Ierosina pārbaudi pret NEPLP valdes locekli Gintu Grūbi par "finansējuma karuseļiem"

Pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi ierosināta pārbaude KNAB. Vienkāršoti lietas būtība ir šāda – G. Grūbe nosaka filmu mākslas prioritātes, pats pēc tam saņem naudu, pats iztērē un vēl uzrauga gatavo darbu pārraidīšanu televīzijā.

Gints Grūbe pamatā ir filmu nozares darbonis, producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP. Viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam netraucē pelnīties arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu kantorī SIA Mistrus Media, vēl piedalās arī mākslinieciskajā padomē nodibinājumā Rīga 2014.

Pats nosaka prioritātes, pats saņem naudu

Pieļaujams, ka kino nozarē Gints Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī: viņš ieņem Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja posteni. Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.

Filmu padomes priekšsēdētāja loma šajā procesā ir visai būtiska. Ja kāds no potenciālajiem finansējuma pieprasītājiem (tajā skaitā Mistrus Media) jau iepriekš ir informēts par valsts vārdā definētajām prioritātēm, nav samērā grūti konkursā pieteikt tieši tādu projektu, kādu jau iepriekš NKC būs noteicis kā nozīmīgu un tātad atbalstāmu.

Ja paskatās Mistrus Media iesniegtos finansējuma pieprasījumus – gandrīz vienmēr trāpīts desmitniekā: pieprasīta valsts nauda tieši stratēģijai atbilstošu projektu realizācijai. 2012. gadā NKC atbalstījis divus Mistrus Media iesniegtos projektus kopsummā par 65 000 latiem (apmēram 10% no togad kopējā vispār pieejamā valsts finansējuma filmu nozarei). 2013. gadā reģistrēts ievērojams kāpums: NKC piešķīrums trijiem Mistrus Media projektiem bijis vairāk nekā 225 000 latu liels (apmēram 30% no kopējā pagājušogad valsts veltītā finansējuma filmu nozarei). Uz šo gadu ar NKC starpniecību Mistrus Media tika pie atsevišķa atbalsta vēl diviem projektiem: 30 700 latu plus vēl 10 000 apmērā. Kopā tātad vairāk nekā 355 tūkstoši latu.

Rīga 2014 atklāti piešķir naudu Mistrus Media

Nodibinājuma Rīga 2014 uzdevums ir nodrošināt visu mākslas programmu un pasākumu kompleksu, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu šogad. Nodibinājumu, kuru finansē galvenokārt no valsts un pašvaldību līdzekļiem, koordinē speciāli izveidota mākslinieciskā padome. Tajā iekļauts arī NEPLP loceklis Gints Grūbe, par to vismaz pēdējos divus gadus saņemot 8400 latu honorāru katru gadu.

Starp tiem projektiem, kas guvuši mākslinieciskās padomes akceptu, ir arī projekts par pasākuma organizēšanu Centrāltirgū. Finansējumu 53 529 eiro apmērā saņēma Mistrus Media, kuras līdzīpašnieks, producents, režisors un projektu autors ir Gints Grūbe (kā viņš to pats norāda savā CV).

Interesantas ministriju naudas

Iepriekšminētie piemēri neattiecas uz NEPLP darbības sfēru, taču arī G. Grūbes kā valsts amatpersonas atbildības sfērā saskatāmi interesanti maksājumi desmitu tūkstošu apmērā. Portālā pietiek.com parādījusies analīze, kurā norādīti interesanti darījumi, kādus ministrijas slēgušas par reklamēšanos dažādos medijos. Cita starpā redzams: Labklājības ministrija kopš 2011. gada laikā, kad to vadīja iepriekšējā ministre Ilze Viņķele, par dažādām reklāmas kampaņām samaksājusi LTV kopumā 9177,50 latus, kas bijuši sadalīti sešās porcijās. Šajā pašā laikā Mistrus Media no Labklājības ministrijas struktūrām saņēma 11 913,30 latus. Tātad izveidojās situācija: tieši tas NEPLP loceklis, kura tiešais pienākums ir uzraudzīt LTV – tajā skaitā ministrijas reklamēšanos LTV, tajā pašā laikā caur sev piederošo firmu saņēma naudu no tās pašas ministrijas.

Papildus minētajam gadījumam konstatēti vismaz vēl divi līdzīgi gadījumi, kad Mistrus Media saņēma naudu no Ekonomikas ministrijas (toreizējais ministrs – Daniels Pavļuts) pakļautībā esošās Tūrisma attīstības valsts aģentūras (32 tūkstoši latu), kā arī tolaik Edmunda Sprūdža vadībā strādājošās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas struktūrām (daži simti). Jāpiebilst, ka pārējiem NEPLP locekļiem (Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns, Ivars Zviedris) šādas interešu konflikta situācijas ne tuvu nav konstatējamas – neviens no viņiem caur privātfirmu nesaņem desmitus tūkstošu no ministrijām, kuras pēc tam reklamējas NEPLP uzraugāmajos sabiedriskajos medijos.

Aizpagājušajā gadā algā un honorāros G. Grūbe no savas firmas saņēmis 10 600 latu (pretstatā 7800 latu algai pamatdarbā NEPLP), bet pagājušogad – jau 13 tūkstošu honorāru. Kā jau minēts, tam jāpieskaita ik gadus saņemtie 8400 latu no Rīga 2014, neskaitot dažādus mazākus ieņēmumus no kāda Jaunās demokrātijas centra u.c., kas visi mērāmi tūkstošos.

KNAB un Saeima ķeras klāt

Uz Neatkarīgās jautājumiem G. Grūbe atbildēja, ka NEPLP darbībā ievērojot likumu normas un labas pārvaldības principus. Viņš norādīja, ka «apturējis darbību [Mistrus Media] valdē», kolīdz ticis ievēlēts NEPLP. G. Grūbe raksta arī: «.. kas Jūs esat un kādam nolūkam šī informācija Jums vajadzīga, jo likums nenosaka, ka uz .. vēstulēm jāatbild.»

Par to, ka pret G. Grūbi 8. maijā ierosināta pārbaudes lieta, Neatkarīgo informēja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča. Likums nenosaka, cik ilgā laikā jānopratina pats izmeklējamais, taču zināms, ka G. Grūbe uzreiz devās «ārzemju komandējumā». Jautājumam uzmanību pievērsusi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko jautājumu komisija, kura varētu Grūbes iespējamo interešu konfliktu izskatīt otrdienas sēdē, ja vien viņš līdz tam būs atgriezies no ārzemēm, Neatkarīgajai atklāja komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).