Biedrība "Progresa Platforma", kas sevi dēvē par politisku organizāciju, sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākusi parakstu vākšana par padomju laikos iecerētās Rīgas metro sistēmas izveidošanu.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts biedrības dibinātājs Fīlips Kapustins. Otrs biedrības dibinātājs ir kāds Edgars Gapoņenko. Biedrība kā savu mērķus norādījusi "libertisma, feminisma, ekoloģisma ideju popularizēšanu".
Balsu vākšanas pietiekumā norādīts, ka brīdī, kad "Latvijas kopējais ceļu stāvoklis nemitīgi pasliktinās, bet reģistrēto automobiļu skaits konstanti pieaug, ir vitāli svarīgi domāt par Latvijas svarīgākā komerciālā centra transporta sistēmas nākotni".
Kapustins aicina atgriezties pie diskusijas par Rīgas pazemes sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, par pamatu ņemot 1970.gadā aizsāktos, bet nekad nerealizētos plānus, kas paredzēja 33 staciju izbūvi uz trīs metro līnijām. Ērta, ātra, droša un visiem pieejama transporta sistēma Rīgā, pēc Kapustina domām, esot viens no stūrakmeņiem, kas ne tikai stimulēs Latvijas galvaspilsētas ekonomiku, bet arī nodrošinās nākotnes izaugsmes iespējas visai Latvijai.
Autors aicina attiecīgās valsts un pašvaldības instances izvērtēt padomju laika plānus un izveidot jaunus metro sistēmas projektus, kas atbilst mūsdienu ģeogrāfiskām izmaiņām un kvalitātes standartiem. Kapustins apgalvo, ka sākotnējās aplēses liecinot, ka viena kilometra izbūve maksātu vidēji 200 miljonus eiro, taču atzīst, ka precīzākam novērtējumam nepieciešamas detalizētas izpētes. Kapustins uzskata, ka finansējums šādam projektam varētu tikt sagādāts trijos veidos - no valsts un pašvaldības līdzekļiem, no Eiropas Savienības fondiem un no privātām investīcijām.
Metro sistēmas izveide, Kapustina ieskatā, atslogos Rīgas ceļus, samazinās automašīnu skaitu pilsētas centrā, nodrošinās ērtu piekļuvi svarīgiem objektiem, netērējot laiku rīta un vakara sastrēgumos. Tāpat tas paātrināšot darbaspēka pārvietošanos pilsētā, kā arī sagatavošot Rīgu potenciālam nākotnes iedzīvotāju pieaugumam.
Rīgas metro celtniecība pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados nozīmētu papildus tūkstošiem cittautiešu no PSRS ieplūdināšanu okupētajā Latvijā, tādēļ publiski protesti pret šo projektu vienoja latviešus atmodas laikā un projekts netika realizēts.