Dienvidaustrumāzijas un Indijas okeāna koraļļu rifi iet bojā pēdējā desmitgadē postošākā balēšanas efekta rezultātā, šonedēļ pavēstījuši Austrālijas vadošie zinātnieki. Visticamāk, balēšana noteikti ietekmēs Andamanu jūras un Klusā okeāna koraļļus, kā arī slavenāko tūrisma objektu – Austrālijas Lielo Barjerrifu.
Liela apjoma silta ūdens ieplūšana Indijas okeānā maijā ir novedusi pie koraļļu balēšanas un bojāejas plašā teritorijā no Indonēzijas līdz Seišelu salām, teikts Austrālijas koraļļu pētniecības centra Centre of Excellence for Coral Reef Studies publicētajā ziņojumā, vēsta LETA. Arī koraļļu rifus Filipīnās, Šrilankā, Mjanmā, Taizemē, Malaizijā un Singapūrā ietekmējis fenomens, kura dēļ ūdens temperatūra Indonēzijā palielinājās par vairākiem grādiem pēc Celsija, paskaidroja Austrālijas Džeimsa Kuka universitātes zinātnieks Endrū Beirds. "Tā noteikti ir ļaunākā koraļļu izmiršana, kādu mēs esam pieredzējuši kopš 1998. gada. Tā var kļūt par ļaunāko zinātnei zināmo šāda veida notikumu," viņš piebilda, vēsta AFP.
Zinātnieks norādīja, ka balēšanas apmēri ir tik lieli un okeāna temperatūra atsevišķās vietās tik ļoti pārsniegusi normas robežas, ka tās "gandrīz pilnīgi noteikti ir globālās sasilšanas sekas". "Jūs ielecat ūdenī, un jūs tūlīt apņem balti un beigti koraļļi. Tas ir neparasts skats. Vietējie stāsta mums, ka līdz šim neko līdzīgu nav redzējuši," teica zinātnieks.
Domājams, ka masveidīgās izmiršanas apmēri būs salīdzināmi ar 1998. gada postažu, kad ūdens temperatūras paaugstināšanās radīja globāla mēroga koraļļu balēšanu, smagi skarot aptuveni 16% koraļļu, vēsta LETA. "Šī ir otrā lielākā koraļļu balēšana, ko mēs esam dokumentējuši. (..) Balēšanas apmēri ir tik lieli, ka rifiem vajadzēs ilgu laiku, lai atkoptos," AFP paskaidroja Beirds.
Balēšanu izraisa neraksturīgi silta ūdens plūsmas, kas apmulsina koraļļus, liekot tiem atgrūst savai izdzīvošanai tik svarīgās aļģes. Ja koraļļiem neizdosies tās atgūt, tie nomirs no barības vielu trūkuma.
Vēl ir par agru, lai pateiktu, vai balēšana skars arī valsts slavenāko tūrisma objektu – Austrālijas Lielo Barjerrifu, tomēr Beirds paredz, ka balēšana noteikti ietekmēs Andamanu jūras un Klusā okeāna koraļļus.
"Rifiem izmirstot, tiks zaudēti gan koraļļi, kas nepieciešami tik daudzām zivīm (..), gan izzudīs viss, kas no tiem barojas," viņš norādīja, piebilstot, ka samazinājumu atsevišķām sugām viņš paredz jau tuvākā gada laikā. Smags kaitējums bioloģiskajai daudzveidībai paredzams jau Ačehas provincē vien, kas ir dažu unikālu jūras radību mājvieta.
Beirds brīdina, ka var paiet vairāki gadi, līdz koraļļu rifi spēs atgūties no šiem bojājumiem, smagi ietekmējot arī reģiona zvejniecību un tūrisma nozari, un nākotnē šis var kļūt arī par aktuālu drošības jautājumu. "Tas ir viens no iemesliem, kādēļ tādām valstīm kā Austrālija ir jārīkojas ātri un izlēmīgi attiecībās uz klimata problēmām," norādīja Beirds.
Zinātnieki atgādina, ka koraļļi jūras dzīvei ir vitāli svarīgi, jo nodrošina dabisko mājvietu lielam skaitam dažādu radījumu un absorbē lielu daudzumu kaitīgās ogļskābās gāzes.
