Parkinsona slimības pacientiem nepieciešams sabiedrības atbalsts un iejūtība, lai viņi varētu integrēties sabiedrībā, uzsver šīs slimības paciente Dzidra. Viņa ikdienā saskaras ar dažādām sadzīviskām problēmām, piemēram, nevar tik ātri sakārtot iepirkumu maisiņu pie kases lielveikalā vai pāriet pār ielu.
Tomēr ļoti liela nozīme pacientu dzīvē ir dažādu speciālistu konsultācijām un rehabilitācijai, kas, kā sarunā ar Neatkarīgo atzīst pacienti, ir tikai par maksu. Ar Parkinsona slimību saistītos jautājumus un problēmas aktualizējusi P. Stradiņa slimnīca, Vispasaules Parkinsona slimības dienā atklājot Neirodeģeneratīvo slimību centru, gan tikko dibinātā Parkinsona slimības biedrība.
Cilvēks, kurš, rokai trīcot, cenšas no naudas maciņa izņemt naudu, vai sieviete, kura apstājusies ielas vidū, jo nevar vairs paspert ne soli, saskaras ar sabiedrības nosodījumu un dusmām: kāpēc tik lēni? Šādi dzīvi ar Parkinsona slimību raksturo Eiropas Parkinsona slimības asociācijas veidotais video, norādot, ka ar šīs kaites pacientiem tā notiek bieži. «Man nav gadījies apstāties ielas vidū, bet es ļoti, ļoti uzmanīgi pārdomāju, kur un kā šķērsot ielu,» atklāj Dzidra, «veikalā – gan. Neviens necieš, ka kāds lēnāk rīkojas. Bet tā ir slimība, ko nevar izārstēt, un ar gadiem kļūst vēl sliktāk.»
Parkinsona slimība ir viena no biežāk sastopamajām neirodeģeneratīvajām saslimšanām, kas skar galvas smadzeņu struktūras, kuras atbild par kustību kontroli un regulēšanu, stāsta P. Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Latvijā precīzas pacientu uzskaites nav, taču, pēc mediķu datiem, vairāk nekā četri tūkstoši iedzīvotāju cieš no Parkinsona slimības. Tās simptomi izpaužas dažādi – kustību lēnīgums, muskuļu stīvums, roku trīce, gaitas izmaiņas, līdzsvara traucējumi, neskaidra runa, rokraksta izmaiņas.
Jaunajā Neirodeģeneratīvo slimību centrā, kas nav jauna ēka, bet gan organizatoriska vienība, pacienti varēs saņemt neirologu konsultācijas un rehabilitāciju. Ārstu komanda rūpēsies par pacientiem, nodrošinot savlaikus un specializētas neirologu konsultācijas un konsīlijus, kā arī izstrādājot individuālas rehabilitācijas programmas. Centrā darbosies trīs kabineti – Parkinsona slimības, demenču un muskuļu distonijas.
Parkinsona slimības diagnostikā Latvijā pieejami magnētiskās rezonanses izmeklējumi, kā arī doplerogrāfija kakla un galvas asinsvadiem. Diemžēl neviena no pasaulē atzītām jaunākajām ārstniecības metodēm – medikamentozā terapija, speciālas injekcijas, dziļā smadzeņu stimulācija – Latvijas pacientiem nav pieejama finansējuma trūkuma dēļ, norāda A. Millers. Tās neapmaksā valsts. Paciente Dzidra Neatkarīgajai papildina, ka pacientiem ir medikamenti ar 75% valsts kompensāciju, taču, tā kā tie ir dārgi, mēnesī jātērē vismaz 50 latu. «Zinu, daudzi pacienti zāles nelieto, jo nevar nopirkt. Tās man palīdz mazināt slimības izpausmes, ja nebūtu zāļu, es, visticamāk, no mājas nevarētu iziet,» spriež Dzidras kundze, «ja vēl mūsu pacientiem būtu pieejama pārējās ārstēšanas iespējas kā, piemēram, Igaunijā…»
