Konsolidētajā kopbudžetā nodokļos šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,6 miljardi eiro. Tas ir par 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, taču par 1,4% atpaliek no plānotā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa ieraksts sociālajā tīmekļa vietnē X.
Latviju no Ukrainas sasniegusi prieka vēsts – atcelti vairāk nekā trīs mēnešus spēkā bijušie ierobežojumi, kas aizliedza citās valstīs reģistrētiem kravas vagoniem kursēt pa Ukrainas teritoriju. Aizliegums attiecās arī uz AS “Latvijas dzelzceļš” vagoniem, kuriem bija jācieš dīkstāve un zaudējumi.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vakar uzklausīja un atbalstīja tādu bāzes pensiju ieviešanas shēmu, kādu labklājības ministrs Reinis Uzulnieks pieteica ar vārdiem “ieliksim kāju durvīs".
Kravu zudums Latvijas ostās atbrīvo ostu zemi privatizācijai un saglabā labi atalgotus amatus ostu pārvaldē, par kuras kārtējo pārtaisīšanu valdībā pārstāvētās partijas nav spējušas vienoties.
Pasaules Banka (PB), Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un starptautiskās reitingu aģentūras samazinājuši globālās izaugsmes prognozes. Arī Latvija ir to valstu skaitā, kurai iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šajā gadā nesolās būt spožs. Patiesībā pašlaik ir tāds brīdis, ka varam paļauties tikai uz Toma Briča laika ziņām nākamajām trim dienām, bet par ekonomiku neko nevar paredzēt – to ietekmē pārāk daudz faktoru.
Vai uzņēmēju vērtējums par biznesa vidi Latvijā sāk mainīties pozitīvā virzienā; kā Latvijā šobrīd jūtas uzņēmēji? Kādas ir viņu galvenās sāpes, un vai valdības centieni situāciju uzlabot nes arī taustāmus augļus – atbildes uz šiem jautājumiem meklēja konferences "Uzņēmējdarbības attīstības radars 2025" dalībnieki. Valstsvīri, pētnieki un mācībspēki nonāca pie uzņēmējdarbībai vērā ņemamiem atgādinājumiem un atzinumiem.
“Eurostat” dati rāda, ka pievienotā vērtība uz vienu strādājošo Latvijā ir 44,7, kamēr Lietuvā šis skaitlis ir 51,9, Igaunijā tas ir 57,2. Eiropas Savienībā (ES) vidēji no 27 valstīm tas ir 81,8. Vācijā tas ir 93,4.
Latvijas komercbankas dod priekšroku “drošiem” kredītiem, izvairoties no mazliet riskantākiem, bet potenciāli auglīgiem projektiem. Rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez finansējuma, bet biznesa vide zaudē attīstības iespējas. Vai virspeļņas nodoklis spēs mainīt šo situāciju, vai arī uzņēmējiem jāsāk skatīties ārpus Latvijas? Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite sarunā ar “nra.lv” dalās savā redzējumā par pašreizējo kreditēšanas realitāti.
Baņķieriem būtu jābūt ieinteresētiem piešķirt pēc iespējas vairāk kredītu uzņēmumiem, jo tas ļautu saņemt atlaidi jaunieviestajam banku virspeļņas nodoklim. Tomēr, kā atzīst paši baņķieri, tikai mazākā daļa uzņēmumu saņem apstiprinošu atbildi uz pieteikumu kredītam. Kāpēc tā notiek? Vai bankā uzņēmēji ir gaidīti, un ko sagaidīt no bankas? Cik “dārgi” ir kredīti Latvijā? Jautājām komercbanku pārstāvjiem viņu viedokli par Latvijas situāciju kreditēšanas jomā.
Igaunijas klimata ministre Joko Alendere noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL) uz Eiropas elektrotīklu uz vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta.
Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.
Aizvadītā 2024. gada kopējais rezultāts Latvijas ostās bijis kravu apgrozījuma samazinājums par 6,8% mazāk kravu nekā 2023. gadā, ko iespējams iztulkot kā situācijas uzlabošanos, jo 2023. gadā šis pats rādītājs attiecībā pret 2022. gadu bija samazinājies par 19,6%.
Konkurences padomes nostāju pret sviesta un daudzu citu preču superdārdzību Latvijā pauž ieteikums “pārorientēties uz alternatīviem produktiem ar zemāku cenu".
Aizvadītais 2024. gads atstājis mantojumā samazināšanas virzienā koriģētu iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju rindu - mēģinājumu izlaist gaisu no balona, pirms tas pārsprādzis ar lielu blīkšķi.
Latvijas tautsaimniecībai aizvadītais gads bija saspringts. Budžeta ieņēmumi pildījās zem plānotā, kas radīja kopumā nervozu atmosfēru, jo Latvijas budžeta veidošanas tradīcijā ir to veidot pēc nedaudz samazinātām prognozēm. Lai vēlāk varētu teikt, ka budžets pildās ar uzviju, un to kādam varētu papildus iedalīt.
Sacensībā par aizvien lielāku iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvija turas apmēram vienā līmenī ar Igauniju, bet stipri atpaliek no Lietuvas. 2024. gada ekonomikas attīstības dinamikas skaitļi rāda, ka dažas citas valstis kāpina tempu, bet Latvija nē – tā kā trūkst gaisa, tā kā skrien, bet nevar lāgā paskriet ātrāk.
Ministriem un deputātiem ir garantēts algas pieaugums nākamgad. “Neatkarīgā” pēta, vai nākamgad atalgojuma pieaugums gaidāms arī privātā sektorā strādājošajiem un ne tikai amatpersonām.
Šā gada 3. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņās statistiķi salikuši kopā ēku būvniecības samazinājumu par 19,3% ar 18,4% pieaugumu būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos un līdzīgi arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apjoma samazinājumu par 5,5% ar izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas palielinājumu par 10,2%.