Lielākā daļa no Neatkarīgās aptaujātajiem ministriem uzskata, ka ministru atalgojums Latvijā nav adekvāts un tāpēc tas ir jāpalielina. Tomēr konkrētu algas apmēru, kas, pēc viņu domām, būtu adekvāts par ministra darbu, lielākā daļa kautrējās izpaust.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) mēnesī vidēji saņem 1300 latu, ministri – apmēram 1180 latu. Ar šādu atalgojumu nemierā ir finanšu ministrs, kurš intervijā laikrakstam Telegraf izteicies, ka diez vai vēlēsies tikpat smagi strādāt tālāk pie pašreizējās motivācijas sistēmas. Tiesa, arī agrāk viņš ir paudis, ka neesot tik bagāts, lai ilgi strādātu par ministru. Viņaprāt, finanšu ministram algā būtu jāsaņem 3500 latu. Arī zemkopības ministre Laimdota Straujuma uzskata, ka Ministru prezidenta un ministru atalgojums Latvijā nav adekvāts, taču to, cik tad būtu jāsaņem algā Ministru kabineta locekļiem, viņa Neatkarīgajai neatklāj. Arī pārējie ministri nevēlējās izpaust, kāds, viņuprāt, būtu adekvāts atalgojums ministram.
Pārlūkojot Valsts kancelejas izmaksāto atalgojumu par jūniju, Neatkarīgā secināja, ka V. Dombrovskis algā saņēmis 1309 latus, ministri, nerēķinot atvaļinājuma naudas, no 1177 latiem līdz 1231 latam. Lielāku atalgojumu nekā premjers un ministri jūnijā saņēma, piemēram, Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja (Ls 1552), šā departamenta vadītāja vietnieks (Ls 1772), Komunikācijas departamenta vadītāja (Ls 1642), Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja (Ls 1751).
«Valsts uzņēmumu un privāto uzņēmumu vadītāji saņem daudzas reizes vairāk nekā premjers, pat departamentu direktori, kas saistīti ar Eiropu, saņem vairāk par premjeru. Manuprāt, tas ir absolūti neadekvāti,» teica zemkopības ministre.
Arī Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka ministru atalgojums jāmaina, jo pašlaik to atalgojums ir līdzīgs Eiropas Komisijas asistentiem, lietvežiem, tehniskajiem asistentiem – zemākajiem amatiem. Turklāt pēdējo gadu laikā no ministrijas ir aizgājis tik daudz cilvēku, cik pašlaik ministrijā strādā.
«Valdība atbalstīja, ka valsts pārvaldē speciālistiem mēnešalgu apmērs ir aptuveni 80% no algas līdzvērtīgā amatā privātajā sektorā, ko nodrošina, ik gadu pārskatot valsts tiešās pārvaldes mēnešalgu skalu, pamatojoties uz darba tirgus atalgojuma pētījumiem. Finanšu ministrijai bija priekšlikums, pārskatīt un palielināt Ministru kabineta locekļu mēnešalgu aprēķināšanai piemērojamos koeficientus, kas ir piesaistīti nodarbināto algai valstī. Diemžēl valdība nav pieņēmusi lēmumu šajā jautājumā,» Neatkarīgajai skaidroja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Šobrīd Ministru prezidenta alga tiek aprēķināta, piemērojot koeficentu 4,05, kas nozīmē, ka mēnešalgas apmērs pirms nodokļiem ir 1920 latu, ministru algām tiek piemērots koeficents – 3,648, kas nozīmē, ka mēneša atalgojums ir 1729 lati pirms nodokļiem.
***
VALDĪBAS ATALGOJUMS
Ministru prezidentam un ministriem izmaksātais atalgojums par jūniju, Ls
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 1309,49
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks 1213,90
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 1180,30
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 1230,70
Finanšu ministrs Andris Vilks 1169,50
Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis 1169,50
Kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende 1176,71
Labklājības ministre Ilze Viņķele 1230,70
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss 1230,70
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 1213,90
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis 1216,82
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs
Edmunds Sprūdžs 1152,95
Veselības ministre Ingrīda Circene 1180,30
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma 1653,87*
* Atvaļinājuma nauda par jūliju Avots: Valsts kanceleja
***
VIEDOKĻI
Anrijs Matīss, satiksmes ministrs:
– Ministru prezidenta un ministru atalgojums nav konkurētspējīgs. Būtu nepieciešams domāt par atalgojuma pielīdzināšanu vadītāja līmenim privātajā sektorā, to darot pakāpeniski. Pie pašreizējā atbildības līmeņa un darba apjoma saņemtā atlīdzība nav adekvāta.
Žanete JaunzemeGrende, kultūras ministre:
– Ministru atalgojumam ir jābūt uz rezultātu balstītam, izmērāmam, līdzīgi, kā tas ir uzņēmējdarbībā. Ministru atalgojuma gadījumā par atskaites punktu varētu kalpot valsts ekonomiskās izaugsmes rādītāji. Tas arī novērstu situāciju, ka ministru algas Latvijā jau ilgstoši ir vienas no viszemākajām Eiropas Savienībā.
Edgars Rinkēvičs, ārlietu ministrs:
– Lai gan neuzskatu ministru atalgojumu par adekvātu, tomēr, uzņemoties ministra pienākumus, es apzinājos tā apjomu. Apzinoties situāciju ar atalgojumu valsts pārvaldē, iekšlietu, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras un citās jomās, es nedomāju, ka šī šobrīd ir aktuālākā tēma, tāpēc atturēšos no spekulācijām par atalgojuma apmēru.
Edmunds Sprūdžs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:
– Ministru algu jautājums nav vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra prioritāte, tā vietā ir daudz svarīgākas aktualitātes, kam nepieciešami līdzekļi, – tajā skaitā līdzfinansējums pašvaldību investīciju projektiem, Dabas aizsardzības pārvaldei un vēl virkne citu.
Daniels Pavļuts, ekonomikas ministrs:
– Salīdzinot ar minimālo algu valstī, valsts augstākās ierēdniecības vai ministru atalgojums var šķist augsts, bet salīdzinājumā ar līdzīgas atbildības un darba intensitātes vadības amatiem privātajā sektorā tas ir salīdzinoši zems.
Lai piesaistītu un noturētu darbā valsts pārvaldē labākos speciālistus, atalgojuma politikai ir jābūt konkurētspējīgai un motivējošai, taču jāuzsver, ka tai ir jābūt caurskatāmai un sasaistītai ar darba rezultātiem un darbiniekiem noteikto mērķu izpildi.
Ingrīda Circene, veselības ministre:
– Atalgojums ir jāveido pēc vienotiem kritērijiem, kas iekļaujas kopējā sistēmā. Pēc būtības nav pareiza un samērojama situācija, kad ierēdņu atalgojums ievērojami pārsniedz ministrijas vadības atalgojumu, kā tas nereti ir šobrīd.
Ilze Viņķele, labklājības ministre:
– Pieņemot ministres pienākumus, ņemot vērā situāciju Latvijā, rēķinājos ar šādu atalgojumu. Tomēr nākotnē, tāpat kā vidējai algai, arī ministru atalgojumu līmenim jāmainās.
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs:
– Atalgojums ministriem šobrīd nav konkurētspējīgs un neatbilst tam atbildības un darba apjoma līmenim, ar ko ikdienā jāsastopas ministram. Atalgojuma sistēma valstī kopumā ir jāsakārto, un nav pareizi, ka valsts pārvaldē atbildīgos amatos cilvēki strādā uz entuziasma pamata. Esmu pārliecināts, ka tas ilgtermiņā radīs daudz vairāk problēmu nekā ieguvumu, jo kvalificēti profesionāļi ilgtermiņā šādu izklaidi nevarēs atļauties. Ministra atalgojuma apmēram jābūt samērojamam attiecībā pret citiem atbildīgos amatos strādājošajiem, ilgtermiņā tam vajadzētu būt konkurētspējīgam arī ar privāto sektoru.
