Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina visās augstskolās profesionālās kvalifikācijas eksāmenus un noslēguma darbus atļaut kārtot jebkurā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, kādā īstenota studiju programma. Lielākoties tas būs angliski vai latviski, katrā ziņā – ne krievu valodā, uzsver IZM. Valodnieki gan bažījas, ka tas var vājināt latviešu valodas konkurētspēju augstākajā izglītībā.
«Augstākās izglītības politikā viens no virzieniem ir internacionalizācija. Lai nodrošinātu šā mērķa sasniegšanu, mēs, protams, atbalstām studiju programmu veidošanu svešvalodās,» skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Dace Jansone, norādot, ka līdz ar to, loģiski, līdzi nāk jautājums par gala eksāmenu un noslēguma darbu rakstīšanas valodu.
Ieguvumi atsver riskus
Grozījumi Izglītības likumā paredzēs, ka eksāmenu un noslēguma darbu rakstīšanu atļauts kārtot valodā, kādā īstenota konkrētā studiju programma. Bažas, ka tas nozīmētu iespēju paplašināt krievu valodas lietojumu, gan ir liekas, jo tā nav Eiropas Savienības oficiālā valoda. D. Jansone akcentē, ka tā visbiežāk būs angļu valoda. Šobrīd no struktūrfondu programmām tiekot plānots atbalsts studiju programmu izstrādei tieši šajā valodā, mācību spēku svešvalodas apguves kompetenču pilnveidei, kam arī prioritāri izvirzīta angļu valoda.
Latvijas Studentu asociācija (LSA) atbalsta šādus grozījumus, jo tie nodrošināšot daudz internacionālāku augstākās izglītības vidi, apliecina LSA pārstāvis Arkādijs Zvaigzne. Viņš gan nenoliedz, ka ir bažas attiecībā uz latviešu valodas konkurētspējas mazināšanos šajā sistēmā, tomēr ir pārliecināts, ka ieguvumi atsver riskus.
Valodnieki satraucas
Pretējos uzskatos ir valodnieki. «Ja šos IZM priekšlikumus skata atsevišķi, var šķist, ka tie neatstās nekādu ietekmi. Diemžēl valodas politikā nereti pat šķietami nenozīmīgs grozījums atstāj pēdas visā sistēmā,» teic Latvijas Universitātes (LU) prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete, piebilstot, ka LU kolēģu vidū ir dažādi viedokļi. Par augstskolu valodu latviešu valodas speciālistu viedoklis esot skaidrs: ja netiks nodrošinātas latviešu valodas pozīcijas tik svarīgā jomā kā augstākā izglītība un zinātne, būs ļoti grūti runāt par tās konkurētspēju jau pavisam tuvā nākotnē. Tāpēc šajā jautājumā jābūt ļoti uzmanīgiem un nav jāatkārto citu valstu kļūdas. Nenoliedzami, te esot pretruna starp ārvalstu studentu piesaisti un latviešu valodas uzturēšanas vitālajām interesēm. Protams, jāveicina multilingvisms augstākajā izglītībā, taču to varot izdarīt pašreizējā likuma ietvaros, jo jau tagad ir iespējams nodrošināt gan kursus angļu valodā, gan latviešu studentu angļu valodas apguvi. «Šis noteikti ir tas gadījums, kad ir septiņreiz jānomēra un vienreiz jānogriež. Jāskatās vairākus soļus uz priekšu, kas varētu notikt nākotnē. Tas, ka gala eksāmenus var kārtot kādā citā valodā - jau tagad ir izņēmuma situācijas, kad to var darīt, piemēram, starptautiskais bakalaurāts,» atgādina I. Druviete. Viņa norāda, ka eksāmeniem latviešu valodā ir arī pievienotā vērtība - tie veicina spēju latviski izteikties par eksakto zinātņu jautājumiem, apgūt terminoloģiju, un šo aspektu nevajadzētu novērtēt par zemu. Šajā jautājumā varot atrast līdzsvaru, ja pie tā piedomā un meklē variantus. Šis process, acīmredzot vēl esot priekšā. Galvenais, ko nekādā gadījumā nedrīkstot darīt: atstāt valodas izvēli pašu augstskolu ziņā. Šāds grozījums esot ārkārtīgi bīstams, un, ja tomēr tāds neprāts notiek un tas tiek pieņemts, tad būs ļoti grūti runāt par latviešu valodas konkurētspēju augstākajā izglītības sistēmā un zinātnē jau pēc pāris gadiem.
Negatīva pieredze
Par šo tematu beidzamajos gados ir bijis daudz diskusiju arī ārvalstīs, kur izdoti vairāki rakstu krājumi arī citās valstīs, jo tā nav tikai Latvijas problēma. Ja tā var teikt - tas ir visu angliski nerunājošo valstu redzeslokā. «Ja jāmin negatīvi piemēri, kas pie mums nereti tiek pasniegti pilnīgi pretēji, tad viens tāds ir Dānija, kur šobrīd būs grūti atrast speciālistu, kas par savu jomu varēs izteikties dāņu valodā. Iespējams, ka viņiem ir izdevies nodrošināt vairāk ārvalstu studentu un lielāku pārstāvniecību starptautiski citējamās datu bāzēs, bet valoda ļoti nozīmīgu jomu ir zaudējusi. Šā iemesla dēļ valodas politikas speciālisti ir cēluši par to trauksmi jau gadus piecpadsmit,» skaidro I. Druviete. Nīderlandē arī esot līdzīga situācija, tikai tur pašlaik ir ieslēgta atpakaļgaita un procesam līdzi sekojot arī Skandināvijas valstis. Starp citu, LU sadarbības partneris - Lēvenes Katoļu universitāte, kas ir lielākā Beļģijas augstskola, maijā rīko plašu starptautisku konferenci tieši par šo jautājumu: kā sabalansēt augstskolu komerciālās un nacionālās intereses.
