«Esmu integrējis vismaz vienu cilvēku – savu sievu,» karstai diskusijai punktu pielika jauns vīrietis, aizstāvēdams cittautiešu integrēšanas ideju, kā pozitīvu piemēru minēdams savu dzīvesdraudzeni – krievieti, kas patlaban mācoties latviešu valodu. Mans viedoklis šajā diskusijā bija vienkāršs: nevienu netaisos integrēt. Nedz ar lūgšanos, nedz piespiedu kārtā. Ja kāds gribēs integrēties (iekļauties) latviešu sabiedrībā, tas to darīs bez maniem mudinājumiem. Bet, ja kāds būs jau sācis integrēties, es ar laipnību un izpratni uzņemšu viņa centienus tuvoties latviskumam.
Kad notika šī neformālā diskusija, vēl nebija zināma Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) gaišā ideja Latvijas Televīzijā veidot trešo programmu – krievu valodā. Šīs programmas apraides teritorija būtu visa Latvija, finansējums taptu iekļauts nākamā gada valsts budžetā. Tagad viss esot politiķu rokās. No viņiem būšot atkarīgs, kāds finansējums tā izveidei nepieciešams. Mērķis – pretnostatīt Krievijas TV propagandai kvalitatīvu produktu, kas veidots Latvijā ar Latvijas krievu palīdzību.
Izskatās, ka plašsaziņas līdzekļu padomei kāds būtu iespēris – pēkšņi un sparīgi, turklāt vēl tad, kad tā atradusies miega stāvoklī. It kā pirms gada vai pusotra, vai pat vēl agrāk jau nebūtu izveidojusies situācija, kurā Krievijas masīvo melu straume slīcināja Latvijas skatītāju jutekļus. Vārgi, kusli un ar kalpisku piesardzību uz mazu laiciņu Latvijā tika aizklapēts kaut kāds kanāliņš, toties ar pieckāršu sparu uzdarbojās pārējie no Krievijas retranslētie kanāli. Vājprātīga propagandas žļurga plūda un joprojām plūst no Krievijas, turklāt – tiešām talantīgā ierāmējumā. Tādā, kam, pat gribēdams, nevarēsi nepakļauties. Jādomā, ka šāds ierāmējums arī pamatīgi maksā. Diez vai mūsu valsts budžetā atradīsies kaut vai desmitā daļa no nepieciešamās summas, lai kaut mazliet pietuvinātos tam propagandas līmenim, kāds vērojams šodienas Krievijas plašsaziņas līdzekļos.
Bet NEPLP, raugi, uzskata, ka mums jāveido savs krieviskais kanāls, kuru – kā neplam šķiet – kāri sāktu skatīties Latvijas krievi. Parunāju ar dažiem Latvijai draudzīgi – draudzīgi! – noskaņotiem krieviem: ko jūs skatāties? Un vai gribētu skatīties Latvijas TV kanālu, kas raidītu krieviski? Visi kā viens atbildēja: kāpēc Latvijas TV vajadzētu veidot krievu kanālu, ja mēs skatāmies Krievijas TV? Piedodiet, Latvijas kanāli nav tik interesanti, viņi it kā atvainodamies piebilda. Jau vēlāk pajautāju latviešu strīdniekam, kuram sieva ir krieviete: un ko skatās tava mīļotā? Kā – ko? Krieviju! Tāda, lūk, integrācija un kontrpropaganda mums sanākusi.
Bet mūsu vietējā integrācija savādā kārtā veidojas uz krievu, ne latviešu valodas bāzes, kaut gan loģiski būtu otrādi. Un latviešu izcelsmes integrētāji, bailēs trīcēdami no tā, ka, nedod, die’s, nokaitinās vēl integrējamos un dos ieganstu Putinam iebrukt Latvijā, pāriet uz krievu valodu. Bet diez vai vietējie krievi – varbūt izņemot dažus galvā slimus radikāļus – vēlētos, lai šeit iestātos kāda «Jaunkrievija» vai «Krievlatvija». Visdrīzāk gan liela daļa vietējo krievvalodīgo vēlas, lai šeit būtu otrā valsts valoda – krievu. Nevajag aizmirst, ka «slavenajā» valodu referendumā, kas notika 2012. gada februārī, par krievu valodu nobalsoja 273 347 Latvijas pilsoņi, no kuriem lauvas tiesa bija krievvalodīgie.
Domāju, ka vietējie krievi nevēlas traukties uz Krieviju, un vēl mazāk viņi vēlas, lai šeit būtu Putina Krievija. Toties krievisku Latviju gan varētu uztaisīt. Bijušais Krievijas naftas magnāts Hodorkovskis jau izteicās par Rīgu, ka tā esot «skaista un ļoti krieviski runājoša pilsēta». Kāpēc gan lai tāda nebūtu arī Latvija – skaista, civilizēta «krievu pasaules» daļa?!
Veidojot LTV (sabiedriskās televīzijas!) kanālu krievu valodā, mēs apliecināsim, ka esam kļuvuši par divkopienu valsti, savukārt krievvalodīgie, kuriem mūsu centīgā integrācija dziļi pie elkoņa, ierakstīs savā apziņā, ka viņiem pienākas otrā valsts valoda un no tās izrietošās tiesības uz informāciju krievu valodā.
Neplisti varētu nomierināties un pārstāt izdabāt divkopienu valsts un otrās valsts valodas ideju bīdītājiem. Pārāk bīstama ir šī koķetērija – gan valstij, gan latviešu valodai bīstama.
