Šodien, 8. jūlijā, jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimā dod svinīgo zvērestu, iegūstot pilntiesīgu mandātu turpmākos četrus gadus būt par Latvijas augstāko amatpersonu.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti norāda, ka primārie jaunā prezidenta darbi būtu demogrāfiskās problēmas risināšana, skaidras vīzijas sniegšana par valsts virzību tuvākajos gados, kā arī uzticības atjaunošana valsts varai.
Raita KARNĪTE, ekonomiste:
– Andrim Bērziņam jādara viss iespējamais, lai valsts pārvalde atgūtu sabiedrības uzticību. Un šis process jaunajam Valsts prezidentam ir jāsāk ar sevi, apliecinot arī lojalitāti sabiedrībai. Tāpat A. Bērziņam ir jāsniedz sabiedrībai skaidra vīzija par valsts virzību tuvākajos gados, un šis uzdevums viņam kā tautsaimniekam, iespējams, būs vieglāk veicams nekā kādam no līdzšinējiem prezidentiem. Valsts vadītājam būtu jāsniedz nevis optimistiski naivs, bet objektīvs Latvijas attīstības scenārijs, kuram iedzīvotāji varētu uzticēties. Sabiedrība ir izslāpusi pēc līdera, kuram var ticēt.
Andris JAUNSLEINIS, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs:
– Primāri es vēlētos dzirdēt izvērstus jaunā Valsts prezidenta programmatiskos uzstādījumus – viņa paša redzējumu par procesiem valstī, darba prioritātēm. Viens no aktuālākajiem jautājumiem, kura risināšanā prezidentam nekavējoties jāiesaistās, ir demogrāfiskās situācijas risināšana, kā arī jāveido reāls plāns bezdarba mazināšanai. Paralēli tam A. Bērziņam būtu jāpievēršas uzticības atjaunošanai varai, citādi – ja valstī neviens nevienam neuzticas, nav iedomājama arī izaugsme.
Arnis KAKTIŅŠ, sociologs:
– Nevaru nepiekrist kolēģiem, kas kā primāro jaunā Valsts prezidenta darbu min nepieciešamību atjaunot sabiedrības ticību valsts pārvaldei. Tā nenoliedzami ir kritiski svarīga tēma, taču arī ļoti abstrakta. Tas, protams, nav darbs, kas paveicams rīt līdz pusdienas laikam. Domāju, šis process būs ilgstošs un sarežģīts, turklāt diez vai īstenojams bez būtiskām valsts konstitucionālās iekārtas izmaiņām.
Pats A. Bērziņš līdz šim vairākkārt ir akcentējis, ka viņa svarīgākie uzdevumi ir nodrošināt Latvijas valsts ekonomikas augšupeju un sekmēt iedzīvotāju labklājību. Kā atzina A. Bērziņa kancelejas vadītājs Gundars Daudze, «lai arī šīs frāzes jau daudzkārt ir dzirdētas, Andrim Bērziņam – kā tautsaimniekam, kā ekonomistam – ir diezgan skaidrs redzējums par to, kā tas izdarāms. Kopumā jaunā prezidenta mērķus var raksturot kā drošas un stabilas tautsaimniecības vides stimulēšana».
Neatkarīgās aptaujātie eksperti kā vissvarīgāko jaunās amatpersonas izaicinājumu min nepieciešamību atjaunot sabiedrības uzticību varai un arī pašam A. Bērziņam. Izskanējušas bažas, ka, būdams Saeimā ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, A. Bērziņš izrādīs šim spēkam simpātijas, arī atrodoties jaunajā amatā. G. Daudze gan akcentē: «Prezidents ir ļoti nopietns spēlētājs politikā, tāpēc viņam jābūt politiski neitrālam, nesimpatizējot vienam vai otram politiskajam spēkam. Prezidentam ir jāizmanto visas savas zināšanas un ietekme, sadarbojoties, nevis konkurējot ar parlamentu.»
Tāpat aptaujātie eksperti uzsver, ka, stājoties amatā, A. Bērziņam primāri ir jāsniedz sabiedrībai skaidra vīzija par to, kas mūs nākotnē sagaida finanšu un ekonomikas sektorā. Tiesa, vērtējot objektīvi, viens no jaunievēlētā prezidenta pašiem pirmajiem darbiem varētu izrādīties Saeimas darba organizēšana gadījumā, ja 23. jūlijā notiekošajā referendumā tauta lems atlaist 10. Saeimu. Jāatgādina, ka pēc neuzticības izteikšanas parlamentam vienīgi Valsts prezidents ir tiesīgs noteikt atlaižamās Saeimas darba kārtību un plenārsēžu laiku līdz brīdim, kamēr darbu sāk jaunie deputāti.
***
Pēteris KRĪGERS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs:
– Mani līdz šim ir mulsinājusi Valsts prezidenta institūcija kā tāda, radot neizpratni par tās pilnvarām. Vai nu šī institūcija īsti pareizi nedarbojas, vai arī tai tomēr nav pietiekamu pilnvaru, taču mans galvenais novēlējums Andrim Bērziņam būtu, lai viņš no stadijas var darīt, kurā bija iestidzis līdzšinējais prezidents, beidzot pārietu pie stadijas sāk darīt. Vēlos Valsts prezidentu redzēt kā objektīvu virsuzraugu, kas spējīgs iejaukties procesos un koriģēt valdības darbu. Pārāk bieži līdz šim ir nācies konstatēt, ka Valsts prezidents spēj vienīgi uzstāties ar teorētiskiem referātiem, kuros problēma tiek konstatēta, nevis risināta.
Elīna EGLE, Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāa:
– No jaunā Valsts prezidenta Andra Bērziņa sagaidām ilgtermiņa redzējumu, stratēģiskus lēmumus, mērķtiecīgu un atbildīgu darbību sabiedrības uzticības kāpināšanai valsts politikai, administrācijai, kā arī tiesu varai. Prezidenta darbības prioritātēm ir jābūt nacionālajiem ekonomiskajiem un sociālajiem jautājumiem, kuru sakārtošanai nepieciešams stratēģisks redzējums, nosakot jaunus, apvienojošus un kopīgi sasniedzamus mērķus. Par pamatu var kalpot ekspertu izstrādātie dokumenti kā, piemēram, Nacionālās attīstības plāns, Latvija 2030 un citi, kas norāda uz potenciālajām iespējām, kā arī riskiem. Līdz šim neviena no valdībām, kā arī prezidentūrām nav rūpīgi pievērsusi uzmanību cilvēkresursu jautājumiem, turpinot ignorēt demogrāfijas un migrācijas politikas neesamību valstī. Prezidenta uzdevums ir apvienot lēmumu pieņēmējus kopīgam mērķim un virzīt tos izpildei. Ne mazāk svarīgāka joma, kurā Latvijas Darba devēju konfederācija redz iespējas prezidentam pierādīt sevi, ir starptautiskā arēna. Pārstāvot valsts intereses gan ES līmenī, gan starptautiskajās valstu sarunās, prezidents var veicināt uzticības atjaunošanos Latvijas valstij kā atbildīgam partnerim.
