Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Viedokļi

Pabrika melu realitāte

© F64

Pabriks intervijā ziņu aģentūrai LETA saka: «Vienotība lielā mērā ir pēctece politiskajā spektrā tādām partijām kā Latvijas ceļš un Tautas partija. Šīs partijas ir iznesušas uz saviem pleciem valsts smagās reformas. Un par to viņas ir tikušas sodītas.»

Pabriks kārtējo reizi atkārto savu domubiedru vidē plaši izplatītus sev glaimojošus melus. Pieļauju, ka viņš melo neapzināti, jo kā pieredzējis politiķis viņš ar meliem ir tā saaudzis, ka dzīvo savā melu realitātē un tos neatšķir no patiesības. Kur konkrētajā citātā ir meli? Pabriks nav vienīgais, kurš gribētu sev un sabiedrībai iestāstīt, ka Latvijas ceļš, Tautas partija un tagad arī Vienotība zaudējusi sabiedrības uzticību (tiek sodītas) par it kā labu darbu - smagu valsts reformu veikšanu. Tās ir pilnīgas muļķības.

Ne Latvijas ceļa, ne Tautas partijas, ne Vienotības vēlētāji savām partijām nepārmeta izdarītās reformas. Jā, reformas un valsts politiskais kurss kopumā varbūt nepatika citu partiju vēlētājiem, bet tieši šo konkrēto partiju vēlētājs ar realizēto politiku bija vairāk vai mazāk apmierināts. Ne jau reformas atgrūda vēlētāju no minētajām partijām. Tām tika pārmests pavisam kas cits.

Varas partijas vēlētāji sodīja par to, ka reformu aizsegā šo partiju darboņi un viņiem pietuvinātas personas nodarbojās ar visādām šaubīgām štellēm, kas nav savietojamas ar godīgu politiku. Vienotības vēlētājs no savas partijas novērsās tajā brīdī, kad partijas piekoptā prakse sagāja pilnīgi šķērsām ar partijas sludinātajām vērtībām. Tam nav ne mazākā sakara ar veiktajām vai neveiktajām reformām. Nevajag vainu par Zaķa skandāliem, Āboltiņas un Junkura rokādi, citadelēm, prudentijām, martinsoniem un citām gadu gados sakrātajām nelietībām uzgrūst «nepateicīgajai tautai», kura it kā nav spējusi novērtēt «smago reformu» veikumu.

Ne jau smago reformu nasta velk dzelmē Vienotību. Šajā sakarā prātā nāk Viktora Igo romāna Cilvēks, kas smejas epizode, kurā bandītu kuģis neglābjami grimst un viņu vadonis Doktors pēc tam, kad jūrā ir izmests viss, ko vien var izmest, aicina ķerties pie «visupēdējā līdzekļa». Viņš saka saviem lūgšanā uz ceļiem nokritušajiem biedriem: «Metīsim jūrā savus noziegumus. Tie ir mūsu lielākais smagums. Kuģis grimst šo noziegumu dēļ.» Protams, Vienotības grēki nav tik smagi kā Igo bandītu noziegumi, taču politiski tie ir pietiekami smagi, lai partiju vilktu dibenā.

Minētajā romāna epizodē Doktors turpina: «Nedomāsim vairs par dzīvības glābšanu, domāsim par dvēseles izglābšanu.» Konkrētā Pabrika intervija liecina, ka, ērti ierīkojies Briselē, viņš par «dvēseles» glābšanu pat nedomā. Viņš ne tikai nevēlas «mest jūrā savus noziegumus», bet turpina nekrietni melot un intervijas nākamajā teikumā skaidro, kāpēc vēlētāji nav «sodījuši» ZZS un Nacionālo apvienību (NA). Pabrika greizajā realitātē tas noticis tāpēc, ka šīs partijas «nav veikušas nevienu būtisku reformu». Normālu veču kompānijā par šādiem vārdiem dod pa purnu. Koalīcija jau ilgāku laiku ir kopā. Tagad divus gadus valdību vada ZZS, tiek īstenota smaga veselības aprūpes reforma, ir īstenota nodokļu sistēmas reforma, valstiskā līmenī ir pacelts atbalsts demogrāfiskajai problēmai, bet viens jefiņš te no Briseles muld, ka neviens neko nedara, izņemot viņējos.

Šajā brīdī kāds varētu iesaukties - bet vai tad ZZS un NA ir par matu labāki? Viņi jau daudz neatšķiras. Iespējams, nestrīdos. Taču šiem politiskajiem spēkiem no Vienotības ir viena būtiska atšķirība. Ne ZZS, ne NA nekad nav sevi uzdevusi par Latvijas politikas augstāko morālo etalonu. Šīs partijas uz vēlēšanām gājušas ar gluži citiem lozungiem un nav centušās vēlētājam iestāstīt, ka ir par pārējām labākas, godīgākas un tīrākas. Ja taisies par šķīstu uzdoties, tad par savu tiklību īpaši jāuztraucas, jo morāles sludinātājs īpaši dumji izskatās, kad to dara, pats no zaņķa iznācis.

Šī Pabrika intervija kārtējo reizi apliecināja, cik tālredzīgs bija iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kad divas reizes noraidīja Vienotības virzīto premjera kandidātu Arti Pabriku.