Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Viedokļi

Ziema būs gara

© F64

Briselē šajās dienās spriež, kā atrisināt bēgļu krīzi un kādā veidā panākt, lai vilks (Lielbritānija) būtu paēdis un kaza (ES) dzīva? Proti, lai briti referendumā nobalsotu par palikšanu ES sastāvā, bet pārējās dalībvalstis nejustos apdalītas par «īpašo» pretimnākšanu britiem. Lielbritānijas jautājums mums ir patāls, bet bēgļu krīze arī Latvijā ir uzmanības degpunktā.

Skaidrs, ka bēgļu krīzes risinājums meklējams tās cēloņu novēršanā. Pirmām kārtām – panākot mieru Sīrijā. Kamēr Sīrijā plosās karš, ES var grūst naudu Turcijas bēgļu nometņu labiekārtošanai un ES ārējās robežas stiprināšanai, bet rezultāti būs neadekvāti iztērētajai summai. Jāpārtrauc karš, bet tieši šeit nākas sastapties ar milzu grūtībām, jo, kā izteicās Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hemonds, pietiktu ar vienu Putina telefona zvanu, lai karadarbība izbeigtos. Diemžēl pagaidām Krievija rīkojas tieši otrādi un, aktīvi bombardējot tās Asada režīma nekontrolētās teritorijas, kurām ar Islāma valsti nav nekāda sakara, aizgūtnēm lej eļļu ugunī. Šo aviācijas uzlidojumu mērķis ir piespiest Rietumus sēsties pie miera sarunu galda pēc Krievijas noteikumiem. Tas nekas, ka šo uzlidojumu rezultātā tiek sagrautas skolas un slimnīcas, cieš simtiem un tūkstošiem civilo iedzīvotāju. Tieši otrādi, tas pat ir labi, jo uzreiz tiek sasniegti divi mērķi – palielinās bēgļu plūsma, kas šķeļ ES sabiedrību, un pasaulei skaudri tiek nodemonstrēts, ka Krievija ir brutāls, nežēlīgs spēks, kuram cilvēku dzīvības neko nemaksā, tāpēc labāk sēdiet klusu un neraustieties, kad pats pahans runā.

Visa pēdējo gadu Krievijas ārpolitika balstās uz ideju, ka jāatjauno pasaules kārtība, kāda tā bija līdz astoņdesmito gadu vidum, kad pasaulē valdīja divi – ASV un Krievija (PSRS). Putina ārpolitisko avantūru galvenais mērķis ir piespiest ASV prezidentu (vienalga, kurš tas būtu) apsēsties ar viņu pie viena galda un kā līdzīgam ar līdzīgu «dalīt pasauli». Taču pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama Krieviju nievīgi dēvē par reģionālo līderi (tādu pašu kā Turcija, Irāna vai Saūda Arābija) un ar Putinu pasaules likteņus apspriest nevēlas. Tad nu Krievija, kā tāds aizvainots bērns, taisa šmuces kur vien var. Tieši šādā kontekstā jāvērtē Krievijas aktivitātes Sīrijā un Krievijas premjera Dmitrija Medvedeva runa ikgadējā Minhenes drošības konferencē, kurā viņš norādīja, ka pasaule slīd uz jauna aukstā kara pusi.

Medvedevs gan ierasti laiž muļķi. Pasaule jau ir ieslīgusi aukstajā karā un ir tik tuvu karstajam karam kā vēl nekad pēdējo trīs četru paaudžu laikā. Pasaules politiķi (arī Latvijas) dalās divās lielās kategorijās – tajos, kas to saprot, un tajos, kuri vēl ne. Ar katru nākamo uzlidojumu civilajiem objektiem Sīrijā pirmo skaits pasaulē palielinās, bet otro samazinās. Ir ārkārtīgi maz tādu, kas kādreiz bijuši Putina pretinieku nometnē, bet tagad, sapratuši viņa «miermīlīgos» nodomus, pārgājuši viņu fanu pulkā. Kustība notiek tikai vienā virzienā.

Tas nozīmē vienu. Kamēr Krievijā saglabāsies Putina režīms, Rietumu attiecības ar Kremli neuzlabosies. Tās tikai pasliktināsies, klimats kļūs vēsāks (īslaicīgi atvasaras periodi ir iespējami), un, kā mēdza teikt seriāla Troņu spēles varoņi – ziema būs gara. Latvijas iespējas tur kaut ko ietekmēt ir tuvas nullei. Tas nozīmē, ka šīs attiecības mums jāuztver tāpat kā klimatiskie apstākļi, kuri mainās no mums neatkarīgu apstākļu dēļ, un mums tiem jāpiemērojas, attiecīgi ģērbjoties, nevis jāstaigā krekliņā īsām piedurknēm, sūdzoties, ka kļūst arvien aukstāks.

Šādā griezumā skatot bēgļu jautājumu, kļūst skaidrs, ka tā pamatrisinājums ir attieksmē pret Putina politiku. Kamēr ASV, ES un NATO tikai kulstīs mēles, nespēs nodemonstrēt muskuļus un vienotu gatavību dot pa zobiem, tikmēr situācija nemainīsies un bēgļu plūsma nemazināsies. Diemžēl Putins saprot vienīgi spēka valodu, bet pašreizējais ASV līderis tieši šo valodu cenšas nelietot, kas provocē pahanu uz arvien jaunām avantūrām. Tas nozīmē, ka pagaidām turpināsim grūst ES naudu seku, nevis cēloņu novēršanai, cerot, ka problēmas gan jau atrisināsies pašas no sevis. Varbūt šāda stratēģija tiešām nav tā sliktākā? Galu galā Putins nav mūžīgs, un gan jau kādreiz ziema beigsies.