No pērn vairāk nekā 1200 Latvijas augstskolās pedagoģiju par valsts naudu apguvušajiem tikai nepilni četri simti aizgājuši strādāt uz izglītības iestādēm.
Patlaban šīs programmas ieguvušas vispārējās izglītības «statusu», un daudzi, kas tajās mācās, negrasās doties uz skolu. Lai budžeta līdzekļi netiktu lieki šķiesti un mācību iestādēs nonāktu piemērotākie speciālisti, nozares ministrija rosina samazināt budžeta vietu skaitu un arī ieviest stingrākus atlases kritērijus.
Lai panāktu, ka pedagoģiju izvēlas mācīties tie, kas patiešām taisās strādāt skolā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ierosina akcentu likt uz reflektantu lielāku atsijāšanu. Pirmām kārtām, tas varētu būt augstskolas veidots tests, kas varētu pārbaudīt jauno cilvēku psiholoģisko piemērotību. Tam gan varētu būt mīnusi, jo mazinātu šo pedagoģijas jomas pievilcību un galu galā šis princips būtu jāpiemēro arī pārējām studiju programmām. Tāpat ministrija studētgribētāja motivācijas noskaidrošanai iesaka ieviest mutisku prezentāciju vai intervijas formātu, centralizēto eksāmenu rezultātu latiņu pacelt augstāk, kā arī nodrošināt prakses vietas pēc iespējas agrāk, piemēram, jau pirmā kursa otrajā semestrī. Savukārt pēc mācību beigšanas par valsts budžeta līdzekļiem studējošajiem viens līdz trīs gadi būtu jānostrādā skolā vai kādā citā izglītības iestādē. IZM kā vienu no iespējām izskata arī augstskolu specializāciju pedagogu sagatavošanā, novēršot programmu dublēšanos. Arī budžeta vietu skaitu apcirpšana radītu zināmu konkurenci, un jau nākamgad šis samazinājums varētu būt 20%, bet 2020. gadā plānots sagatavot tikai 300-400 jauno speciālistu. Tā nav tikai mehāniska, bet pamatota apcirpšana, jo jāņem vērā arī skolu tīkla optimizācija, kas nozīmē - skolotāju vairs nevajadzēs tik daudz, cik šobrīd.
Klātesošie gan norādīja, ka tas ir ne sevišķi ambiciozs plāns radīt visādus ierobežojumus, nevis piestrādājot pie tā, lai motivētu jauniešus izvēlēties šo profesiju. Citās valstīs algas izglītības nozarē strādājošajiem ir nesalīdzināmi augstākas, bet pie mums tiek solīti vien tuvākajos gados 1000 eiro. Augstskolu pārstāvji pieļāva: ja tiks ieviesti stingri kritēriji, ieskaitot obligāto gadu atstrādāšanu, kādi 60% uzreiz atmetīs domu par pedagoģijas studijām. «Kvalitāti nevar iesist ar rungu un radīt pozitīvas pārmaiņas - arī ne. Ja IZM grib ieviest obligāto atstrādāšanu, tad tai arī jānodrošina darba vietas tiem, kas beidz augstskolu,» sacīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes studiju prorektors Aigars Laizāns. Vēl tika norādīts arī tas, ka līdz šim nav izstrādāts pedagoga standarts, kas arī ir sprungulis izglītības jomas ritenī.
Jāpiebilst, ka no 379 jaunajiem pedagogiem 2015./2016. gadā vairākums strādā Rīgā un Rīgas reģionā - kopumā 209, Vidzemē - 66, Latgalē - 27 un Kurzemē - 21, bet lielajās pilsētās ir 36 jaunie speciālisti. Teju puse no viņiem strādāt sākuši jau studiju gados.
