«Rinkēviča kungs ar šo līgumu jau gadiem nēsājas apkārt, tā ir viena no viņa prioritātēm,» skaidro kāds valdībai tuvs indivīds, kas nevēlas sevi publiskot. Iespējams, viņš iespaidojas no slepenības, kas šobrīd apvij minēto dokumentu. Runa ir par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), kuru ES un ASV vīkšās parakstīt jau kopš 2013. gada – skaisti runājot, tas ir savstarpējās tirdzniecības un investīciju aizsardzības līgums, kas stiprināšot ES, tostarp arī Latvijas, lomu pasaulē, jo «Eiropas Savienībai un ASV, neraugoties uz visām atšķirībām, ir kopīgas pamatvērtības – demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums, tiesiskais regulējums savu pilsoņu un vides aizsardzībai»
Ja viss ir ideāli, ja mūs gaida pārtikusi nākotne, kāpēc pēdējos trīs gadus valdība ar ārlietu ministru Rinkēviču priekšgalā nemetas publiskās dziesmās un dejās, slavējot šo tirgošanās intelekta pērli? Kāpēc klausīgais vēlētājs vēl nav apbērts ar brošūriņām, kurās primitīvi pieejamā valodiņā izskaidrots, ka, noslēdzot šo līgumu, mūsu pilnpiena upes sāks plūst bagātīgi stērķelēta ķīseļa krastos? Kāpēc par to joprojām nav sākušās plašas publiskas debates, apgaismojot tautu atklātībā?
Varbūt tāpēc, ka viss nav tik pacilājoši? Acīmredzot ir labāk noklusēt to, ka ASV karsti vēlas piestūķēt Eiropu ar savu «pārtiku»? ES ir absolūti cita pieeja pārtikas produktu ražošanai nekā ASV – amerikāņi nodarbojas ar ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) iekļaušanu pārtikā, ar vieglu roku liekot uz galda klonēto dzīvnieku gaļu, kas pārsālīta ar augšanas hormoniem. Pie mums tādā apmērā tas vēl nenotiek. Bet neuztraucieties, tas tikai pagaidām. Kad tiks noslēgts TTIP līgums, mūsu tirgu kā inde pārpludinās no ASV ievestā lētā pārtika. Jau šobrīd, sākot skolas gaitas, aptuveni piektdaļa Latvijas bērnu ir ar lieko svaru, un būs nepieciešami tikai kādi pieci gadi, lai ar lieko svaru, «pateicoties» ĢMO, būtu vismaz 50% bērnu.
Amerikā faktiski vairs nav cilvēku, kas nodarbotos ar tradicionālo lauksaimniecību Eiropas izpratnē, ir tikai industriālā lauksaimniecība, kas balstās uz produktu ķimizāciju. Lielražošanu piepildīja kukurūza, un ASV pārtikas industrija izstrādāja metodes, kā kukurūzas ogļhidrātus pievienot visdažādākajiem pārtikas produktiem. Šādu pārtiku saražoja tik daudz, ka vairs nebija sajēgas, kur to likt. Eksports bija kā glābiņš. Nu TTIP līgums palīdzēs piebarot arī Eiropas tautas, tuvinot tās labākajām amerikāņu resnuma tradīcijām. Savukārt mēs priecāsimies par iespēju bez liekām muitas formalitātēm tirgot amerikāņiem, piemēram, briļļu lēcas vai tautiskus aizkarus. Transnacionālās korporācijas jau berzē roķeles – tirgošanās izdevīgums ir acīmredzams, savukārt mazie ražotāji ātri vien iznīks. Arī Latvijas ražotāji.
Par to it kā vajadzētu runāt, vai ne? Apspriest parlamentā un sabiedrībā? Bet ir klusums. Vēl vairāk – ir baisa slepenība. Saeimas deputāti 27. janvārī no Ārlietu ministrijas saņēma vēstuli ar piedāvājumu «īpaši izveidotā lasītavā» iepazīties ar TTIP nolīguma «konsolidētajiem teksta priekšlikumiem». Jauki, tātad ar tiem pēcāk tiks iepazīstināti arī vēlētāji, jo jau 2014. gadā, tiekoties ar ASV tirdzniecības pārstāvi Maiklu Fromanu, Rinkēviča kungs norādīja «uz nepieciešamību nodrošināt ES dalībvalstu iedzīvotājiem un parlamentāriešiem lielāku atklātību un informāciju par līguma saturu»! Jā, kā tad. Lasām tālāk: «Lasītava atvērta katru ceturtdienu no pl. 10 līdz 14, to būs iespēja apmeklēt, piesakoties vismaz vienu nedēļu iepriekš.» Interesanti, vai ĀM nezina, ka ceturtdienās notiek Saeimas plenārsēdes? Tālāk – trakāk. «Iekļūšana TTIP dokumentu lasītavā būs iespējama tikai bez mobilā tālruņa un citām elektroniskām iekārtām. Būs iespēja veikt pierakstus uz speciāli šim nolūkam paredzētām pierakstu lapām. Apmeklētāji tiks lūgti parakstīties par iegūtās informācijas publisku neizpaušanu.»
Ko atkal slēpj no sabiedrības? Kādus hotdogus mēģina iesmērēt vēlētājiem? Ap līgumu, kas turpmākajās desmitgadēs draud kritiski ietekmēt mūsu dzīvi, Ārlietu ministrija apvelk totālas slepenības plēvi. Izskatās, ka šis apšaubāmais darījums, kam valsts noslēpuma piesmaka un kas izdevīgs tikai transnacionālajām kompānijām, tiks pasniegts kā latvju diplomātijas uzvara. Tikai Latvijai no tā nebūs nekāda labuma. Drīzāk otrādi.
