Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

Stūra māja pret Nākotnes namu - viedokļu sadursme

PIEBŪVE PAZEMINĀS VĒRTĪBU. Okupācijas muzeja modernisma stilā celtajai ēkai, ir pārliecināti arhitekti © Publicitātes foto

Okupācijas muzeja piebūves jeb Nākotnes nama projekts kopš 2007. gada ir iestrēdzis, un pašlaik vairāki arhitekti ir pauduši pārliecību, ka tas arī nebūtu jāīsteno, jo no tā ciestu šis modernisma arhitektūras piemineklis. Viņi domā, ka šim nolūkam ļoti labi izmantojama būtu Stūra māja jeb bijusī LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) ēka.

«Mēs aizstāvam Okupācijas muzeju kā elegantu modernisma piemēru,» Neatkarīgajai teica arhitekte Zaiga Gaile, kura kopā ar vēl 20 arhitektiem ir iesniegusi vēstuli Kultūras ministrijai, Rīgas domei, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un citām institūcijām, rosinot Okupācijas muzeja piebūvi necelt, bet projektam paredzēto naudu novirzīt Stūra mājas atjaunošanai. Piebūve plānota, jo muzeja darbinieki sūrojušies par telpu trūkumu, taču patiesībā – to esot pietiekami, jo pagrabtelpas vien aizņem

300 kvadrātmetru. «Pirms tapa projekts, neviens pat neapsvēra citus variantus, un radās iespaids, ka pagrabā nav pat iegājuši un izvērtējuši (ieskaitot Gunāru Birkertu), ko un kā to varētu izmantot. Uzstādījums, ka trūkst telpu, ir tautas maldināšana, kā arī nepārdomātas un nesaimnieciskas rīcības rezultāts,» norāda arhitekte. Viņa esot pārliecināta, ka glabātavu, izstāžu zāli un visu pārējo varēja ietilpināt esošajā apjomā – vajag tikai izplānot labu apgaismojumu. Turklāt tagad, kad atdzīvināta Stūra māja, tā būtu gluži labi izmantojama arī Okupācijas muzeja vajadzībām.

Arī māksliniece Džemma Skulme pievienojas Z. Gailei, norādot uz VDK ēkas piemērotību muzeja funkcijām, turklāt tās vieta atšķirībā no Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā vien jau esot simboliski atbilstoša.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis vairāk atbalsta šāda projekta (tas pašlaik ir nonācis pilsētas būvvaldē) atlikšanu nekā īstenošanu, lai gan ar to viņš neesot detalizēti iepazinies: «Arī man profesionāli rodas bažas, vai, uzbūvējot piebūvi, netiks mazināta esošā objekta arhitektoniskā vērtība. Tāpēc domāju, ka atteikšanās no projekta realizācijas ir apsverama doma.» Tāpat kontekstā ar ideju par Stūra māju – redzot, cik veiksmīgi īstenojies tās projekts, jādomā, ka OM vajadzībām varētu izmantot arī šīs telpas. G. Princim gan neesot informācijas, vai to ir iespējams izdarīt un vai projektu var apturēt, jo ne muzeja vadība, ne arī G. Birkerts par tādu variantu noteikti negribot neko dzirdēt.

Okupācijas muzeja pārstāve Līga Strazda uzsver, ka atteikties no celtniecības noteikti nevajadzētu: «Primārais mums ir jauna ekspozīcija, un tai esošajā ēkā nepietiek vietas – tas ir skaidrs. Tāpēc – lai muzejs varētu strādāt, nevis eksistēt, jāceļ Nākotnes nams.» Jāņem vērā, ka šogad beidzas arī īres līgums par telpu izmantošanu Raiņa bulvārī 7, kur atrodas pagaidu ekspozīcija. Taču pats svarīgākais: lielais ziedojumu apjoms, kas pašlaik sasniedzis jau pusotru miljonu eiro.

«Saziedojuši ir gan Latvijas iedzīvotāji, gan lielākoties ārvalstnieki. Summa ir iespaidīga! Ja tagad viņiem paziņosim, ka neko nebūvēsim un jauno ekspozīciju neveidosim – tas būtu milzīgs apgrūtinājums mums, muzejam, kas tapis, pateicoties privātiem atbalstītājiem,» uzsver L. Strazda, akcentējot to, ka Stūra māja tomēr ir ar citu vēstījumu nekā Okupācijas muzejs, tāpēc tā nebūtu izmantojama.

Kultūras ministrijas eksperts Jānis Dripe par Z. Gailes un citu arhitektu ierosmi nav sajūsmā. Viņš saskata šajā lietā nelāgas zemūdens straumes, kas ietekmējušas kolēģu vērtējumu. Esot mazliet dīvaini, kāpēc tas notiek tieši tagad, nevis tad, kad šo projektu sāka izstrādāt. Savulaik pat runāts par nepieciešamību to nojaukt, bet nu uzsvērta objekta arhitektoniskā vērtība. Pašlaik valsts jau ieguldījusi 400 000 eiro, tāpēc pateikt tam nē nebūtu saprātīgs solis. «Galu galā ir taču tiesiskā paļāvība. Ja neko nedarām, tad Okupācijas muzejs nevar atgriezties vecajās telpās un muzeja funkcijas tiek apturētas. Tā ir milzīga atbildība to represēto priekšā, kuriem šī vieta ir ļoti svarīga un kuri gaida projekta īstenošanu,» teic J. Dripe.