Mārupes novads robežojas ar Pārdaugavu tik cieši, ka īsti nevar sajust, kur sākas un kur beidzas Rīga. Kā dzīvojas mārupiešiem, vairāk stāsta novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
– Kā jūs jūtaties tik tuvu pilsētai un tomēr laukos?
– Mēs esam Rīgas tuvākie lauki un vienlaikus esam tuvāk Rīgas centram nekā pilsētas mikrorajoni, piemēram, Bolderāja, Jugla, Pļavnieki un Mežciems. Mārupes iedzīvotāju pieauguma tendence un interese par nekustamajiem īpašumiem apliecina, ka cilvēkiem patīk dzīvot laukos – tas, šķiet, mūsos palicis vēl no senču laikiem.
Patlaban, pēc oficiālās statistikas, Mārupes novadā deklarējušies nepilni 18 tūkstoši, taču reāli dzīvo vairāk par 20 tūkstošiem cilvēku. Ik gadu iedzīvotāju skaits pieaug par 300 līdz 500 cilvēkiem, kam pamatā ir migrācija uz Mārupi, kā arī demogrāfija – ik gadu Mārupē piedzimst vairāk nekā 300 bērnu, kas ir uz pusi vairāk nekā to, kas gada laikā aiziet viņā saulē. Iedzīvotāju vidējā vecuma ziņā esam viena no jaunākajām Latvijas pašvaldībām – šeit ir liels jauno ģimeņu īpatsvars. Jāatzīmē, ka arī uz laulāšanos mārupieši nav jāskubina – ik gadu svinam ap 70 kāzu. Priecē, ka mūsu novadā vairāk nekā 400 ģimenēs aug trīs un vairāk bērnu.
– Izklausās uz fantastikas robežas – divreiz vairāk piedzimušo nekā mirušo, turklāt bērni aug kuplās ģimenēs. Kāds ir jūsu subjektīvais viedoklis – kāpēc tieši Mārupē, jo ne tuvu ne visas pašvaldības var ar šādiem skaitļiem lepoties.
– No vienas puses, tas ir valsts kopējās ekonomikas stāvokļa uzlabošanās rezultāts, kā arī mūsu pašvaldības ieguldījums. Piemēram, daudzbērnu ģimenēm piešķiram 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, kas Mārupē, kur ir augsta zemes kadastrālā vērtība, gadā dod iespēju ietaupīt pat 600 līdz 700 eiro. Tāpat palīdzam iegādāties mācību līdzekļus, turklāt, nešķirojot, vai konkrētais bērns ir deklarēts Mārupē. Ja ģimene šeit dzīvo un bērni iet vietējās skolās, tad palīdzība tiek piešķirta. Un, protams, pats galvenais ir sakārtotā pirmsskolas un tālākās izglītības sistēma un mūsu atbalsts interešu izglītībai.
– Jaunām ģimenēm ir vajadzību vairāk un prasības pret dzīves vidi augstākas. Nodokļu maksātāji vēlas zināt – kādiem mērķiem pašvaldība izmanto tai piekrītošo nodokļu daļu?
– Cilvēki sakārtotā vidē vēlas dzīvot šodien, nevis kaut kad nezināmā nākotnē, tāpēc mūsu uzdevums ir sakārtot infrastruktūru atbilstoši šodienas tendencēm. Mārupē ir daudz jaunās apbūves teritoriju – faktiski apbūvēti ir bijušo kolhozu lauki, un ir nepieciešams no jauna izbūvēt gan ceļus, gan ūdens un kanalizācijas sistēmu. Tās ir galvenās jomas, kur tiek izmantoti iedzīvotāju samaksātie nodokļi. Otra lielākā investīciju sadaļa ir sociālās infrastruktūras attīstība – bērnudārzi un skolas, atpūtas, sporta un kultūras iestādes.
– Vai jūs spējat nodrošināt vietas bērnudārzos un skolās?
– Bērnudārzi ir aktualitāte jau vairākus gadus. Līdz šim ļoti veiksmīgi sadarbojāmies ar privātajiem bērnudārziem un vecāki praktiski nejuta atšķirību, vai bērns iet privātajā vai pašvaldības bērnudārzā. Izmaksas bija ļoti līdzīgas. Tagad valsts ir pieņēmusi jaunus noteikumus, kas privātajiem bērnudārziem dod iespēju prasīt samaksu par bērna uzturēšanos pēc saviem ieskatiem. Līdz ar to dažos bērnudārzos vecākiem papildus ir jāpiemaksā 100, 150 un pat 200 eiro. Faktiski valsts radīja nevienlīdzīgus noteikumus bērnu vecākiem.
– Un ko tad tagad darīt?
– Rindā uz pašvaldības bērnudārzu ir 1112 bērnu. No viņiem 720 pašlaik iet privātajos bērnudārzos un 136 ģimenes izmanto auklīšu pakalpojumus. Patlaban notiek divu jaunu bērnudārzu būvniecības process – vienā no tiem būs 100 vietu, otrā 280 vietu, kas papildinās jau esošās – kopumā 784 – vietas pašvaldības bērnudārzos.
Atzīmēšu, ka lielākais no jaunajiem bērnudārziem atradīsies ģeogrāfiski izdevīgā vietā starp Mārupi un Jaunmārupi uz divu hektāru liela zemesgabala. Jaunajam objektam izmantosim jau praksē pārbaudītu pirmsskolas izglītības iestādes projektu – esam pārliecinājušies, ka tas ir funkcionāli piemērots jaunajiem mārupiešiem.
Taču ar ieplānotajiem projektiem vien nepietiek. Lielākā problēma ir finansējuma piesaiste. Diemžēl Mārupei un citām Pierīgas pašvaldībām izglītības iestāžu attīstībai nav pieejami valsts un ES fondu līdzekļi – faktiski valsts ar dažādām metodēm mēģina piespiest cilvēkus dzīvot reģionālās attīstības centros un lielajās pilsētās, bet neatbalsta Pierīgas teritorijas, kur cilvēki tiešām paši vēlas dzīvot.
Saistībā ar izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā Pierīgas pašvaldībām bija tikšanās ar Finanšu ministriju, kā rezultātā ir nedaudz izmainīti Ministru kabineta noteikumi – tagad tie paredz finanšu resursu pieejamību arī izglītības iestāžu attīstībai Pierīgas pašvaldībās. Visu, ko esam izdarījuši līdz šim laikam, esam paveikuši par nodokļu maksātāju naudu, ņemot aizņēmumu Valsts kasē. Summa, ko ik gadu maksājam pašvaldību izlīdzināšanas fondā – šogad ir jau 4,5 miljoni eiro –, ir līdzīga tai, ko savas infrastruktūras attīstīšanai aizņemamies Valsts kasē. Es domāju, ka īsti godīgi tas nav.
– Vai skolu kapacitāte atbilst bērnu skaitam?
– Skolas mūsu novadā ir ļoti labas, un vecāki izvēlas sūtīt bērnus skolā tepat tuvu pie mājām. Tāpēc mums nākas skolas paplašināt un radīt arvien jaunas telpas. Neskatoties uz mūsu centieniem, visiem bērniem vietas nepietiek un daudziem nākas braukt uz skolu Rīgā, kaut arī Pārdaugavas skolas arī ir ļoti noslogotas. Vislielākais bērnu skaits un nepieciešamība pēc papildu telpām ir pamatskolas vecuma grupā. Šobrīd paplašinām Jaunmārupes pamatskolu – būvējam jaunu korpusu, kā arī rekonstruējām Mārupes pamatskolas veco ēku. Plānojam nākamgad rekonstruēt Mārupes vidusskolas vecās mācību telpas, modernizēt sporta laukumu.
Vidusskolas vecumā situācija, no vienas puses, ir vienkāršāka, jo daudzi, it īpaši labākie, iestājas kādā no Rīgas ģimnāzijām – šis process vērojams jau no septītās klases, kad skolēni var startēt uz vietām proģimnāzijas klasēs. Taču mēs vēlamies, lai arī tie, kuri paliek mūsu vidusskolā, mācītos un attīstītos – ar mērķi paaugstināt vidusskolēnu interesi par mācībām un uzlabot sekmes, pašvaldība labākajiem skolēniem maksā stipendijas.
Ļoti labi sevi ir apliecinājusi pirms dažiem gadiem vidusskolā atvērtā komercklase – tā ir iespēja jaunietim iegūt ne tikai vispārējo vidējo izglītību, bet arī profesionālas ievirzes zināšanas. Komercklase ir augsti novērtēta – konkursā Jaunais ekonomists 2015 gan Mārupes vidusskolas skolotāja, gan viens no viņas audzēkņiem bija starp pieciem labākajiem Latvijas mērogā.
– Mēs visu laiku runājam par Rīgas tuvumu, kurā koncentrējas ne tikai labākie skolēni, bet tā paņem arī labākos skolotājus. Ko jūs viņiem varat piedāvāt, lai tie neaiziet strādāt uz Rīgu?
– Mēs šo tendenci apzināmies, tāpēc pašvaldība ir radusi iespēju saviem skolotājiem piemaksāt pie algas. Tā pie mums ir pietiekami konkurētspējīga, kas mums dod iespēju pieaicināt arī ļoti labus pasniedzējus. Pie mums skolotāji brauc arī no Rīgas un Jelgavas.
– Lai arī cilvēki pie jums ir jauni, ārsti viņiem tomēr vajadzīgi. Cik sakārtota ir veselības aprūpes sistēma?
– Novadā ir vairākas ārstu prakses – tajā skaitā pa vienai praksei Tīrainē un Skultē un pa divām Mārupē un Jaunmārupē. Pagājušajā gadā mēs Jaunmārupes ciemā uzbūvējām sabiedrisko ēku, kurā izveidojām piemērotas telpas ārstu praksei, un tuvāko divu gadu laikā uzlabosim telpas Mārupes un Tīrianes ārstu praksēm.
Līdz ar to, ka Rīga ir tik tuvu, nav nekāda pamatojuma veidot veselības centrus ar sarežģītām iekārtām un specifiskiem speciālistiem. Izdevīgāk ir izmantot Rīgas klīniku un veselības centru pakalpojumus.
– Braucot pa Mārupi, nerodas sajūta, ka esam laukos – satiksme ir dzīva, un tam ir loģisks pamatojums – Mārupes novadā atrodas gan lidosta, gan citi lieli uzņēmumi, tajā skaitā ar transportu un loģistiku saistītie. Kā sabalansēt mierīgu un kvalitatīvu dzīves vidi ar spēcīgu uzņēmējdarbību?
– Situācija nav vienkārša – padomju laikos mūsu novads bija izteikta lauksaimnieciskās ražošanas teritorija. Likumsakarīgi, ka lauksaimnieciskā ražošana neprasa lielas elektroapgādes jaudas. Šobrīd situācija ir cita – lauksaimnieciskā ražošana ir zaudējusi savu aktualitāti, tās vietā nāk cita veida uzņēmējdarbība, kam nepieciešama daudz lielāka elektroapgādes jauda. Esam noslēguši līgumu ar Ekonomikas un satiksmes ministriju par jaunas elektroapgādes apakšstacijas būvniecību, kas, pirmkārt, nepieciešama lidostas Rīga saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Pēc tam šo iespēju varētu izmantot arī citi uzņēmumi.
Līdz ar to, ka enerģijas jaudu ir maz, Mārupē izveidojušies uzņēmumi ar zemu enerģijas patēriņu – loģistikas un transporta uzņēmumi, kas rada atkal citu problēmu – ielu tīkls nebija piemērots intensīvai smagā transporta kustībai un aizvien pieaugošajam privātā transporta skaitam. Lai viens otram netraucētu, vēlamies izveidot sistēmu, kurā smagajam transportam ir atvēlētas atsevišķas ielas, lai smagais transports ērti varētu nokļūt uz apvedceļa, galvenajām maģistrālēm un lidostu Rīga. Atzīmēšu, ka smagā transporta klātbūtne jūtama saistībā arī ar novada teritorijā aktīvo nekustamo īpašumu būvniecību.
– Kā jūs vērtējat potenciālo Rail Baltica savienojumu ar lidostu Rīga, kas jebkurā gadījumā šķērsos Mārupes novada teritoriju?
– Mēs izvērtējām esošo dokumentāciju un pieejamos pētījumus, kas apstiprina mūsu domas – ekonomiskā pamatojuma šādam savienojumam nav. Tāpat apzināmies, ka Latvijai savienojums ar lidostu ir politisks lēmums. Turpmākajā projekta gaitā Mārupes pašvaldības deputāti kopā ar iedzīvotājiem palīdzēsim valdībai izvēlēties labāko dzelzceļa pieslēguma variantu lidostai Rīga. Otrs neskaidrākais posms projektā šobrīd ir kompensācijas mehānisms nekustamajiem īpašumiem – pagaidām īpašnieki ir neziņā, kā tas tiks realizēts.
– Ko vēlaties pateikt iedzīvotājiem pirms novada svētkiem, kuri šogad 8. augustā tiek rīkoti par godu Mārupes novada 90 gadu jubilejai?
– Gribētos, lai iedzīvotāji ikdienā aktīvāk veidotu interešu grupas, biedrības un nāktu ar saviem priekšlikumiem uz domi, kā arī vienotos dažādos neformālos pasākumos, kas dzīvi novadā padarītu vēl aizraujošāku un krāsaināku. Tāpēc ir prieks, ka novada svētku rīkošanā tomēr iesaistījušies daudz iedzīvotāju un uzņēmēju. Aicinu Jaunmārupē no sirds izbaudīt plašo kultūras un sporta aktivitāšu programmu, svinot novada svētkus visiem kopā.
