Negaisa mākoņi atkal sabiezē
 
©F64

Šā gada 7. februārī notika atgadījums, kurš neizpelnījās pasaules mediju pirmās lapas, bet kura sekas var būt cilvēcei liktenīgas. Runa ir par ASV militārās aviācijas triecienu vienībām, kuras Sīrijā devās atņemt kurdu spēkiem kādu naftas pārstrādes rūpnīcu. Šo vienību pamatmasu veidoja, pārfrazējot šī brīža olimpisko terminoloģiju, karavīri no Krievijas – tā dēvētās Vāgnera militārās privātkompānijas «darbinieki».

Oficiāli vāgnerieši nav saistīti ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, taču pēc būtības 7. februārī notika lielākā ASV un Krievijas spēku sadursme kopš Korejas kara laikiem. Turklāt zaudējumus cieta tikai viena puse - Krievija. Šobrīd nav simtprocentīgi drošas informācijas, cik cilvēku ir gājuši bojā, taču šis skaitlis svārstās starp dažiem desmitiem līdz vairāk nekā diviem simtiem. Krievijas militārais pētnieks Mihails Polinkovs savā blogā raksta, ka bijis Maskavas hospitāļos, runājis ar triecienā izdzīvojušajiem un, pēc viņu vārdiem, katastrofas apjomi esot milzīgi.

Notikumi Sīrijā sakrīt ar pēkšņo Krievijas prezidenta Vladimira Putina saslimšanu. Kremļa žurnālistu pulka pārstāvis Mihails Rubins telekompānijai Dožģ, komentējot Putina «saslimšanas» informatīvās dīvainības, norāda, ka arvien lielāku ticamību iegūstot sākotnēji par konspiroloģisku uzskatītā versija, kurā «saslimšana» saistīta ar Sīrijas notikumiem. Ja Putins stingri turēsies pie saviem tik ļoti iecienītajiem Ļeņingradas pavārtes likumiem, tad jāseko atmaksai, jo citādi autoritāti nenoturēt. Atmaksu pieprasa arī «patriotiskās» aprindas.

Kopējo bildi optimistiskāku dara fakts, ka oficiālā līmenī viss esot noticis atbilstoši Krievijas un ASV nolīgumiem. ASV pārstāvji pirms uzbrukuma zvanījuši saviem Krievijas kolēģiem un viņus brīdinājuši. Savukārt Krievijas pārstāvji nolieguši savējo atrašanos uzbrukuma zonā. Militārais eksperts ar 16 gadu darba pieredzi Krievijas Aizsardzības ministrijas izdevumā Krasnaja zvezda, tagad neatkarīgais žurnālists Aleksandrs Golcs apliecina, ka nav iespējams, ka Krievijas virsnieki nezinātu par vāgneriešu dalību rūpnīcas pārņemšanas operācijā. Acīmredzot ļaunu joku nospēlējusi krievu saputrošanās starp to, kur viņi atrodas oficiāli «pēc papīriem» un kur pa īstam. Rezultātā «pēc papīriem» neviens Krievijas bruņoto spēku pārstāvis nav cietis, bet ir daudz bojā gājušo «kareivju no Krievijas».

Ko tas nozīmē pasaulei? Pekinas olimpisko spēļu laikā sākās Gruzijas karš, bet uzreiz pēc Soču spēlēm notika Krimas aneksija un sākās militārās darbības Austrumukrainā. Tagad noris olimpiskās spēles Korejā, bet 18. martā paredzētas prezidenta vēlēšanas Krievijā. Tas viss rada nemierīgu noskaņu. Es pārstāvu tos, kuri uzskata, ka 18 gadu laikā, kopš Putins atrodas savā Kremļa ziloņkaula tornī, viņš ir krietni atrāvies no realitātes, dzīvo savā iedomu pasaulē un apkārtni uztver neadekvāti. Apkārt esošie pielīdēji viņam cenšas piegādāt tikai to informāciju, kādu viņš vēlas redzēt un dzirdēt, un rezultātā Putins operē ar nepilnīgu informāciju. Citiem vārdiem, viņš jau sen vairs nav aukstasinīgs aprēķinātājs, kurš rūpīgi izsver katru gājienu.

Putins ir smagi vīlies pasaules politiķos. Jaunās tūkstošgades sākumā viņš bija cerējis, ka pasaules lielvalstu vadītāji viņu pieņems kā savējo. Lai arī viņš panāca, ka Krieviju uzņem G-8 pulciņā un viņam bija iespēja sēdēt pie viena galda kopā ar pasaules vadošo demokrātisko valstu līderiem, viņš tur ne tikai jutās kā svešķermenis, bet arī bija svešķermenis. Veca KGB virsnieka domāšanas veids ir nesavietojams ar to cilvēku domāšanu, kuri demokrātiskās vērtības iezīduši ar mātes pienu. Turklāt Putins ir pārliecināts, ka viņu muļķo, jo, viņaprāt, visi citi ir tādi paši kā viņš, un visa tā runāšana par «vērtībām» ir tikai pasakas lohiem.

Putins, manuprāt, patiešām tic, ka ir upuris globālai sazvērestībai un pats visu dara pareizi. Tas rada bīstamu konfigurāciju, jo no Putina skatpunkta viņam šai «sazvērestībai» ar visiem iespējamiem līdzekļiem jāpretojas līdz galam. No otras puses - problēmas rada arī ārkārtīgi neprofesionālais ASV prezidents, no kura grūti sagaidīt smalku diplomātisko spēli. Tas viss liek būt ļoti uzmanīgiem, un atliek vien cerēt, ka kārtējie negaisa mākoņi ies secen.