās, Zaļā partija kongresā diskutēja par ierosinājumu nepilsoņu bērnus automātiski atzīt par valsts pilsoņiem, kā arī atteikties no pilsonības iegūšanas valsts nodevas maksāšanas (28,46 eiro). Šīs rezolūcijas autori bija LZP biedri Oļegs Stoļarovs un Arvīds Ulme. Pirmais kungs debatēs izteicās, ka «mēs kā Latvijas tauta esam pārāk mazi, lai dalītos krievos, latviešos, pilsoņos, nepilsoņos». Otrs kungs netika citēts: acīmredzot viņa teiktais nebija tāda spožuma aptverts. Taču pirmoreiz dzirdēju tik pārliecinošu apgalvojumu, no kura varēju izsecināt: jo mazāka tauta, jo lielāka iespēja, ka tai jādzīvo bez pilsonības un tautības pazīmēm. Acīmredzot arī - bez savas valsts...
Patiešām interesants Zaļās partijas locīklu ierosinājums. Piedāvātajā rezolūcijā arī teikts: «Valsts nodevas atcelšana būtu simbolisks signāls nepilsoņiem par valsts gatavību un vēlmi veidot abpusēji pozitīvas attiecības ar viņiem - ilgstošiem Latvijas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem. Pilsoņu skaita palielināšana ir valsts attīstības interesēs. Tā veicinās saliedētas un uz Latvijas kopīgām tautas vērtībām balstītas sabiedrības attīstību, vienlaicīgi pastiprinot piederības sajūtu Latvijas Republikai un patriotismu.» Protams, ir manāmas pretrunas, jo: kāpēc gan vajadzētu palielināt pilsoņu skaitu, ja «nav jādalās pilsoņos un nepilsoņos»? Tad varbūt likvidējam nevis nepilsoņu, bet gan pilsoņu institūciju un esam vienoti un vienādi kā zāģa zobi - bez kaut kādas tizlas piederības kaut kādai valstij un bez visādām pagātnes paliekām tautības izskatā? Jauki, ka par to iestājas arī kādreizējais Atmodas aktīvists, Latvijas Pilsoņu kongresa delegāts un par LR neatkarības atjaunošanu balsojušais Augstākās Padomes deputāts Arvīds Ulme.
Par nepilsoņu bērnu automātisku iecelšanu pilsoņu kārtā Saeima jau sprieda, bet šis prezidenta Raimonda Vējoņa rosinājums pērnruden tika noraidīts. Tad kāpēc daži Zaļās partijas biedri turpina sildīt veco zupu? It sevišķi šobrīd, kad prokremliskie spēki, izmantojot dažādas ždanokas un gapoņenko, uzpūš antilatvisko histēriju. Tikko piedzimušam bērnam neviens neprasīs: tu gribi vai negribi kļūt par LR pilsoni? Latvijas valsts ir maksimāli nākusi pretim, ļaujot vecākiem izvēlēties: vēlaties vai nevēlaties savam bērnam LR pilsonību? Viss ir skaidrs. Vecāki audzina savus bērnus un izvēlas viņiem nākotni - Latvijas vai citas valsts nākotni. Bet ir cilvēki, kas vēlas viņiem kaut ko uzspiest. Piemēram, Latvijas pilsonību. Kāpēc tas jādara? Lai palielinātu Latvijai nelojālo pilsoņu skaitu?
«Baidīties no nepilsoņu bērniem ir (..) smieklīgi,» debatēs teica Zaļās partijas dibinātājs Indulis Emsis. Protams, smieklīgi. Bet kurš tad baidās? Baidīties vajadzētu no tā, ka nespēsim Latviju saglabāt zaļu mūžīgi mūžos. Taču pret prokremliskām idejām - piemēram, mest pakaļ LR pilsonību - ir jācīnās. Ar zaļu zobentiņu. Ja cita nav.
