Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Kas ir žurnāla "Ir" patiesie īpašnieki?

© nra.lv

Latvijas Televīzijas raidījumā 100. panta preses klubs 11. janvārī žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele apgalvoja, ka šā medija īpašnieku struktūra ir visatklātākā Latvijā, jo īpašnieku vārdi ir publicēti žurnāla mājaslapā.

Tomēr, salīdzinot mājaslapā publicēto ar Uzņēmumu reģistra dokumentiem par Ir īpašnieka – akciju sabiedrības Cits medijs – akcionāriem un akciju sadalījumu, nācās rūgti vilties.

Ir interneta mājaslapā publiskotie īpašnieku uzvārdi nerada skaidrību par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem īpašniekiem. Tie paslēpti aiz sarežģītas akciju hierarhijas. Publiskotie akcionāru uzvārdi liecina, ka žurnālu kontrolē miljardiera Džordža Sorosa finansēto organizāciju dibinātāji, biedri, esošās un bijušās amatpersonas.

Kā zināms, Latvijas likumdošana nosaka, ka akciju sabiedrībām akciju īpašnieki Uzņēmumu reģistrā nav jānorāda. Tādējādi akciju sabiedrību īpašniekus iespējams noskaidrot tikai pašā akciju sabiedrībā. Šai ziņā izņēmums nav arī a/s Cits medijs. Uzņēmuma reģistra dokumentos nav atrodams neviens oficiāls apliecinājums par akciju patiesajiem īpašniekiem vai turētājiem.

Savukārt a/s Cits medijs statūtos noteikta akcionāru daudzpakāpju hierarhiska struktūra, kāda Latvijā līdz šim nav redzēta un sadala akcionārus vairākās kastās ar atšķirīgām tiesībām.

Proti, a/s Cits medijs akcionāri dalās «A klases akcionāros», «B klases akcionāros», «Priekšrocību akcionāros» un «Personāla akciju» turētājos. Turklāt vēl ir arī «Konvertējamais obligacionārs» – t.i., «persona, kuras īpašumā vai turējumā atrodas Sabiedrības emitēta Konvertējamā obligācija», kā arī vienkāršās obligācijas turētājs.

No statūtiem izriet, ka augstākais svars ir «A klases» akcijām, kuru nominālvērtība ir 1 lats, kas dod tiesības uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesībām pilnsapulcē. Viss tas pats attiecas arī uz «B klases» akcijām. Taču lēmumu pieņemšanā pilnsapulcē «A klases» akcijām ir lielāks svars. Statūtos teikts: «Par visiem jautājumiem Sabiedrības akcionāru pilnsapulce lēmumus pieņem tikai tad, ja «par» attiecīgā lēmuma pieņemšanu nodotas ne mazāk kā 75% no visu balsstiesīgo akcionāru balsīm un ne mazāk par 75% no «A klases» akcionāru balsīm.» Turklāt «A klases» akcijām paredzēta īpaša procedūra, kas tās aizsargā no nonākšanas sabiedrībai nevēlamu personu rokās. Pilnsapulce «A klases» akcijas var aizliegt pārdot

«B klases» akciju turētājam un pat «A klases» akciju turētājam, ja tas zaudējis pārējo akcionāru uzticību.

Būtiski ir tas, ka «Priekšrocību akciju» īpašniekiem nav balsstiesību pilnsapulcē. Cita medija pamatkapitāls – 194 534 lati – sastāv no 9800 «A klases» akcijām, kas ir 5% no kopējā pamatkapitāla; 30 787

«B klases» akcijām, kas ir nepilni 16% no pamatkapitāla; un 153 947 «Priekšrocību akcijām» bez balsstiesībām, kas ir 79% no pamatkapitāla.

No iepriekšminētā izriet, ka uzņēmumā visu nosaka 5% akciju īpašnieks (vai īpašnieki), kurš (kuri) ir patiesais žurnāla Ir saimnieks un kurš nekur nav norādīts. Turpretī vispār bez jebkādas iespējas ietekmēt lēmumus ir absolūtā akciju vairākuma īpašnieki.

«Priekšrocību akcijas» obligāti jāpērk visiem tiem, kuri iekārojuši «B klases» akcijas – pie vienas «B klases» akcijas jāpiepērk klāt 5 priekšrocības akcijas.

«Personāla akcijas» tiek piešķirtas tikai valdes locekļiem un akciju sabiedrības darbiniekiem, un tās tiek laistas klajā tikai tad, ja gada tīrā peļņa ir vismaz 50 000 latu. Šāda situācija nav iestājusies.

Ir mājaslapā kā īpašnieki publiskotas 27 personas bez jebkādām norādēm, kuram pieder «A» vai «B» klases, vai tikai «Priekšrocību» akcijas. Proti, no publiskotās informācijas netop skaidrs, kuram šajā īpašnieku hierarhijā pieder augstākā, lemjošā vara.

Nosacīti šīs divdesmit septiņas publiskotās personas var iedalīt trīs grupās: sorosieši, ārzemju latvieši un vietējie speciālisti dažādās jomās.

Nepārprotami ietekmīgākā ir ar starptautiskā finanšu oligarha Dž. Sorosa finansētajām organizācijām saistītā ļaužu kopa:

a/s Cits medijs padomes priekšsēdētājs ir Delnas dibinātājs un Delnas pašreizējais padomes loceklis Pauls Raudseps, Ir galvenā redaktore ir Sorosa finansētā portāla politika.lv bijusī redaktore, Sorosa finansētās organizācijas Providus dibinātāja un pašreizējā padomes locekle Nellija Ločmele. Tāpat starp akcionāriem minēts Delnas dibinātājs Ints Siliņš, bijušais Sorosa fonds Latvija (SFL) valdes loceklis un pašreizējais Providus padomes loceklis Andrejs Vasiļjevs, Delnas biedri un ziedotāji Ilze Gulēna un Pēteris Tērmanis, kā arī Delnas atbalstītājs Justs Karlsons.

Nav nekāds brīnums, ka SFL žurnāla Ir «interaktīvās informācijas» nodrošināšanai piešķīra 17 378 latus, tāpat kā nav nekāds brīnums, ka žurnāla Ir un vienlaikus Sorosa fonda struktūru amatpersonas, kas pazīstamas kā «vienīgās patiesības» ministranti, šeit nesaskata nekādu interešu konfliktu.

Tāpat starp akcionāriem ir Kanādas latvieši no Toronto Guntis un Anita Liepiņi, bijušais Amerikas latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Duhms, bijušais ASV valsts pašvaldību un privātuzņēmumu darbinieks Ivars Štelmachers, psihoterapeits no Toronto Voldemārs Gulēns un mūziķe Māra Elferte Dole. Ļoti iespējams, ka ārzemju latviešu iesaiste šajā projektā ir rezultāts savulaik Sorosa fonda bagātīgi apmaksātai kampaņai ārzemju latviešu finanšu līdzekļu piesaistei Sorosa struktūrām.

Visbeidzot vietējie – bijušie laikraksta Diena žurnālisti Aivars Ozoliņš, Anda BurveRozīte, Anita Brauna, Ieva Alberte, Sanita Jemberga; uzņēmēji Jānis un Līvija Kuļikovski, Arts Klints, Aigars Rostovskis, N. Ločmeles vīrs, Latvijas Universitātes lektors, bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve.

2010. gada aprīlī, atklājot žurnālu Ir, P. Raudseps paziņoja, ka lēmums atklāt vai slēpt savu ieguldījumu sabiedrībā esot katra akcionāra personīgs lēmums. Viņš pats esot ieguldījis aptuveni 13% no kopējā ieguldījuma, kas uz to brīdi bija aptuveni 17 000 latu. «Nevienam akcionāram nav izteikts akciju vairākums. Viens ir ieguldījis vairāk, cits mazāk, bet par lielāko akcionāru nevar nosaukt nevienu,» tolaik skaidrojis P. Raudseps. Uzņēmuma statūti nepārprotami rāda, ka 5% akciju turētājs (turētāji) ir nesalīdzināmi «vienlīdzīgāks»(i) par pārējiem.

Vēl kāda nianse – lai arī statūtos teikts, ka par a/s Cits medijs akcionāriem nevar kļūt «politiskas partijas amatpersona, vai tāda, kura kandidē kādas partijas vēlēšanu sarakstā», www.ir.lv publiskotā īpašnieku listē lasāms partijas Jaunais laiks (tagad Vienotība) atbalsta grupas priekšnieka Toronto Voldemāra Gulēna vārds. Savukārt divi citi ārzemju latvieši, a/s Cits medijs īpašnieki – Anita un Guntis Liepiņi – sevi pozicionējuši kā Jaunā laika atbalstītāji.