Patīk konsekvence Rīgas pilsētvalsts aktivitātēs: tās vienmēr ir drosmīgas, aktuālas un mērķtiecīgas. Nu pienākusi kārta izglītības reformām, kuras, šķiet, tiks realizētas ātrāk un vērienīgāk nekā tās valsts teritorijā, kuru pieņemts dēvēt par Latvijas Republiku. Pagaidām pieņemts. Ņemot vērā Rīgas pilsētvalsts nerēķināšanos ar kuslajiem opozīcijas protestiem, var droši cerēt, ka pilsētvalsts vara lēnām, bet noteikti rāpos visos virzienos. Un kas gan tai varētu traucēt to darīt? Kaut kādas ministrijas? Pašvaldību vēlēšanas? Likumi? Nu, nesmīdiniet.
Apbrīnojamā mierā pilsētvalsts premjers Nils Ušakovs (Saskaņa) piedāvā izglītības reformas, kas faktiski mainīs izglītības saturu un finansēšanas modeli. Īsumā: no 2019. gada 1. septembra Rīgas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā. «Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts - latviešu - valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz - viņa dzimtajā valodā,» skaidroja Ušakovs. Sapriecājos: lūk, cik pareizi, internacionāli un multikulturāli! Rīgā taču ir daždesmit etnisko grupu, tātad katrā skolā notiks vēl papildu mācības skolēnu dzimtajā valodā - ukraiņu, baltkrievu, ebreju, lietuviešu, igauņu, čečenu, krievu, uzbeku, moldāvu un tā tālāk... Bet «aplauzos» jau nākamajā mirklī: Rīgas mērs, izrādās, šo ideju par papildu nodarbībām mazākumtautību skolēniem, kas gadā izmaksāšot ap diviem miljoniem eiro, kurus ņems no nodokļu maksātāju maciņiem, sociālajos tīklos dēvē par krievu valodas saglabāšanu vidusskolās. Absolūti normāla rusifikācijas programma, kuru, visticamāk, atbalsta arī pilsētvalsts izglītības ministre Eiženija Aldermane (Gods kalpot Rīgai).
Viens no situācijas jaukumiem ir tas, ka Nils Ušakovs šo programmu var īstenot, balstoties uz mūsu taisnajiem likumiem: kaut arī pašvaldību dibināto skolu pedagogu finansējumu nodrošina valsts, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iespējas ietekmēt situāciju skolās ir minimālas - IZM var tikai iebilst (vai neiebilst) pret direktora iecelšanu amatā. Viss pārējais - pašvaldības ziņā, arī papildu finansējums apšaubāmiem mērķiem. Un Izglītības likumā ierakstītais, ka IZM uzdevums ir «īstenot vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā», neko daudz nemaina, jo šo lunkano formulējumu var tikpat lunkani arī apiet.
Lunkanā apiešana kļūst vēl veiklāka, kad izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) un valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS), laipni uzklausot Nila Ušakova jauno un efektīvo rusifikācijas projektu, faktiski neiebilst tā realizācijai. «Esmu vienmēr priecīgs par katru finansējumu, kas nonāk izglītības sistēmā - tas ir labi,» teic Šadurska kungs. Cik jauki, turpina Šadurskis, ka ir sācies dialogs starp IZM un Rīgas domi, un vispābā -
«ikvienam skolēnam neatkarīgi no dzīvesvietas ir tiesības iegūt kvalitatīvu izglītību», un tas jau skan unisonā ar krievvalodīgo pensionāru protestiem pret mācību procesa simtprocentīgu pāriešanu uz latviešu valodu.
Tostarp IZM jau ir izstrādājusi un valdībā iesniegusi ziņojumu par vidusskolu pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā. Valdība to paredzējusi skatīt šodien. Tā aplūkos arī to, ka nākamo četru gadu periodā plānots novirzīt papildu ES struktūrfondu finansējumu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā valsts valodas prasmes līmeņa diagnostikai, kursiem latviešu valodas prasmes līmeņa paaugstināšanai un tamlīdzīgi. Piedodiet, kādiem kursiem, kādai diagnostikai? Uzdošu naivu jautājumu: vai tiešām ir pedagogi, kuri, neprazdami valsts valodu, joprojām strādā skolās? Un cik daudz ir skolās pedagogu - neprašu, kuriem, sazinoties ar skolēniem, ir nepieciešams tulks? Šo «mazo kļūdiņu» ministrija cer likvidēt nākamo četru gadu laikā?
IZM atskārsme, ka jāizbeidz segregētā izglītība, ir tikpat pēkšņa, cik gaidīta. Taču, zinot, kāda patiesībā ir situācija «mazākumtautību» skolās, varbūt vajadzētu ņemt talkā arī loģiku un sākt sistēmas latviskošanu no bērnudārza - tas ir, no pamatiem, nevis no virsotnēm? Pretējā gadījumā visa šī reforma izskatās pēc duļķaina dīķa, no kura krievu mācībvalodas aizstāvji vēl izvilks ne vienu vien treknu zivi.
