Rīgā: Ziemeļu koridora Rīgā tomēr nebūs? 7 komentāri
 
Rīgā

Ziemeļu koridora Rīgā tomēr nebūs?

 
Ekrānšāviņš no avīzes

Ziemeļu koridora sapnis, ar kuru galvenokārt jau Pārdaugavas iedzīvotāji tika ieaijāti gandrīz 20 gadu, ir izsapņots. Lai īstenotu Ziemeļu transporta koridoru, kura uzdevums būtu atslogot pilsētas centru un Vanšu un Akmens tiltus no sastrēgumiem, savienojot Rīgas ostu ar Via Baltica autoceļu, vajadzētu pusotra miljarda eiro. Līdz acīm redzamai gatavībai nav novests pat pirmais posms, kam vajadzēja būt izbūvētam nākamgad. Iecere apspriesta jau kopš pagājušā gadsimta 90. gadu beigām, izlietoti vairāki miljoni eiro, bet vēl viens Daugavas šķērsojums Rīgas brīvostas tuvumā aizvien ir mirāža.

Iekļauts ilgtermiņa plānā

Tagad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atbild, ka «Ziemeļu koridora pirmā posma izbūves projekts ir iekļauts ilgtermiņa perspektīvas īstenošanas projektu starpā, līdz ar to precīzu būvdarbu uzsākšanas datumu uz doto brīdi nav iespējams noteikt. Ņemot vērā būtisko finanšu ieguldījumu, kas nepieciešams šāda projekta īstenošanai, projekta tālākā realizācija tiks izvērtēta, ņemot vērā Rīgas domes finanšu kapacitāti».

Miljonu (ne)meklēšana

Ziemeļu transporta koridora, kas kopš 2005. gada Rīgas domes iepriekšējo sasaukumu ideju plānos ir figurējis gan kā tunelis zem Daugavas, gan kā augstais tilts, pirmā posma izmaksas plānotas aptuveni 279 miljonu eiro apmērā. Deviņus ar pusi kilometrus garais posms sāktos no valsts autoceļa A2 Rīga-Sigulda pie Berģiem Garkalnes novada teritorijā un turpinātos līdz Gustava Zemgala gatvei (Austrumu maģistrālei). «Minētās finanšu aplēses ir balstītas uz izstrādātā būvprojekta ietverto būvniecības apjomu, kā arī šobrīd aktuālo un provizoriski nākotnē iespējamo nozares aktivitātes izvērtējuma prognozi,» skaidro Pilsētas attīstības departamentā.

Projekta kopējās būvniecības izmaksas provizoriski tiek lēstas pusotra miljarda eiro apmērā. Plānotais Ziemeļu transporta koridora kopējais garums ir 30 kilometru - no Rīgas apvedceļa pie Babītes, nodrošinot savienojumu ar Rīgas-Jūrmalas-Ventspils autoceļu, līdz Vidzemes šosejai Berģos. Tas 400 metru platumā šķērsotu arī Daugavu.

Ūdens un gaisa pilis, atvainojiet, tilti

Jauns Daugavas šķērsojums - vai nu pāri upei, vai zem tās - ir nepieciešams, ja vien pilsētplānotāji un satiksmes eksperti nepaļaujas uz to, ka iedzīvotāji pametīs Latvijas galvaspilsētu un satiksmes intensitāte no Pārdaugavas uz centru (un pretēji) krasi samazināsies. Starp citu, jau 2005. gada augustā žurnālists Arnis Kluinis laikrakstā Rīgas Balss ierosināja «apdomāt arī tādu nākotnes ainiņu, ka mēs pēc Dienvidu tilta pilnīgas vai daļējas nodošanas ekspluatācijā liekamies mierā: varbūt Rīga nemaz tik ļoti nepieaugs iedzīvotāju skaita un satiksmes intensitātes ziņā, uz parādu rēķina uzpūstais iekšzemes kopprodukta pieaugums noplaks un tie, kas nebūs izceļojuši, varbūt mēģinās uzturēt kārtībā jau esošos Daugavas u.c. ūdens un gaisa tiltus».

Savukārt 2016. gada sākumā ziņu aģentūra BNS citējusi Pilsētas attīstības departamentu - neizbūvējot Rīgas Ziemeļu transporta koridoru, 2031. gadā rīta sastrēgumstundas laikā uz Rīgas centra tiltiem būs par 34 procentiem augstāka satiksmes intensitāte, bet braukšanas ātrums visā Rīgā vidēji samazināsies par 12 procentiem.

Ir skiču projekti un būvprojekts

Līdz šim ir izstrādāts Ziemeļu koridora pirmā posma būvprojekts, kas būs pamats tālākai būvniecības ieceres realizācijai. Arī nākamajiem trim posmiem ir izstrādāti skiču projekti. Projekta īstenošana paredzēta secīgi pa posmiem.

Līdz šim Rīgas Ziemeļu transporta koridora skiču projektu izstrādes īstenošanai izmantotais finansējums ir aptuveni 5,77 miljoni eiro, kura ietvaros no 2007. gada līdz 2011. gadam tikuši sagatavoti visu četru Ziemeļu transporta koridora posmu skiču projekti. 2015. gadā tika izstrādāts Ziemeļu transporta koridora pirmā posma būvprojekts, kura kopējās izmaksas ir 2,96 miljoni eiro.

Minēto projektu īstenošanai piesaistīts finanšu atbalsts no Eiropas Savienības komunikāciju tīkla (TENT) budžeta programmām.



Komentāri [7]
#
Y 19.marts 2017 21:47 atbildēt
NOST AR VISU ushakovu SHEEMOTAJU BRIGAADI,TAD ARII ATTISTIISIES RIGAS CENTRS,ushakovs IR KAA CEERME RIDZINIEKIEM
 
#
zinošais 17.marts 2017 16:12 atbildēt
Jau no paša sākuma bija skaidrs ka nekas vairāk kā naudas mazgāšanas projekts tas nav, jo projektam vienkārši nav ekonomiskā pamatojuma.
Pilsētas centru no smagā autotransporta var atbrīvot pavisam vienkārši - vienkārši Rīgas apvedceļs jāsavieno ar Rīgas kreisā krasta ceļu tīklu Imantā Bolderājā un Iļģuciemā !
Un to pašu vajag izdarīt arī ar dzelzsceļu !
 
#
Simbis 17.marts 2017 12:02 atbildēt
Katrs metrs vidēji izmaksās 50 000
Par tadu ieceri vien vajag nomainīt gardīnes.
Kurš saņēma un kurš atmaksās naudu par šo ieceri?
 
#
Brētliņa 17.marts 2017 11:00 atbildēt
ne pirmā un ne pēdējā pļurkstētāju izgāšanās, turpinājums sekos
 
#
? 17.marts 2017 10:37 atbildēt
ko?
 
Skatīt visus 7 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers