NRA skaidro, kāpēc balkonu īpašniekiem jāgatavo maki

Lielākā daļa balkonu savu laiku jau nokalpojuši, ja vien nav pieremontēti vai kārtīgi atjaunoti. Balkonu derīguma termiņš ir apmēram 50 gadu. Lēmums par balkonu remontu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem aizvien ir grūti pieņemams, jo balkons ir kopīpašuma daļa, kaut gan to izmanto katra dzīvokļa īpašnieks un viņa ģimene, nevis visi mājas iedzīvotāji. Un jāmaksā arī tiem, kuru īpašumā balkona nemaz nav.

Jau pagājušajā gadā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) informēja, ka balkonu un lodžiju stāvoklis ir kritisks, balkonu remonti piedāvāti vairākiem simtiem māju, bet piekrituši tikai dažu desmitu māju iedzīvotāji. Jau pērn RNP vadība izteicās, ka varētu apspriest iespēju iekļaut samaksā par dzīvokli maksu par balkona uzturēšanu un sakārtošanu. Vēl izskanēja iecere ilgtermiņā uzkrāt līdzekļus balkonu un lodžiju remontam un uzturēšanai.

Balkona atjaunošana ir dārgs prieks - izmaksas var sasniegt pat 2500 eiro, tāpēc izbrīnu nerada iedzīvotāju nevēlēšanās maksāt tik lielu summu. Lai pieņemtu lēmumu par balkona kā kopīpašuma daļas remontu vai nojaukšanu, nepieciešama vairāk nekā puses dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Un nereti izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētā dzīvokļa drošību vai komfortu, netiek atbalstīti. Tāpēc valdības līmenī jau tiek skatīts jautājums par balkonu piespiedu sakārtošanu jeb, citiem vārdiem sakot, dzīvokļu īpašniekiem būs jāveic uzkrājumi, ja viņu mājās balkoni būs sliktā tehniskā stāvoklī un tiem būs nepieciešams kapitālais remonts. Tas nozīmē, ka ikmēneša maksa par dzīvokli būs lielāka.

Rīgā esot gandrīz 1000 daudzdzīvokļu māju ar bīstamiem balkoniem. Tās lielākoties būvētas pagājušā gadsimta 70. un 80. gados. RNP informēja, ka katra ceturtā māja, kam ir nepieciešams veikt balkona remontdarbus, no tā atsakās.

Ja dzīvokļa īpašnieks nav aicinājis RNP speciālistus pārbaudīt balkonus, tad apskati veic no zemes, un cik daudz iespējams ieraudzīt, var pārliecināties katrs pats. Ja arī var vizuāli konstatēt, ka balkona plātnes ir izdrupušas, metāla daļas sarūsējušas, tad vairumā gadījumu nav iespējams saskatīt, vai balkona grīda ir klāta ar flīzēm vai asfalta kārtu, kā tas bija izdarīts Rīgā, Patversmes ielā 22.

Atsevišķus balkonus iestiklot nedrīkst, jo tas uzskatāms par ēkas pārbūvi un nepieciešams izstrādāt būvprojektu, taču jāapšauba, vai Rīgas daudzdzīvokļu ēkās iestikloto balkonu (un tādu nav mazums) pārbūve ir saskaņota.