Krievijas mobilo ballistisko raķešu sistēmu Iskander izvietošana uz pastāvīgu palikšanu Kaļiņingradā nav uzskatāma par jaunu draudu Latvijai, taču vēlreiz apliecina, ka pretēji publiski paustajam Krievija neievēro starptautiskās saistības.
Par Iskander izvietošanu Krievijas anklāvā Kaļiņingradā pirmdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, kurš vērsa uzmanību uz faktu, ka Iskander raķetes spēj nest arī kodollādiņus. Ņemot vērā raķešu sistēmas darbības rādiusu, lādiņi var sasniegt arī Latviju.
Tomēr, neraugoties uz draudīgajiem Krievijas ieroču sistēmas parametriem, Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam. To uzsver arī bijušais Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kas tagad ir Latvijas vēstnieks Krievijā.
Riekstiņš atgādina, ka Iskander sistēmas Kaļiņingradā izvietotas arī iepriekš. Vienīgā atšķirība, ka tagad tās varētu izvietot uz pastāvīgu palikšanu, taču arī bez raķešu sistēmām Kaļiņingradā Latvija ir līdzīgu, Sanktpēterburgas apkārtnē izvietotu sistēmu darbības rādiusā.
Nav arī pamata uzskatīt, ka ar Iskander izvietošanu Kaļiņingradā tiek izstrādāti plāni, kā traucēt NATO sabiedroto spēku nokļūšanu Baltijas valstīs caur tā dēvēto Suvalku koridoru, jo NATO izstrādājusi dažādus aizsardzības scenārijus, kas paredz arī šādu šķēršļu neitralizēšanu un apiešanu.
Tiesa, gūstot apliecinājumu tam, ka Iskander Kaļiņingradā patiešām izvietoti uz palikšanu, to varēs uzskatīt par mēģinājumu destabilizēt situāciju, taču tiešu apdraudējumu no Krievijas Federācijas neesot.
Par to pārliecināts arī brigādes ģenerālis rezervē, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā strādājošais deputāts Kārlis Krēsliņš. «Tas ir vairāk psiholoģisks NATO dalībvalstīm veltīts gājiens, ka ne tikai NATO var kaut ko pie viņu robežām izvietot. Domāju, ka pašlaik, pirms prezidenta vēlēšanām, Krievijas prezidents vēlas arī saviem cilvēkiem parādīt, ka Krievija vēl var tiem sliktajiem Rietumiem parādīt savu varenību,» saka eksperts, kas uzskata, ka Iskanderu izvietošana Kaļiņingradā vairāk uztverama kā Kremļa vēstījums saviem pavalstniekiem.
Savukārt bijušais Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis, kas strādā vienā komisijā ar K. Krēsliņu, atgādina, ka līdz ar Iskanderu pastāvīgu izvietošanu Kaļiņingradā Krievija atkal lauž starptautiskās saistības. Proti, pastāv vienošanās, ka Baltijas jūra ir bezkodolieroču zona. Izvietojot šādus ieročus nest spējīgās Iskander sistēmas, šī vienošanās pēc būtības tiek lauzta.
«Kremļa režīms neizpilda savas starptautiskās saistības - stratēģisko ieroču samazināšanas līgumi netiek ievēroti. Tā ir pļauka sejā Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm,» saka politiķis.
Viņš atzīst, ka gan NATO, gan Krievijai ir visas tiesības izvietot savā teritorijā karaspēka vienības, taču nemitīgi audzēt Kaļiņingradas militāro potenciālu nav prātīgi.
