Lai masu akcijās par labu Valdim Zatleram iesaistītos arī studenti, ar Sorosa fondu saistīti cilvēki solījuši lielus labumus gan studentu līderim, gan masu skatu dalībniekiem – potenciālajiem protestētājiem. Pēdējiem solīta Sorosa apmaksāta bezmaksas ēdināšana un dzirdināšana.
Par šiem solījumiem Neatkarīgajai pastāstīja Latvijas Studentu apvienības (LSA) vadītājs Edvards Ratnieks. Ietekmīgās studentu organizācijas (tās biedri ir visu Latvijas augstskolu studentu pašpārvaldes) prezidentam uzskatāmi arī demonstrēts materiālās labklājības līmenis, kāds varētu iestāties, ja viņš atbalstītu protestu organizētāju mērķus.
Savukārt fakts, ka E. Ratnieks ar labumu solījumiem uzrunāts jau dienu pirms Valda Zatlera sestdienas uzrunas par Saeimas atlaišanu, ir papildu pierādījums izteiktam viedoklim, ka šo lēmumu nu jau aizejošais Valsts prezidents nav pieņēmis «pēdējā brīdī», «pēc sarunas ar premjeru, Saeimas priekšsēdētāju un ģenerālprokuroru» vai kā savādāk, bet gan jau krietni agrāk – balstoties uz tobrīd vēl nezināmu politisku spēku aģitāciju.
Iesākumā – šoks
LSA prezidentam E. Ratniekam piektdien, 27. maijā, ap pulksten 22 zvanījis kāds pazīstams cilvēks no Rīgas Juridiskās augstskolas pašpārvaldes (saprotamu iemeslu dēļ viņa vārds pagaidām netiek atklāts). Liels bijis E. Ratnieka pārsteigums, kad paziņa viņu nevis aicinājis uz kādu piektdienas vakara studentu pasākumu, bet gan izteicis pavisam citus – nopietnus politiskus – priekšlikumus.
Runājusi E. Ratniekam pazīstamā persona, tomēr telefonā nepārprotami bijis dzirdams, ka sakāmo tekstu šai personai priekšā uzcītīgi diktē kāds cits.
Abu zvanītāju teiktais bijis šokējošs, piektdienas vieglajai atmosfērai pilnīgi neatbilstošs. Zvanītāji apgalvojuši, ka Valsts prezidents nākamajā dienā gatavojas veikt «mazu apvērsumiņu» un atlaist Saeimu. Savukārt E. Ratniekam piedāvāts uzstāties televīzijā uzreiz pēc V. Zatlera uzrunas. «Ideja bija tāda – jātaisa protesti un jāpadzen lielie oligarhi,» piedāvājumu raksturoja E. Ratnieks.
Turklāt piedāvājums E. Ratniekam izteikts ne jau kā privātpersonai, bet gan tieši kā LSA prezidentam. Studentu līderis pārsteigts atbildējis, ka viņam neviens nav devis deleģējumu šādai rīcībai, ka viņa vadītajai organizācijai jāaizstāv studentu akadēmiskās, materiālās un kultūras intereses. E. Ratnieks tēlaini norādījis, ka studentu organizācija nevar «pēkšņi nodarboties ar lauksaimniecību». Proti, šīs organizācijas vadība nedrīkst bez pilnvarojuma nodarboties ar lietām, kas ir ārpus organizācijas definētajiem mērķiem.
«Viņi teica: «Tev iedos vietu», ar ko es sapratu, ka iedos amatu. Es atbildēju, ka es tā nestrādāju. Tad man teica – mēs varētu taisīt dažādus plašus jauniešu un studentu protestus. Lai kalpotu tam mērķim, kāpēc Zatlers it kā atlaidīs Saeimu. Sorosa fonds visu nodrošinās un baros, un visu kaut ko darīs, lai tikai mēs tur ejam un protestējam,» sarunas būtību atstāstīja E. Ratnieks. «Pirmajā momentā man bija šoks, ka mani mēģina nopirkt ar kaut kādiem amatiem, kaut kādu iespēju parādīties televīzijā; ka sola kaut kādus atbalstītājus no ārpuses.»
«Vai nepārdomāji?»
Par runātāju nodomu nopietnumu E. Ratnieks pārliecinājies jau nākamajā dienā, kad V. Zatlers tiešām atlaidis Saeimu. Bet vēl pēc dienas (pirmdien) telefona zvans atskanējis atkal. Šoreiz zvanītājs bija kāds Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas. Zinot, ka Rīgas Juridiskā augstskola ir Sorosa fonda dibināta un finansēta struktūra, un ņemot vērā iepriekšējā sarunā minēto, ka Sorosa fonds gatavs ēdināt un dzirdināt protestētājus, E. Ratnieks šo zvanu uztvēra ļoti nopietni.
«Viņš prasīja, vai es neesmu pārdomājis. Droši vien tas bija domāts tā – vai es tagad saprotu, ka tas, ko viņi runā, ir nopietni, pa īstam. Ka viņi nav nekādi viltvārži, ka tas, ko viņi iepriekšējā sarunā minēja, tas arī notika, līdz ar to nav nekāda pamata viņiem neticēt. Es pateicu, ka tā nav telefona saruna,» atcerējās E. Ratnieks.
Tad abi norunājuši satikties otrdien kādā Doma laukuma kafejnīcā. Ņemot vērā, ka iespējami jauni pārsteigumi, E. Ratnieks uz šo sarunu devās bruņojies ar diktofonu un citām fiksējošām ierīcēm.
Būšot direktīva par valodām
«Saruna bija par plašu tēmu loku. Runājām par iespējamiem jauniem politiskiem spēkiem, partiju reitingiem, par atlaisto Saeimu. Jānis teica, ka viņi mēģinās pierunāt Valsts prezidentu, lai viņš darītu vēl radikālākas lietas. Tika saukti uzvārdi, tika norādīti visu partiju, kuras pārvarējušas 5% barjeru, patiesie finansētāji,» stāstīja E. Ratnieks.
Jānis parādījis vērā ņemamu kompetenci politiskajos jautājumos. Jau tobrīd, kad vēl nebija zināmi Valsts prezidenta vēlēšanu rezultāti, Jānis spriedis, ka nav zināms – vai Zatlers ies kopā ar Vienotību vai ne. Aģitējis par to, ka Vienotībai būtu jāiet kopā ar Saskaņas centru, kurš ārkārtas Saeimas vēlēšanās dabūs daudz vietu. «Koalīcija varētu pastāvēt tikai starp šīm divām [partijām],» bijis pārliecināts Jānis. Kad E. Ratnieks iebildis, ka šāda koalīcija varētu izskatīties pēc spļāviena vēlētāju sejās, Jānis pastāstījis: «Pēc kādiem diviem mēnešiem no Briseles atnāks direktīva ieviest abas valodas.» Jānis arī prognozējis, ka no šīs direktīvas pildīšanas praktiski nebūs nekādu izredžu izvairīties, jo, «ja taisa politiskas jukas, nu tā, pietiekami, lai viens otru apbižotu», tad Brisele «uz mums spiedīs, lai mēs paši kaut kā tiekam galā».
Piķis būs!
Savu lomu pēdējā laika notikumos Jānis raksturojis ar šādiem vārdiem: «Pieslēdzos kā propagandas aparāts», jo prezidentam nav ne partijas, ne viņš var noalgot «savu Stendzenieku». Tāpat Jānis stāstīja, ka ir pielicis lielas pūles, lai pārliecinātu Vienotības vadītājus par atbalstu Saeimas atlaišanai: «Braucu ar taksometru no Igaunijas un visu ceļu zvanīju visiem pēc kārtas, sākot ar Dombrovska preses sekretāru, beidzot ar Āboltiņu, un skaidroju, ka tā vajag. Izklausījās tā, ka viņa sāks raudāt.»
Jauna politiska spēka veidošanai «piķis būs», teica Jānis.
Savukārt «apvienība» (iespējams, domāta studentu apvienība) «naudiņu» var dabūt, «cik tev vajag», no Sorosa vai Berezovska, apgalvoja Jānis.
Rēķinu par kafiju Jānis no Rīgas Juridiskās augstskolas samaksājis ļoti interesanti – izvelkot ļoti lielu naudas žūksni un no tā izņemot vienu banknoti. «Acīmredzot gribēja parādīt, kā es varētu dzīvot,» secināja E. Ratnieks un piebilda, ka savu rēķinu apmaksājis pats ar debetkarti.