16 skolas gatavojas slēgšanai
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir saskaņojusi 16 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu 2018. un 2019. gadā. Taču virkne skolu vai bērnudārzu nav vēl iekļauti sarakstā, lai gan pašvaldības ir jau lēmušas vai apsver iespēju tos pievienot, apvienot vai likvidēt pavisam.
Vairāku mācību iestāžu liktenis bija zināms jau pirms pāris gadiem. Tā Bauskas novada dome 2015. gada novembrī pieņēma vairākus lēmumus par skolu tīkla izmaiņām, nosakot, ka Īslīces un Uzvaras vidusskolas no 2018. gada 1. septembra pārtaps par pamatskolām. IZM optimālā skolu tīkla pētījums ieteic spert vēl radikālāku soli - pārveidot šīs izglītības iestādes par sākumskolām, pamatojot to ar šo apdzīvoto vietu depopulāciju un Bauskas Valsts ģimnāzijas un vidusskolas tuvumu. Savukārt šā paša novada Mežotnes pamatskolā nākamajā mācību gadā būs vien 1. līdz 6. klase, un no 2019. gada vasaras tas pats notiks arī ar Mežgaļu pamatskolu. Tāpat jau izskanējusi informācija par Nīcas novada Rudes pamatskolas un Ikšķiles novada Tīnūžu pamatskolas pārveidošanu par sākumskolām.
Sekojot līdzi Smiltenes novada paraugam, kur no trim izglītības iestādēm «piedzima» viena, arī Kuldīgas novadā tiks saplūdināta Viļa Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija, Kuldīgas pamatskola un Kuldīgas Alternatīvā sākumskola, izveidojot jaunu juridisko vienību - V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolu. Līdzīgs modelis būs arī Dobelē, kur, apvienojot Kristīgo pamatskolu un sākumskolu, tiks izveidota Dobeles novada sākumskola. Savukārt pievienošanu citai izglītības iestādei no šā gada 1. janvāra jau piedzīvojusi Cēsu pirmsskolas iestāde Pīlādzītis, kas salikta kopā ar Cēsu internātpamatskolu - rehabilitācijas centru.
Taču, ja iepriekšminētajām skolām «divu dēļu» koncepcija vismaz vārdos nedraud, tad likvidējamo «melnajā sarakstā» jau iepriekš nokļuvusi Ilzenes pamatskola Alūksnes novadā, un nu tai pievienojušās vēl citas: Sutru sākumskola Līvānu novadā, Oskara Kalpaka Rudbāržu sākumskola, Apriķu pamatskola Aizputes novadā, kā arī Istras vidusskola Ludzas novadā un Mālpils profesionālā vidusskola. Iespējams, ka šim sarakstam pievienosies arī Ludzas novada Nirzas pamatskola, kurā ir 34 skolēni, bet nākamgad varētu būt vairs tikai 23, un svaru kausos šūpojas arī Vaiņodes internātpamatskolas nākotne.
Tās gan nav vienīgās gaidāmās izmaiņas skolu tīklā, to apliecināja arī vairākās citās pašvaldībās. Decembra beigās spriests par Preiļu novada vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolu, kurā ir 69 izglītojamie, un vienu no mazākajām Latvijas skolām - Priekuļu sākumskolu, kurā mācās vien deviņi bērni (jāteic, ka vēl mazāk ir jau minētajā Rudbāržu sākumskolā, kur zinības apgūst pieci skolēni). Preiļu novada domes pārstāve Maija Paegle norādīja, ka gala spriedumu, ko tad darīt ar abām skolām, pieņems darba grupa, kura jau strādā ar šo jautājumu. Līdzīga darba grupa izveidota Rēzeknes novadā, izvērtējot, ko iesākt ar divām struktūrvienībām (to likvidācija ar IZM nav jāsaskaņo) un divām pirmsskolas iestādēm, jo tur bērnu skaits noslīdējis attiecīgi zem 40 un 22, kas ir pašvaldības noteiktā sarkanā līnija skolām un bērnudārziem, teica Rēzeknes novada Izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra.