Viedokļi: Grūtā cīņa pret segregāciju 14 komentāri
 
Viedokļi

Grūtā cīņa pret segregāciju

 
F64

Viens no pēdējiem Latvijas segregācijas bastioniem ir izglītības sistēma, kurā joprojām notiek Latvijas pilsoņu nodalīšana pēc etniskās vai valodu lietošanas pazīmes.

Tiesa, tikai zemākajos līmeņos, jo augstākajā izglītībā šāda nodalīšana jau sen nenotiek. Nācijas saliedētības vārdā laiku pa laikam atskan aicinājumi izbeigt šo lingvistisko segregāciju, taču būsim godīgi līdz galam. Šie aicinājumi visbiežāk ir vienpusīgi. Tie aicina nevis likvidēt dažādu valodu plūsmu skolas, bet gan liek mazākumtautību skolās mācību vielu apgūt latviešu valodā, kas nav gluži viens un tas pats.

Saucot lietas īstajos vārdos, notiek centieni saglabāt esošo latviešu un krievu valodā runājošo mācību iestāžu nodalījumu, liekot krievvalodīgajiem mācīties latviski. Teorētiski vēlamais modelis būtu, ja Latvijā visas skolas (varbūt ar dažiem īpašiem izņēmumiem) pēc savas uzbūves, struktūras un lingvistiskās vides būtu vienādas. Tas nozīmē, ka nav latviešu un krievu skolu vai bērnudārzu. Visi mācās kopā latviešu valodā. Taču tiklīdz sākas runas par šādu modeli, tā aktīvākie cīnītāji pret krievu skolām pēkšņi nonāk pretējā nometnē un grib tās saglabāt.

Argumenti ir vienkārši - daudzviet krievvalodīgo skolēnu vai bērnudārzu audzēkņu ir vairāk nekā latviski runājošo, un var notikt nevis vispārējās vides latviskošanās, bet gan otrādi - rusificēšanās. Turklāt runa nav tikai par valodu, bet arī par mentalitāti, sadzīvisko kultūru, pat nacionālo identitāti plašākā nozīmē. Ir plaši izplatīts uzskats, ka latviski runājošie pēc dabas ir maigāki, pielaidīgāki un varētu viegli pakļauties agresīvākajam krieviskajam uzvedības modelim. Ļoti iespējams (bet tikpat arī ne), ka šīm bažām ir zināms pamats. Turklāt nav teikts, ka šāda dažādu kultūru sajaukšanās radīs lielāku nacionālo vienotību valstī.

Eiroparlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš dzimis un skolas gadus pavadījis ASV Delaveras štatā, reiz stāstīja, ka viņš 70. gados bijis personiski ierauts līdzīgā eksperimentā. Tajā laikā ASV notika spēcīga kustība pret rasu un sociālo segregāciju. Pētījumos tika konstatēts, ka dažādās skolās ir ļoti atšķirīgi mācību rezultāti un šie rezultāti ir atkarīgi no tās sociālās vides, no kuras lielākoties nākuši audzēkņi. Piepilsētās, kur mācījās pārsvarā balto bērni, sekmes bija daudz augstākas nekā tajās pilsētas skolās, kur pārsvarā mācījās melnādaino bērni. Problēmu tika nolemts risināt vienkārši - sajaukt šīs plūsmas. Uz «labajām» skolām ar autobusiem veda skolēnus no «sliktajām» skolām. Kā stāsta K. Kariņš, efekts bijis graujošs, jo uzvedības, uztveres un vienkārši sadzīves kultūras atšķirības bija milzīgas. «Tolaik es uz laiku kļuvu rasists,» atzīstas K. Kariņš. Vēlākajā dzīvē viņš šos savus jaunības dienu aizspriedumus pilnībā pārvarēja, bet atmiņas par šiem laikiem viņam joprojām saglabājušās visai spilgtas.

Nav šaubu, ka latviski un krieviski runājošo bērnu sapludināšana vienā nacionālā kopībā saistīta ar zināmu risku, un nav zināms, kāds būs gala rezultāts. Tomēr gandrīz droši var teikt, ka rezultāts būs labāks nekā atbalstot divu atšķirīgu sociāli lingvistisko telpu uzturēšanu jau no mazotnes un to speciālu nodalīšanu, nemitīgi uzturot publiskajā telpā tautību diskursu, kas saistīts ar ideju, ka tikai etniskie latvieši ir kaut kādi «īstenie» latvieši un vienīgie, kuriem ir monopols uz patriotismu un Latvijas kā savas dzimtenes mīlestību.

Visticamāk, pret jebkādu latviešu un krievu valodā runājošo bērnu segregācijas nojaukšanu iestāsies tieši tie, kuri sevi dēvē par latvisko interešu aizstāvjiem, bet kuri praksē vēlas saglabāt etnisko segregāciju. Manuprāt, šādas etnocentriskas politikas pretvalstiskais raksturs ir tik acīmredzams, ka dēvēt šādas politikas aizstāvjus par «latvisko» interešu aizstāvjiem var tikai pēdiņās. Latvijas valsts interesēs ir mazināt jebkādu segregāciju (kas ļoti labi ir panākts sportā) jebkurās tās izpausmēs. Tiesa, pašreizējā latviešu nācijas attīstības fāzē visas šīs lietas bieži vien izsauc neizpratni un izskatās nedaudz pāragras. Dažādās valodās runājošo bērnu segregācijas noārdīšana pagaidām vēl ir smaga tēma, bet šis jautājums nekur nepazudīs. Gan jau pie tā pavisam drīz nāksies ķerties klāt, piedurknes atrotot.



Komentāri [14]
#
P 7.decembris 2017 11:22 atbildēt
Segregācija.Ar vārdnīcas palīdzību Jūsu rakstu nelasīšu.
 
#
BV 6.decembris 2017 23:04 atbildēt
Tie, kuri nozog Valsti un noved šo Valsti līdz kliņķim nav Krievijai noderīgi idioti
 
#
LoL 6.decembris 2017 17:31 atbildēt
Piedāvājums ir izbeigt skolas ar krievu mācību valodu, bet pārveidot tās par krievu minoritātes skolām (var atstāt izvēli mazākutautības skola vai parastā ar visām mācībām latviski), kādas jau ir ukraiņiem, baltkrieviem, lietuviešiem Latvijā. Mācības notiek latviešu valodā, tiek mācīta mazākumtautību valoda, kultūra, vēsture attiecīgi ukraiņu, baltkrievu un lietuviešu valodās. "Krievu skolas" beidzot kļūst par krievu mazākumtautību skolām, nevis kaut kādām homo soveticus frankenšteiniem. Tāda sistēma jau bija pirmskara Latvijā, bija valsts skolas ("latviešu") un mazākumtautību skolas. Šāda sistēma strādāja, jo otrajā pasaules karā leģionār ar sarkano mēri sitās kā latvieši, tā krievi, baltkrievi un poļi. Un pēc kara partizānos gāja arī ne tikai latvieši (viena no pēdējām partizānu grupām, kas darbojās Latvijā vēl pēc Staļina nāves sastāvēja no 2 latviešiem un pirmskara poļu imigranta). Savukārt autora piedāvātais variants nevar strādāt, jo dēļ okupācijas varas prettautiskās migrācijas politikas ir Latvijā pilsētas un vietas, kur latviešu ir mazākums (Daugavpils), tādēļ latviešu bērni ir jāsargā kā nacionālā minoritāte. Tādas ir dzīves reālijas. Un kas notiks ja migrantus, to pēctečus sajauc skolās ar vietējiem rajonos, kur migrantu ir vairāk varam labi redzēt Francijā, Vācijā, utt. Tā nav teorija, bet fakts, ka nekas labs tur nevar sanākt.
 
#
opis no laukiem » LoL 6.decembris 2017 21:05 atbildēt
Ja to problēmu nerisināsi skolās,tad to nāksies risināt darbavietās,kad viņi no skolām iznāks kā rūdīti šovinisti,jo kopā vien būs jādzīvo un jāstrādā. Tāpēc pareizais ceļš ir integrāciju sākt no bērnu dārziem,kad bērns ir kā plastilīns un viņa personību var sākt veidot par Latvijas patriotu jau no mazotnes. Nedrīkst pieļaut,ka no valsts finansētām skolām nāk ārā indivīdi,kas latviešus sauc par fašistiem.
 
#
olegs golovciks 6.decembris 2017 15:14 atbildēt
Var jau palikt taas krievu skolas...Var !...Bet jaadara viss,lai latvieshu valodas neprateeji vareetu vieniigi ielas slauciit un atkritumus vaakt. Tas viss. Un nekaada shkjeepu laushana. Ko piemeeram Vaacijaa var dariit valodas neprateejs ? Ko Krievijaa ?
 
#
opis no laukiem 6.decembris 2017 14:33 atbildēt
Tiek radīts tāds viedoklis par Latvijas krieviem,ka te saskrējuši nodzerto krievu imigrantu grūtgalvīši ar īpašām vajadzībām,bet inteliģento krievu bērni bez jebkādām problēmām ārvalstīs mācās jebkuru priekšmetu. jebkurā valodā un tas nerada viņiem nekādas problēmas,bet padara tos tikai stiprākus un konkurētspējīgākus. Bet Ušakova priekšlikums tomēr ir solis uz priekšu,kas izkustina ieilgušo etnisko stagnāciju. Dzīvosim,tad redzēsim kā tas viss strādā un, tad varam arī situāciju koriģēt. Redziet ,Latvija nav ASV kur mēģinājums mācīties kopā nēģeru bērniem ar baltajiem smagi izgāzās,jo mēs ar krieviem piederam pie vienas - baltās rases pārstāvjiem.Šodien Pasaulē baltā rase ir apdraudēta NO ISLĀMA TERORISTIEM un tāpēc mums jāmeklē kompromisi kas mūs vieno ,nevis šķeļ. Neienīdīsim krievu valodu tikai tāpēc,ka mums nepatīk krievu šovinisms,kas otrā Pasaules kara uzvaras eiforijā nenormāli saplaucis,bet lēnām un pacietīgi krievu šovinismu jāapkaro pašu KRIEVU labā,jo lielākais Krievijas Federācijas drauds ir SEPARĀTISMS,ko jūdu kompānija ar gaspažu Ždanok priekšgalā cenšas aktivizēt Baltijā un ES ,tikai aizmirstot,ka separātismam piemīt bumeranga efekts un tas mīl atgriezties pie sviedēja.
 
#
olegs golovciks » opis no laukiem 6.decembris 2017 15:34 atbildēt
Ljoti labs komentaars !
 
#
Mario » opis no laukiem 6.decembris 2017 20:25 atbildēt
Man tuvāki būs solīdi melnie, nevis balti urlas. Ko tad, brāļoties ar to, kam latviešu valoda suņu valoda vai ar Aminatu? Tā ka nevajag.
 
Skatīt visus 14 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers