Kas notiks ar Stūra māju? Vienā pusē - "čekas" liecības, otrā - Ulmaņlaiku greznība
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Lemjot par "Stūra mājas"tālāko likteni, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ņēma vērā gan arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas un kultūrvēsturiskās izpētes rezultātus, gan ētiskos aspektus, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Pēc Neimaņa sacītā, pašlaik tiek izskatīts scenārijs par ēkas dalīšanu divās daļās - "Stūra mājas" daļā saglabājot vēstures liecības un piemiņu par politiski represētajiem , bet atlikušajā Tetera nama daļā atjaunojot iepriekšējo spozmi un dzīvību.

"Katram namam ir sava vēsture, un tā ir jāskata kontekstā. Tetera nama atklāšanas brīdī, 1912.gadā, ēka atspoguļoja neoklasicisma arhitektūru un iekļāvās kopējā jūgendstila formu estētikā. Līdz Latvijas pirmajai brīvvalstij tajā rosījās īrnieki, kaldināja mūzikas talantus, rīdzinieki devās uz bibliotēku un nodarbojās ar komercdarbību. Savukārt pēc 1920.gada ēka ieguva valstisku un sabiedrisku nozīmi. Manuprāt, šis ir tas, kas veido nama patieso identitāti un būtību," uzsvēra Neimanis.

Šajā ēkā dažādos laika posmos bijusi Iekšlietu ministrija, Sabiedrisko lietu ministrija, Valsts statistiskā pārvalde, Mežu departaments, krājaizdevu kases, tā ir bijusi mājvieta Latvijas Pretalkohola biedrībai, dažādām redakcijām, vēlāk arī Izglītības un kultūras ģenerāldirektorātam, Mākslas un sabiedrisko lietu departamentam, Baznīcu un konfesiju departamentam un citām iestādēm. Padomju okupācijas gados ēkā atradās Valsts drošības komiteja. No kopējās būves platības, kas ir vairāk nekā 8,5 tūkstoši kvadrātmetru, čekas pagrabi un citas represīvās telpas aizņēma līdz 680 kvadrātmetriem. Daļu no šīs platības arī pašlaik izmanto ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā, ko VNĪ arī rosinātu turpināt izmantot kā muzeju.

"Virzīties tālāk var tad, ja izprotam un pieņemam pagātni. Tādēļ noteiktu telpas daļu šeit vienmēr būtu jāatstāj muzejam. Tomēr mums jāskatās nākotnē un pārējos 7,8 tūkstošos kvadrātmetros Tetera namā jāatjauno tā dzīvība un rosība, kas ir bijusi raksturīga šim namam sākotnēji," tā Neimanis.

Tetera namam ir piešķirts Valsts nozīmes vēstures notikumu "Komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - "Stūra māja"" statuss, kā arī tas ir Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa "Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs" daļa, UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta "Rīgas vēsturiskais centrs" daļa un vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Īres nams ar veikaliem".

Tetera nama būvniecība pabeigta 1912.gadā, savu nosaukumu ēka aizguvusi no pirmā īpašnieka uzvārda. Būve celta pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta - viņš bijis ievērojams nacionālā romantisma stila pārstāvis. 1920.gados ēka vispirms kļuva par Finanšu ministrijas, bet pēc tam par Iekšlietu ministrijas īpašumu, un līdz pat okupācijai II Pasaules karā to zināja kā Iekšlietu ministrijas namu.

PSRS okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1946. gada 28. janvāra namā atradās Iekšlietu Tautas komisariāts un Valsts drošības komiteja. Vācijas okupācijas laikā no 1941.gada jūnijam līdz 1944.gadam namā atradās vairākas vietējās pārvaldes iestādes: Iekšlietu, Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāti, Administratīvais, Kārtības policijas, Pašvaldību, Baznīcu un konfesiju, Mākslas un sabiedrisko lietu departamenti, žurnāla "Latviju Mēnešraksts" redakcija u.c. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija. No 2014.gada maija ēkā skatāma Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā.

 
Komentāri 1 Skatīt [1]
Skatīt komentārus [1]