Balkoni turpina krist

Pēdējos gados ne reizi vien Rīgā izskanējusi informācija, ka nokritis kāds balkons un cietis cilvēks. Arī pagājušajā nedēļā Grīvas ielā 11 otrā stāva balkonam noplīsa margas un no tā nogāzās vīrietis. Rīgas domes informācija liecina, ka šo ēku apsaimnieko privāts apsaimniekotājs.

Pašvaldība esot nosūtījusi brīdinājumu ēkas apsaimniekotājam par nepieciešamību veikt ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu. Arī normatīvo aktu regulējums paredz, ka namu apsaimniekotājiem reizi gadā ir jāpiesaista sertificēts eksperts, kas veic ēkas vispārēju tehniskā stāvokļa novērtējumu. Iedzīvotājiem ir tiesības iepazīties ar šo sertificēto ekspertu atzinumiem. Tomēr, kā liecina Neatkarīgās pieredze, iespēja iepazīties ar eksperta slēdzienu gan ir, tomēr saprast, kas rakstīts slēdzienā, ir grūti. Vispirms jau – piemēram, pašvaldības apsaimniekotājs izvērtē tikai balkonu, bet ne lodžiju tehnisko stāvokli. Kāda rīdziniece bija nobažījusies par sava balkona drošību un izsauca pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks speciālistus. Viņa saņēma vēstuli ar secinājumiem, kas bija rakstīti tik tehniskā valodā, ka pensionāre apmulsa. No atsūtītās vēstules viņa izlobīja, ka viņas dzīvokļa balkons esot lietojams un drošs, vien nedrīkst uz tā likt velosipēdu, puķu podus un atspiesties pret margām. Taču – ja jau tas ir drošs, kāpēc lai neatspiestos pret margām? Uz šo jautājumu atbildi viņa neguva.

Rīgas dome gan atgādina, ka šogad pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks aicināja iedzīvotājus ziņot par bīstamiem balkoniem un aicināt speciālistus pārbaudīt to tehnisko stāvokli. Diemžēl iedzīvotāji neesot atsaucīgi – pašvaldība apsaimnieko apmēram 4300 dzīvojamo māju, bet saņemti apmēram 150 pieteikumi. Uzņēmums informē, ka visbiežāk sastopamās problēmas ir margu konstrukciju korozija un nestspējas zaudēšana, kā arī balkona plātnes betona erozija un stiegrojuma korozija. Bojājumi rodas tāpēc, ka margas netiek regulāri krāsotas, kā arī nav ierīkota balkona plātnes hidroizolācija.