Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā būtu bīstami, ja Latvijā Valsts prezidentu vēlētu tauta, uzskata bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Bīstamība, viņasprāt, ir iespējamībā, ka tiek iepludināta ārvalstu nauda un ar tās palīdzību ievēlēti valstij nevēlami kandidāti. Ja agrāk tautas vēlēts prezidents būtu atbalstāma iniciatīva, patlaban tā vairs tāda nav, šodien medijiem atklāja Vīķe-Freiberga.
"Šobrīd ar pasaules situāciju, kāda tā ir, un redzot, kādi kandidāti ar naudas palīdzību tiek ievēlēti, tas nav vēlams," viņa noteica.
Komentējot diskusiju par atklātām vai aizklātām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimā, eksprezidente atzina, ka, procesam esot aizklātam, politiķiem ir liela rīcības brīvība, kas gan nereti nemaz nesaskan ar valsts interesēm. "Ja tā lieta būtu atklāta, katrs deputāts atbildētu par savu balsi," atgādināja eksprezidente.
Ņemot vērā, ka partiju sistēma Latvijā ir diezgan sadrumstalota, partijām būtu grūtāk nonākt līdz kādam kopsaucējam un vienotam viedoklim.
Kā ziņots, Saeima 12.februārī noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosinātos grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanu atklātā balsojumā. Satversmē noteikts, ka prezidentu ievēl, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu. Savukārt nacionālā apvienība rosināja veikt likuma izmaiņas, nosakot, ka balsojumam jābūt atklātam. VL-TB/LNNK šīs izmaiņas rosināja, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos Saeimai un nodrošinātu prezidenta ievēlēšanas procesa caurskatāmību.
Šis likumprojekts izraisīja domstarpības starp valdošajām partijām, jo koalīcijas līgumā noteikts, ka par Satversmes grozījumiem partneriem jābūt vienotam viedoklim.
