Jo tuvāk «uzvaras svētki», jo agresīvāka kļūst krievvalodīgo «komentētāju» izpausme sociālajos tīklos un medijos. Lienošās Kremļa ideoloģijas nesēji – dažādi sputņiki un vietējie krieviskie mediji – ir godam paveikuši savu darbiņu: truls naids, agresija un prasts stulbums lien ārā pa visām vīlēm. Pēc kāda krievu avīzes raksta, kur pārspriež tēmu par latviešu valodu, kas skolās «bāžas virsū» krievu valodai, seko komentāri. Kāds vaicā: «Jūs ko, esat aizmirsuši, ka ir tāda profesija «latvietis»?» Nākamais atbild: «Tā ir aborigēnu galvenā profesija. Tie, kuriem bija citas profesijas, sen jau dzīvo un strādā Eiropā.» Vēl kāds piebilst: «Tā nav profesija, tā ir diagnoze.»
Par «diagnozi», iespējams, runā arī tie krievvalodīgie, kas sašuvušies par izglītības ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) vēlmi: rosināt izmaiņas likumos, kas ļautu labāk uzraudzīt Latvijai nelojālos pedagogus un mācību iestādes. Loģisku ierosmju pārpilnība Vienotības ministru darbībā nav novērojama, tāpēc šis skaidrības uzplaiksnījums ir divkārt vērtīgs. Jautājums tikai viens: kādas konkrēti būs šīs izmaiņas likumos? Vispārīgas un ļenganas vai konkrētas un precīzi realizējamas? Kā tiks noteikta nelojalitāte? Vai ar skolu inspektoru klātbūtnes efektu? Vai ar īpašu lojalitātes termometru? Ka nesanāk tikai solījumi solījumu dēļ...
Tikmēr daudzas krievu māmiņas ir satraukušās par bērniņu spējām apgūt izglītību «necilvēku» valodā. Lūk, kā šo tēmu komentē kādā krieviskā portālā: «Vot necilvēks! Gribat, lai bērni jūs ienīst jau no bērnības?! Jūs jau to esat panākuši... Mēs jūs neieredzam! Melnu suni neatmazgāsi... Kāpēc bērni nedrīkst mācīties dzimtajā valodā? Kur ir Brisele?? Dzīvnieki, bļin!» Krievu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā, šķiet, ir neiespējama, kamēr skolās turpinās strādāt (aģitēt) tādi pedagogi, kas atbalsta Latvijai naidīgu ideoloģiju. Un kāda vēl latviešu valoda, ja to ienīst no sirds? Lūk, ko raksta Arķoms: «Man ir cits priekšlikums: paraugnošaušana. Dzirdam stundā krievu valodu, tātad nelojāls. Ienākam klasē un nošaujam skolotāju. Galvoju, visi uzreiz sāks runāt latviski, pat dzīvnieki dzīvās dabas stūrītī, un slavēs Waffen SS.» Savukārt kāds cits nosauc Šadurski par «fašistēnu», bet vēl kāds sašūt citādi: «Mežonīga valsts, mežonīga morāle!» Tas, saprotiet, par mūsu valsti, kas spiež nabadziņus mācīties latviski.
Māmiņu rūpes par bērnu mācīšanos «dzimtajā valodā» ir saprotamas: šeit taču ir bijušās Krievijas impērijas un vēlāk Padomju Savienības teritorija, kā savā videovēstījumā, kārtīgi uzliekot kluci Latvijai, pauda Kremļa ciskudriļļu barvedis ar iesauku «ķirurgs», tāpēc pamatvaloda – kurš gan šaubītos! – ir krievu valoda. Bet man un daudziem – kā «aborigēniem» – ir pavisam cits viedoklis: tā kā šeit ir Latvija, valsts valoda ir latviešu, un skolās arī jāmācās latviešu valodā. Gribat citā valodā? Lūdzu, privātskolas par savu – ne valsts! – naudiņu. Taču arī ar tām, izrādās, ir problēma: privātskola Innova ir nonākusi Drošības policijas uzmanības lokā, jo tās pedagogi aktīvi piedalās «uzvaras svētku» pasākumu organizēšanā. Un viens no tiem ir «nemirstīgo pulka» gājiens, kuru kā politisko eksportu uz bijušajām PSRS valstīm ir pieteicis Putins. Smieklīgi ir tas, ka pasākuma mājaslapā pilnīgā nopietnībā ir rakstīts: «9. maijs ir ģimeniski miera svētki.» Protams, ja neņem vērā to, ka 1945. gada 9. maijs Latvijai kļuva par PSRS okupācijas un agresijas atkārtojumu.
Skolas Innova bijušais vadītājs Broņislavs Zeļcermans savulaik bija viens no «krievu skolu protestu» organizētājiem, un viņam ir talantīgi idejiskie sekotāji – skandalozais Ilarions Girss un Saskaņas aktīviste Elizabete Krivcova, kas kopā ar Zeļcermanu sacerējusi opusus ar padomiem krievvalodīgo skolēnu vecākiem, kā pretoties izglītības reformai. Šīs sejas, tāpat arī skola Innova, jau sen ir Drošības policijas uzraudzībā. Tomēr joprojām nav skaidrs, kāpēc nekas nemainās: šo skolu vēl aizvien finansē Izglītības ministrija un Rīgas dome. Skola no valsts pērn saņēmusi 69 843 eiro, no domes – 12 558 eiro. Par domi – skaidrs, tur ideoloģiskās dziesmas saskan, bet ko tad valsts? Cik gadiem vēl jāpaiet, lai latvisko vientiesību aizstātu valstiska konsekvence?
