Latvijā augstskolu skaits ir pārāk liels un noteikti samazināms līdz desmit, uzskata vairāki universitāšu vadītāji.
Latvijas Rektoru padomes (LRA) priekšsēdētājam Arvīdam Barševskim gan tā nešķiet galvenā aktualitāte, tas esot nozares nepietiekamais finansējums un programmu kvalitāte.
Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis ir pārliecināts, ka Latvijā ir jāīsteno augstskolu reforma. Optimāli, balstoties uz kopējo studējošo skaitu, tās būtu astoņas augstskolas, ja ņem vērā, ka vienā augstskolā jābūt vismaz 10 000 studentu. Galvenie apvienošanas ieguvumi būtu resursu konsolidācija, zinātniskās darbības stiprināšana, administratīvā sloga mazināšana, internacionalizācija un valorizācija (zinātnieku radīto produktu komercializācija).
Viņš arī norāda, ka diskusija par augstskolu apvienošanu nav sākusies tagad, bet ir aktuāla jau vairākus gadus, kopš Izglītības un zinātnes ministrija rosināja augstskolas apsvērt ciešākas sadarbības iespējas, ierakstot šādu nosacījumu ikgadējos finansējuma piešķiršanas līgumos. Šis temats kļuvis aktuāls līdz ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei. «Uzskatu, ka ar šīs reformas īstenošanu nevar kavēties un gaidīt 2020. gadu, kā tas ir nolemts Ministru kabineta protokollēmumā, kas pieņemts RPIVA likvidācijas procesā,» uzsver L. Ribickis. Reformas sekmīgai īstenošanai nepieciešams arī papildu finansējums, jo tas faktiski ir vienīgais veids, kā stiprināt augstskolu starptautisko konkurētspēju un zinātnes potenciālu un piesaistīt izcilus ārvalstu mācībspēkus un pētniekus.
Viņš arī vērš uzmanību uz to, ka augstskolu konsolidācija patlaban notiek Lietuvā un jau ir noslēgusies Igaunijā. Latvijai nerīkojoties, starptautiskajā konkurences cīņā tā varot piekāpties kaimiņvalstīm.
RSU attīstības prorektors Toms Baumanis domā, ka nevar runāt par kvalitatīvu izglītību Latvijā, ja ir lielas augstskolas, kas nespēj aizpildīt tām piešķirto budžeta vietu skaitu. «Mūsu studenti nav ar mieru bez maksas mācīties atsevišķās valsts augstskolās, tā vietā priekšroku dodot studijām ārvalstīs. Šī ir absurda situācija - Latvijas nodokļu maksātāji finansē studijas, kurām potenciālie nodokļu maksātāji nevēlas tērēt laiku par pliku velti,» akcentē T. Baumanis.
Ja koncentrējas tikai uz jautājumu par augstākās izglītības iestāžu skaitu, tad, protams, to samazināšana esot aktuāla. Tomēr tas vien neatrisināšot problēmas, jo, saliekot kopā ar varu divus vājus spēlētājus, viena starptautisko reitingu līdera augstskola tāpat neizveidosies. Latvijā ir jārada ekonomiskie stimuli augstskolu brīvprātīgam apvienošanās procesam, nevis jātērē laiks politiskām spekulācijām. Optimāls šāda procesa rezultāts Latvijā būtu četras lielās augstskolas un dažas reģionālās augstākās izglītības iestādes, pauž RSU pārstāvis.
A. Barševskis gan negrib nekādu skaitli nosaukt, cik augstskolu būtu optimāli Latvijas mērogā. Vai 16 valsts augstskolas ir daudz vai maz - grūti pateikt, viņš domājot, ka daudzveidība nav nekas slikts, jo katra augstskola spēj piedāvāt ko savu un specifisku. Policijas akadēmijas likvidācija esot klasisks piemērs, kas rāda, ka šāda apcirpšana jāveic pārdomāti, lai pēc tam nav jālauza galvu, kā to visu atjaunot. Par to, ka optimizācija nebūt nav viegli panākama, liecinot arī Lietuvas pieredze, kur iesāktā augstskolu reforma esot iestrēgusi. Katrā ziņā Daugavpils universitātes rektors būtu vairāk par koledžu tīkla konsolidāciju, un tās, nonākot zem universitāšu jumta, tikai iegūtu - tostarp labāku materiāli tehnisko bāzi un studiju kvalitāti.
