Ienesīgie atkritumi: vieni miljonus izmet, otri atrod

Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumiem par miljoniem eiro izmešanu atkritumos vajadzētu šokēt, taču Latvijas pašvaldību iedzīvotāji jau iepriekš aptaujā VK atzinuši, ka viņiem ir grūti izprotama atkritumu maksas aprēķināšanas kārtība.

 Viens no aptaujas mērķiem bija tieši tāds – noskaidrot, vai iedzīvotāji saprot, par ko un cik maksā. Atsaucība bija ļoti liela, janvāra sākumā Neatkarīgajai teica VK pārstāve Ilva Liepiņa-Milzarāja.

Piemēram, nepareizi izmantojot maksas aprēķina metodiku, 25 pašvaldībās «atkritumu saražotāji», tajā skaitā iedzīvotāji, ir pārmaksājuši vairāk nekā divus miljonus eiro par faktiski neesošu atkritumu apglabāšanu atkritumu poligonā. VK secinājusi, ka 2,5 gadu laikā iedzīvotāji par atkritumu apsaimniekošanu ir pārmaksājuši kopumā vairākus miljonus eiro – 44 pašvaldībās no 2012. gada janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam no atkritumu radītājiem, tajā skaitā iedzīvotājiem, ir nepamatoti iekasēta atkritumu apsaimniekošanas maksa 3 647 341 eiro apmērā.

Tas noticis dažādu iemeslu dēļ. Viens no tiem – atkritumu apsaimniekotājs nepamatoti iekasējis dabas resursu nodokli par atkritumu poligonam faktiski nenodotu atkritumu apglabāšanu. Manipulēt iespējams ar pārrēķina koeficientiem, savākto kubikmetru skaitu mākslīgi palielinot. Nepareizi pārrēķinot atkritumu apjomu no tilpuma (kubikmetri) vienībām svara (kilogrami) vienībās, tiek nepamatoti palielināta atkritumu apsaimniekošanas maksa. Piemēram, ka viens atkritumu kubikmetrs sver 200 kilogramu. Taču tas nav korekts aprēķins. VK konstatējusi, ka šādu darbību rezultātā Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada, kā arī Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģiona atkritumu radītāji, tajā skaitā iedzīvotāji, par atkritumu apglabāšanu kopumā pārmaksājuši 2 076 380 eiro. Poligonā reāli noglabātais atkritumu apjoms ir bijis par 300 432 kubikmetriem mazāks nekā norādīts rēķinos iedzīvotājiem. Izrādās, ka vienā kubikmetrā ietilpstošais atkritumu daudzums pašvaldībās ievērojami atšķiras. Vēl viena iespēja tikt pie miljoniem atkritumu apsaimniekošanas nozarē ir dabas resursu nodokļa piemērošana. Pat samazinot poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, no iedzīvotājiem šis nodoklis tiek iekasēts iepriekšējā apjomā. Pusotra gada laikā tādējādi nepamatoti iegūti 1,57 miljoni eiro. VK informē, ka revīzijas mērķis ir pārliecināties, vai pašvaldības ir nodrošinājušas, ka atkritumu apsaimniekošanas maksā iekļautas tikai pamatotas izmaksas, un vai pašvaldības un Valsts vides dienests nodrošina, ka tiek ievērotas vides aizsardzības prasības. Pašvaldības ir atbildīgas par to, lai visi atkritumu radītāji būtu noslēguši līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju. Vairākas pašvaldības izpelnījās aizrādījumus tāpēc, ka daudzi privātmāju īpašnieki nav noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu. Lubānas novadā ir 609 individuālās mājsaimniecības un 556 daudzdzīvokļu mājas. Līgumus par atkritumu apsaimniekošanu noslēguši tikai 57 procenti privātmāju īpašnieku un 90 procenti daudzdzīvokļu māju. Neretas novadā 55 procenti individuālo māju mājsaimniecību nav noslēgušas atkritumu apsaimniekošanas līgumus, bet Vārkavas novadā – tikai 33 procenti. VK norāda, ka tādējādi netiek novērsta vides piesārņošana, jo atkritumi kaut kur jāizmet vai jānorok, un, iespējams, līgumus noslēgušie iedzīvotāji ir spiesti apmaksāt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus arī par līgumus nenoslēgušajiem iedzīvotājiem. Izrādās, ne visas pašvaldības zina, cik individuālo mājsaimniecību atrodas to teritorijā.