Pussabrukusī ēka Rīgā, Buru ielā 9, nav bijusi vienīgā, no kuras nezināmās tālēs jādodas privatizētu dzīvokļu iemītniekiem. Nu arī Akmeņu ielas 15. nama iedzīvotāji saņēmuši vēstules ar paziņojumu nekavējoties pārtraukt ēkas ekspluatāciju. Cilvēkiem saprotamā valodā tulkojot, tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem jāizvācas un pašiem jāatrod vieta, kur dzīvot, kamēr tiks novērsta bīstamā situācija pagrabā, – tur steidzami jāremontē nesošās konstrukcijas.
Sodiet, bet prom neiesim!
Pie Akmeņu ielas 15. nama sastaptā Jeļena vakar ar ģimeni bija izgājusi pastaigā un strikti pateica – nē, šo māju neatstāšot. Kur ar zīdaini lai dzīvo? Vai viesnīcā? Iedzīvotāji ir saņēmuši Rīgas būvvaldes paziņojumu, kurā teikts, ka nekavējoties no ēkas jāizvācas un jāsāk remonts. Saskaņā ar būvvaldes uzdevumu RNP ir jānodrošina mājas iemītnieku izvietošana un līdz 26. novembrim mājas konservācija. Ēkai Akmeņu ielā 15 nekavējoties jāizstrādā konservācijas projekts, jānostiprina balsti, lai novērstu bīstamību, tikmēr iedzīvotājiem jāsameklē miteklis citviet. Ja viņi to nedarīs, var saņemt naudas sodu.
Šodien iedzīvotājiem plānota sapulce kopā ar mājas pārvaldnieku – SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP), bet svētdien, 18. oktobrī, iedzīvotāji paredzējuši sasaukt kopsapulci, lai lemtu arī par biedrības dibināšanu.
Eksperti neļauj dzīvot
«Tehniskās ekspertīzes veikšanu nenosaka būvvalde. Tās jāveic sertificētam speciālistam, kas jāalgo ēkas īpašniekam vai apsaimniekotājam. Saņemot no viņiem informāciju, būvvalde pieņem lēmumu, kādā apmērā ēku nedrīkst ekspluatēt,» skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka. Likums gan nenosakot, ka ekspertīzes slēdziens jāiesniedz būvvaldē, tomēr RNP to darot.
Jeļena ir sašutusi: ja mājas pārvaldnieks RNP būtu laikus rīkojies, apsekojis tam uzticēto īpašumu un konstatējis, ka pagrabā krājas ūdens, tad problēma būtu atklāta agrāk. Tagad trauksmi sacēluši sanitārtehniķi. Iedzīvotāji ir pateikuši, ka māju neatstās, jo būvvaldes paziņojumu uzskata par pārsteidzīgu. Jeļena apgalvo, ka ēkai uzkrājums ir un tāds pastiprināti veidots kopš vasaras, tātad avārijas situāciju var novērst. Kā vakar pārliecinājās Neatkarīgā, tas jau tiek darīts.
Neapšaubot sertificētu speciālistu secinājumus, diemžēl nerodas pārliecība, ka Zolitūdes traģēdijas tiesvedības kontekstā attiecīgie speciālisti un eksperti nerīkojas pēc principa – ka tikai kaut kas nenotiek. Tāpēc labāk sabiezināt krāsas, lai dzīvokļu īpašnieki paši tiek galā, nekā atbildēt tiesā vai vismaz parlamentārās izmeklēšanas komisijā.
Ne pirmā, ne diemžēl pēdējā
Neatkarīgā atļaujas izteikt šādu pieļāvumu kaut vai tāpēc, ka gandrīz pretī Akmeņu ielas 15. namam atrodas cita māja (nr. 22) ar lielām plaisām deformētās sienās, izdegušiem un bīstami ļodzīgiem griestu pārsegumiem, mēsliem piegāztu, smirdīgu telpu un graustam līdzīgu pamestu un izdemolētu katlu māju. To pat nav ieteicams nojaukt, lai nesagāztos pašvaldības īpašumā esošā dzīvojamā māja. Tagad grausts vismaz kalpo par stuti. Nama iedzīvotāji stāsta, ka jau pusgadu cenšas no RNP saņemt ekspertīzes slēdzienu (tas izmaksājis vairāk nekā 500 eiro) par mājas stāvokli, lai gan ar neapbruņotu aci redzams, ka tajā dzīvot kļūst arvien bīstamāk. Slēdziena nav. Dzīve turpinās. Tikmēr, kā stāsta Valentīns, RNP piedāvā šai mājai ielikt metāla durvis, nevis novērst patiešām būtiskas avārijas situācijas. Vienlaikus iedzīvotājiem tiek pārmests – jums ir parādi, uzkrājuma nav, tāpēc par remontu nevar būt ne runas. «Kam mums tās metāla durvis, ja ēka ļogās?» neizpratnē ir Valentīns. Līdzīgus pārmetumus RNP ir adresējuši arī Akmeņu ielas 15. nama iedzīvotāji – kālab novērstas, viņuprāt, nebūtiskas problēmas, nevis laikus remontēts tas pats nelaimīgais pagrabs?
RNP jau informēja, ka uzņēmuma pārvaldībā ir gandrīz 30 ēku, kuru tehniskais stāvoklis ir kritisks. Pirms dažiem gadiem toreizējā Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna prognozēja – ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs kur dzīvot.
Acīmredzot M. Rubīnas prognozes piepildīsies krietni agrāk, jo diez vai ēka Akmeņu ielā 22 nostāvēs 20 gadu. Tad jau simtgadīgajam Akmeņu ielas 15. namam ir lielākas cerības pārdzīvot vēl vienu gadsimtu.
Secinājumi: reāli vai ciniski?
Jāatgādina, ka 2006. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments apmaksāja pētījumu, kura mērķis bija apzināt PSRS laikā būvēto sērijveida dzīvojamo māju stāvokli. Pilsēta vēlējās noskaidrot, kā izdevīgāk rīkoties – atjaunot ēkas vai nojaukt un būvēt to vietā citas. Pētījumā secināts, ka lielākā daļa ēku netālu no pilsētas centra uzbūvētas 50.–60. gadu mijā un to renovācija «ir jāizskata ļoti pārdomāti. Ieņēmumi nesedz uzturēšanas izdevumus, iedzīvotāju vidū daudzi ir pensionāri ar ierobežotiem līdzekļiem, un maz iespējama pašu dzīvokļu īpašnieku iniciatīva māju atjaunošanā. Tehniskā stāvokļa ziņā tās ir visvairāk nolietotās mājas. Šeit jāizskata iespējama māju nojaukšana un vietā jaunu māju rajonu būvniecība.» Tieši par to ir nobažījušies arī Akmeņu ielas 22. nama iedzīvotāji – dzirdot runājam, ka viņu apdzīvotā divstāvu ēka būtu jānojauc. Kad to pateiks privatizēto dzīvokļu īpašniekiem?
