Par viesnīcas projektu Vecrīgā, Rātslaukuma malā, aktīvi diskutēja 2014. gadā, bet pēc tam iestājās relatīvs klusums. Tagad Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis izteicis viedokli, ka šā projekta turpinājums ir noticis necaurskatāmi. Viesnīca tiks paplašināta, sākotnēji plānotajai ēkai abos galos piebūvējot vēl pa ēkai.
Arī pirms pāris gadiem tika spriests par to, ka vēlams Rātslaukuma malā uzbūvēt nevis tikai vienu ēku, kas ar saviem atklātajiem ugunsmūriem stāvētu vientulīga kā Anglijas karaliene, bet ieteicams apbūvēt visu kvartālu. Pilsētas arhitekts Gvido Princis sarunā ar Neatkarīgo saka: viņš neiebilst pret to, ka Grēcinieku ielā 25 nevajadzētu būvēt vai apbūvēt visu kvartālu, sakārtojot to pilnā apjomā, taču norāda, ka nepieciešama sabiedrības iesaiste un atklāts arhitektonisko ideju konkurss, bet tas nav darīts. Savukārt arhitekts Jānis Krastiņš izskaidro, ka zemesgabali Grēcinieku ielā starp Kungu ielu un tagadējo Mazo Grēcinieku ielu stāv tukši kopš četrdesmito gadu nogales, kad tur nojauca Otrā pasaules kara laikā izpostīto ēku paliekas. «Tagad radusies iespēja šo vietu sakārtot pilnā apjomā, uzceļot ēku ne tikai zemesgabalos kvartāla vidējā daļā, bet apbūvējot visu kvartālu, jo pasūtītājs - UAB Nevertel - ieguvis kvartāla abos galos esošo zemesgabalu ilgtermiņa nomas un apbūves tiesības. Apbūvējot visu kvartālu šajā Grēcinieku ielas posmā, ne tikai atsevišķiem speciālistiem, bet, šķiet, visiem kļūs uzskatāmi skaidrs, ka Grēcinieku ielas apbūve jāatjauno visā tās garumā - līdz pat tās nobeigumam krustojumā ar 11. novembra krastmalu. Kļūs skaidrs, ka arī Okupācijas muzeja paplašinājuma fasādei jābūt korekti iekļautai Grēcinieku ielas apbūves frontē, nevis kā pašreizējā priekšlikumā jāveido nejaušs atvirzījums nejaušā savērsumā. Pabeidzot Grēcinieku ielas apbūvi līdz 11. novembra krastmalai, sāks iezīmēties telpiskais ietvars vietai, ko pašlaik dēvē par Latviešu strēlnieku laukumu, lai gan patiesībā tas ir nejaušību rezultātā izveidojies, Vecrīgā absolūti neiederīgs tukšums, kuram nav nekādas jebkuram laukumam nepieciešamās pilsētbūvnieciskās kvalitātes pazīmes.»
J. Krastiņš iesaka pārskatīt lēmumus par pirms 10 gadiem izprojektēto ēku arhitektūras kvalitāti.
G. Princis vērš uzmanību uz to, ka konkursa organizācija neliecina par labas prakses principu ievērošanu konkursu rīkošanā - nav plānota būvprogrammas un godalgoto darbu izstāde vai publicēšana, turklāt jau sākotnēji bijusi ierobežota brīva ideju konkurence, jo konkursa nolikums pieļāva dalību tikai pretendentiem ar 10 gadu profesionālās prakses pieredzi un diviem realizētiem līdzīga rakstura objektiem. Viņa secinājums: «Uzskatu, ka, ņemot vērā esošo sabiedrības interesi par projektu, būtu nepieciešams publiskot godalgotos darbus kopā ar institūciju pārstāvju un profesionālās žūrijas locekļu individuālajiem vērtējumiem Vecrīgas vērtību kontekstā, pretējā gadījumā pastāv reāls risks, ka sabiedrībai tiks uzspiests tikai pasūtītājam ērts arhitektoniskais risinājums šajā Vecrīgas daļā, kas nebūtu pieļaujams.»
Lietuvas kompānijas Nevertel pārstāve Latvijā Ramona Miglāne vakar Neatkarīgajai sacīja, ka nav pilnvarota sniegt komentārus, bet to, ja uzskatīs par nepieciešamu, darīs UAB Nevertel.
