Borskābi, ko Latvijā pazīst kā neatņemamu novusa spēles atribūtu – tā tiek izmantota koka virsmas nopulēšanai –, Eiropas Komisija (EK) atzinusi par toksisku un kaitīgu.
Novusa spēlētāji patiešām sašutuši, jo līdz šim borskābes pulveri nelielos iepakojumos varēja nopirkt gan aptiekās, gan saimniecības preču veikalos.
Vai borskābe patiešām ir kaitīga, kādas būs nākamās vielas, kuras aizliegs tirgot veikalos, un ko izmantot novusa spēlēšanā tagad?
Veselības inspekcija, informējot iedzīvotājus par izmaiņām ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācijā, aicina īpašu uzmanību pievērst borskābei, kas līdz ar jaunās EK regulas stāšanos spēkā ir klasificēta kā veselībai bīstama toksiska viela ar negatīvu ietekmi uz reproduktīvo sistēmu un grūtniecības laikā var kaitēt augļa attīstībai. Borskābe ir balta pulverveida viela, kas tiek lietota gan saimniecībā, būvniecībā, gan medicīnā. Neatkarīgā noskaidroja, ka šī regula ir stājusies spēkā jau pērn nogalē un borskābi parastiem pircējiem, pie kuriem būtu pieskaitāmi arī novusa spēlētāji, nedrīkst tirgot jau vairāk nekā pusgadu. Daudzus izbrīnījis fakts, ka gadu desmitiem borskābe izmantota novusa spēlē (tas sabiedrībā ir visplašāk zināmais borskābes izmantošanas veids, norāda arī inspekcijā), bet tagad pēkšņi kaitīga, toksiska un aizliegta...
Veselības inspekcijas Produktu kontroles nodaļas vadītāja Kristīne Kazerovska Neatkarīgajai stāsta: jau kopš 2009. gada ir jauna bīstamo ķīmisko vielu klasifikācija, un 2010. gada decembrī šī regula stājās spēkā Latvijā.
Atbilstoši regulai ir izveidots saraksts ar vielām, kas ir klasificētas kā reproduktīvajai funkcijai toksiskas vielas, kuras nedrīkst būt tirgū un lietot maisījumos, kas paredzēti plašam patērētāju lokam.
Borskābi kā vielu vai kā sastāvdaļu ķīmiskajos maisījumos ar koncentrāciju 5,5% un vairāk var piedāvāt tikai profesionālajiem lietotājiem. Kā piemēru, kas ir profesionāls lietotājs, speciāliste sauc ķīmijas uzņēmumus, kuri izmanto borskābi citu ķīmisku maisījumu ražošanā. Profesionāļi vienmēr būšot labāk informēti par konkrēto vielu, tāpēc risks attiecībā uz viņiem nav tik liels. Inspekcija veikusi kontroli uzņēmumos, kas piedāvā Latvijas tirgū borskābi mazos iepakojumos novusa spēlēšanai, un uzdevusi pārtraukt tās pārdošanu. «Esam atraduši to lielveikalos un brīdinājuši, tomēr nevaram garantēt, ka nekur to vairs nepārdod,» saka K. Kazerovska. Neatkarīgā pārliecinājās, ka aptiekās borskābi pulvera veidā nopirkt nevar; arī interneta veikalos, kur vēl saglabājušās borskābes reklāmas, to pasūtīt vairs nevar. Tomēr cilvēki interneta vidē apmainās ar informāciju, kur vēl var iegūt borskābi – tiek minēta ASV un Krievija.
Inspekcija gan aicina tos iedzīvotājus, kuri borskābi nopirkuši, tomēr padomāt par iespējamo kaitējumu veselībai. Borskābe putekļu veidā var nonākt cilvēka organismā ieelpojot, gan caur ādu, gan mutē, ja pēc saskarsmes ar novusa galdu vai kauliņiem nav nomazgātas rokas vai kauliņi nonākuši bērna rokās.
Kāpēc par borskābes kaitīgumu nerunāja agrāk? K. Kazerovska saka: «Atšķirībā no citām toksiskām vai indīgām vielām, kuru negatīvo iespaidu uz veselību nereti redz tūlīt, piemēram, alerģiskas reakcijas, borskābe ietekmē cilvēka organismu ilgtermiņā.» Lai izpētītu vielas ietekmi, gadiem notiek pētījumi, un tā ir bijis arī borskābes gadījumā. Eiropas ķīmisko vielu informācijas sistēmā par borskābi ir pieejams plašs pētījums uz vairākiem simtiem lappušu, kur aprakstīti visi pētījumi. Tā, piemēram, par borskābi ir teikts, ka tā samazina spermatozoīdu skaitu, būtiski ietekmējot vīrieša reproduktīvo veselību. Vislielākais risks varētu būt cilvēkiem, kuriem jau ģenētiski ir ieliktas iespējamās šāda veida problēmas un borskābes ietekme tās varētu vēl pasliktināt.
«Esmu pārsteigta par sabiedrības attieksmi,» saka eksperte, «mēs paziņojam, ka gadiem lietojam kaitīgu vielu, brīdinām iedzīvotājus, ka nevajadzētu to izmantot, jo ir zinātniski pierādījumi, bet cilvēki meklē veidus, kā borskābi iepirkt vairumā.» Viņa noliedz plaši tiražēto viedokli, ka «Eiropa kaut ko izdomā un mums jāpilda», jo lēmumu pieņemšanā piedalās arī Latvija. Vēl viens no argumentiem ir tāds: kāpēc to, ko Eiropā aizliedz, piemēram, kaimiņos Krievijā mierīgi tirgo? «Neesmu eksperte Krievijas ķīmisko vielu tirgus jautājumos, taču Eiropas stingrie noteikumi ir saistīti ar mērķi saglabāt veselību cilvēkiem un pasargāt no kaitīgu vielu iedarbības,» uzsver K. Kazerovska, «kāpēc mums neņemt vērā zinātniski pierādīto?»
Ja nesen ir aizliegts izplatīt aptiekās dzīvsudraba termometrus, tagad borskābi, kas būs nākamā viela, ko mēs tagad vēl bez bažām lietojam, bet kas ir potenciāli kaitīga? «Pieņemu, ka šādas vielas varētu parādīties, taču pašlaik neuzdrošinos tās nosaukt,» atbild eksperte. Tas ir saistīts ar pagājušajā gadā spēkā stājušos vēl vienu regulu, kas paredz: ķīmiskas vielas, kuras Eiropā ieved lielā daudzumā (vairāk nekā vienu tonnu), tiek pakļautas testēšanai un izpētei. Tā varētu atklāties arī jaunas kaitīgas vielas, kuras pagaidām vēl sarakstos nav iekļautas.
Latvijas Novusa federācijas prezidents Juris Kiriks atzinis, ka nav izpētītas alternatīvas novusa galdu apstrādei (internetā rodamie ieteikumi ir kartupeļu ciete, koka pulēšanai domātas vielas, kā arī pulveri, ko izmanto citās spēlēs, tiek minēts biljards un citas), tomēr diskusijas par borskābes kaitīgumu patiešām notikušas. Pati federācija līdz šim pirkusi borskābi lielos iepakojumos pa tiešo no uzņēmumiem. Pēc federācijas domām, šādi pārdošanas ierobežojumi esot aizdomīgi un neobjektīvi, jo borskābi izmanto arī māju siltināšanas materiālos vai medicīnā. Patiešām, borskābi izmanto ekovates ražošanā vai medicīniskiem nolūkiem, taču vismaz medicīnā ir stingri noteikumi, kā to lietotn un brīdinājumi par iespējamu saindēšanos.
