Partijas, kuras stingri nostājušās uz eirointegrācijas ceļa, pārliecinoši uzvarējušas svētdien notikušajās Ukrainas parlamenta vēlēšanās. Patiesību sakot, cits vēlēšanu iznākums nemaz nebija gaidāms, jo atklāti nostāties pret šo ceļu atļāvās vien daži ne pārāk populāri politiskie spēki. No tiem 5% barjeru pārvarēja vienīgi nosacīti prokrieviskais Opozīcijas bloks, iegūstot mazāk par 10% balsu. Tāpēc šo vēlēšanu vēsturiskā nozīme slēpjas ne tik daudz ievēlētajos cilvēkos un politiskajā spēku sadalījumā, cik pašā vēlēšanu faktā. Pēc šīm vēlēšanām valstī būs pilnīgi leģitīma politiskā tautas pārstāvniecība, kuru Maskavas propagandistiem būs grūti, pat nepiedienīgi, dēvēt par huntu.
Neatkarīgi no galīgā spēku sadalījuma šīs vēlēšanas ir pilnībā pārformatizējušas agrāko politisko ainavu. Vecie, padomju laika – Janukoviča stila politiķi ir aizslaucīti mēslainē, un parlamentā uzvaru svin proeiropeiskie spēki. Cits jautājums, vai gaidāmās grūtības un iespējamais ekonomiskās labklājības kritums neizraisīs drīzu sabiedrības vilšanos un revolucionāros atplūdus? Tieši uz to cer Maskava, kura centīsies vājināt Ukrainu, lai to noturētu savā orbītā. Šis cerības balstās uz pārliecību, ka ukraiņi pēc būtības tik lieli eiromīļi nemaz nav un, neredzot strauju savas labklājības uzlabošanos, var jaunajiem ceļvežiem pagriezt muguru, atkal pavēršoties ar skatu uz austrumiem. Pagaidām gan nekas neliecina par šādu cerību piepildījumu.
Ukrainā nav spēcīgas parlamentārās demokrātijas tradīcijas. Sabiedrība vairāk orientējas uz spēcīgu līderi, nevis politiskajām partijām. Pirms vēlēšanām daudzi prognozēja pārliecinošu prezidenta Petro Porošenko veidotā Porošenko bloka uzvaru, taču pirmie rezultāti liecina, ka tam šis uzvarētāju gods būs jādala ar premjera Arsēnija Jaceņuka vadīto Tautas fronti, kura vēlēšanās guvusi negaidītus panākumus. Tautas fronte, kurā apvienojušies Maidana uzvarētāji – Jaceņuks, Turčinovs, Avakovs, iemieso konsekventus reformatorus – Eiropas ceļa gājējus, kuri stingri iestājas par Rietumu vērtībām un nebaidās tās aizstāvēt.
Savukārt Porošenko bloks ir no ļoti dažādiem cilvēkiem sagrābstīts veidojums, kura vienojošais elements ir pats prezidents un viņa autoritāte. Porošenko bloks iemieso to nacionālās elites daļu, kura nelolo ilūzijas par ukraiņu mentālo eiropeiskumu un apzinās, ka ceļš uz Eiropu nebūs rozēm kaisīts. Nosacīti šo bloku var dēvēt par reālistiem. Šobrīd grūti teikt, vai reformistu un reālistu nosacītais līdzsvars dos Ukrainai papildu stabilitāti vai tieši otrādi – padziļinās sabiedrības šķelšanos starp tiem, kuri grib radikālas pārmaiņas un strauju virzīšanos uz Eiropu, un tiem, kurus varētu dēvēt par lēnāka ceļa gājējiem.
Jau iezīmējusies jaunā koalīcija, kuru visticamāk veidos Porošenko bloks, Jaceņuka Tautas fronte un, iespējams, negaidītus panākumus guvusī Ļvovas mēra Andrija Sadovija vadītā liberāļu partija Pašpalīdzība. Šādā koalīcijā Jaceņukam ir lielas izredzes palikt premjerministra amatā, un tas, kombinācijā ar proeiropeisko spēku labajiem vēlēšanu rezultātiem, nepatīkami kairinās nervus Kremļa saimniekam. Maskava vienmēr ir devusi mājienus, ka ar Porošenko varot «sarunāt», kamēr Jaceņukam neesot vietas pie galda, kad «nopietni onkuļi» runā. Ja galīgie vēlēšanu rezultāti un koalīcijas veidošanas sarunas beigsies ar to, ka Jaceņuks paliks premjera krēslā, tad minimizēt valdošo saspīlējumu ar Maskavu būs grūti un Kremlis darīs visu, lai varas pārdale Kijevā notiktu pēc tā, nevis ukraiņu tautas prāta.
Tas, ka vēlēšanu rezultāti būtiski atšķiras no tiem, kādus būtu gribējis redzēt Putins, dod maz pamata domāt, ka Ukrainas krīze varētu pakāpeniski normalizēties un viss pamazām atgriezties «kā senāk». Nav pārliecības, ka Putins būtu gatavs dot Ukrainai «brīvlaišanu» un ļaut tai pašai noteikt savu likteni. Tas nozīmē, ka turpināsies plaisas padziļināšanās starp Krieviju un pārējo pasauli, kas nākotni padara vēl draudīgāku. Pat ja Krievija par kripatu mīkstinās savu agresīvo retoriku, situācija pasaulē nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms Krievijas – Ukrainas konflikta. Ar to jārēķinās cilvēkiem visā pasaulē.
